Eiropā gadu desmitiem notikušas nedabiskas zemestrīces jeb “Nīderlandes slimība”. Tai svinīgi pielikts trekns punkts 0
Nīderlande oficiāli pārtraukusi urbšanas darbus Eiropas lielākajā gāzes atradnē Groningenā. Simboliskā ceremonija notika šomēnes “tajā vietā”, kur atradņu lauks tika atklāts 1959. gadā.
Kopš tā laika Groningenas gāze ir kļuvusi par vienu no galvenajiem karalistes bagātības avotiem. Taču resursu bumam, kad valstī ieplūda ārvalstu valūtas plūsma, bija arī mīnuss.
Visa nauda valstī tika ieguldīta gāzes rūpniecībā, citas tautsaimniecības nozares neattīstījās, citas nozares palika nepietiekami finansēta, kas izraisīja deindustrializāciju, darbavietu zaudēšanu un inflācijas pieaugumu 70. gadu otrajā pusē.
“Nīderlandes slimība” jeb Groningenas efekts ir resursu lāsta veids, kas izplatīts daudzām ar ogļūdeņražiem bagātām valstīm.
Ja Nīderlande tagad ir pārvarējusi šīs nepareizās stratēģijas ekonomiskās sekas, vides problēmas joprojām pastāv.
Gadu gaitā ir kļuvis skaidrs, ka urbšana reģionā izraisa daudzas zemestrīces, un 2010. gados problēma saasinājās. 2012. gadā Groningenu skāra 3,6 magnitūdu zemestrīce, kas bija spēcīgākā šā reģiona vēsturē.
Kopumā kopš 1986. gada reģistrētas aptuveni 1600 zemestrīces – bojātas desmitiem tūkstošu ēku, ievainoti gandrīz simts tūkstoši cilvēku.
2018. gadā tika pieņemts galīgais lēmums pakāpeniski atteikties no jomas attīstības. Urbšana faktiski tika pārtraukta 2023. gada oktobrī, lai gan 11 urbumi palika atvērti “sarežģītu ziemas laika apstākļu” un “neskaidrās starptautiskās situācijas dēļ”, ko izraisīja Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.
Tomēr nav skaidrs, vai ar urbšanas apturēšanu pietiek, lai novērstu jaunas zemestrīces, jo dobumi joprojām paliek zem zemes.
Shell un ExxonMobil, kas pārvalda Groningenas atradni, ir vērsušies šķīrējtiesā, kas lems, vai Nīderlandes valdībai viņiem jāmaksā kompensācija par milzīgajām gāzes rezervēm, kas tagad ir “apraktas” un paliek neiegūtas.
