Eiropa pastiprina sankcijas pret Krieviju 3
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vadītāji ceturtdien vienojušies pret Krieviju vērsto sankciju sarakstam pievienot vēl 12 amatpersonas, preses konferencē paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Viņš apliecināja, ka dažas no šīm personām “ieņem augstus amatus”. Arī šīm amatpersonām, tāpat kā tām, kuras sarakstā iekļautas pirmdien, noteikts ieceļošanas aizliegums un kontu iesaldēšana.
Kā aģentūras UNIAN korespondentam atklājuši vārdā neminēti avoti diplomātu aprindās, jaunajā sankciju sarakstā iekļauti Krievijas parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieks Sergejs Glazjevs, Putina palīgs Vladislavs Surkovs un Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins.
Tikmēr Francijas prezidents Fransuā Olands pavēstījis, ka paplašinātais sankciju saraksts lielā mērā līdzinās ASV sankciju sarakstam.
“Pats saraksts būs publicēts piektdien,” atklāja Olands.
“ES nolēma pāriet uz otro sankciju līmeni – tas skars zināma skaita cilvēku pārvietošanās brīvību, vīzu saņemšanu, kā arī viņu finanses un īpašumus. Šajā sarakstā būs iekļautas 33 personas,” apstiprināja Francijas prezidents.
Viņš arī atgādināja, ka pirmajā sankciju sarakstā tika iekļauts 21 cilvēks. Pēc konsultācijām ar ASV sankciju saraksts paplašināts līdz 33 personām.
Tāpat tiek atcelts jūnijā plānotais ES un Krievijas samits.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu pavēstīja, ka ES Ukrainai sniegs 1,6 miljardu eiro lielu finansiālo palīdzību, kā arī atvērs tirgu ukraiņu precēm.
“Tāpat palīdzēsim Ukrainai reformēt un saglabāt savu neatkarību,” atzīmēja Barrozu.
Abi ES valstsvīri informēja, ka piektdien ar Ukrainas premjeru Arsēniju Jaceņuku tiks parakstīta asociācijas līguma politiskā sadaļa.
Viņi arī izteicās, ka norit darbs pie stingrāku sankciju īstenošanas, ja “Krievija turpinās destabilizēt situāciju Ukrainā”.
“Tomēr ir jāmēģina mazināt spriedzi ar Krieviju un mums jāsaglabā vēsi prāti,” sacīja van Rompejs.
Kā ziņots, reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama iepriekš ceturtdien paziņoja, ka ASV sankcijas tiek vērstas pret vēl 20 Krievijas likumdevējiem un augstākajām amatpersonām.
Baltā nama saimnieks brīdināja, ka sankcijas var tikt vērstas tieši pret Krievijas tautsaimniecību.
Arī van Rompejs norādīja, ka jebkuram Krievijas solim, turpinot destabilizēt situāciju Ukrainā, būs tālejošas sekas.
“Krievijai jāzina, ka tālāka eskalācija tikai vēl vairāk to izolēs no starptautiskās sabiedrības,” uzsvēra Obama.
Obama uzsvēra, ka ASV ar tās sabiedrotajiem Eiropā saista NATO līguma piektais pants un ka nākamnedēļ, uzturoties Eiropā, viņš atkārtoti apliecināšot atbalstu Baltijas valstīm un Polijai, ko šonedēļ jau izteicis viceprezidents Džo Baidens.
Kā ziņots, ES un ASV jau pirmdien vērsušas sankcijas pret Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras tiek vainotas Ukrainas krīzē.
ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē. Savukārt Savienotās Valstis pirmdien paziņoja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.
Ceturtdien Vašingtona paziņoja, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.
Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas sniegto informāciju sankcijām pakļauta arī Krievijas banka “Akcioņernij bank”, kas pazīstama arī kā “Bank Rossija”.
Amatpersonas stāsta, ka šajā bankā esot konti daudziem Krievijas elites pārstāvjiem no Putinam tuvām aprindām.
