Lai atjaunotu zivju migrāciju un upju ekosistēmu, Eiropā nojauc upju aizsprostus 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā gadā 17 Eiropas valstīs tika nojaukti vismaz 239 upju aizsprosti, kas ir rekordliels skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Spānijā likvidēti 108 aizsprosti, kas ir vairāk nekā 2020. gadā, kad kopumā visā Eiropā tika nojaukts 101 aizsprosts. Latvijā pērn neviens aizsprosts netika likvidēts.
Būtiski samazinājies zivju skaits
Aizsprostu nojaukšana ir ātrākais, vienkāršākais un lētākais upju ekosistēmu atjaunošanas veids. Šīs metodes efektivitāte ir pārbaudīta, likvidējot aizsprostus citviet pasaulē. Bieži vien jau dažu mēnešu laikā pēc aizsprostu likvidēšanas upe atgūst savu sākotnējo gultni, ūdens kvalitāte uzlabojas, ūdens un sauszemes savvaļas dzīvnieku skaits pieaug, kā arī cilvēki iegūst funkcionālas upes priekšrocības. Nojaukto aizsprostu skaita pieaugums par 137% 2021. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, apliecina pieaugošo interesi par upju atjaunošanu Eiropā.
No visiem likvidētajiem šķēršļiem 76% bijuši neliela izmēra aizsprosti, bet 24% no kopējā skaita bijuši augstāki par diviem metriem. Spānijā pagājušajā gadā nojaukts arī augstākais aizsprosts, kas bija 13 metrus augsts. Trīs valstīs – Portugālē, Melnkalnē un Slovākijā – reģistrēta to vēsturē pirmā aizsprostu demontāža. Somijā likvidēts funkcionējošs hidroelektrostacijas aizsprosts.
Tomēr Eiropā vēl joprojām atrodas vismaz 150 000 novecojušu un nefunkcionējošu aizsprostu, kas sadrumstalo Eiropas upes. Vismaz 25 000 kilometru upju brīvteces atjaunošana ir atzīmēta kā viens no galvenajiem elementiem Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030. gadam. Kopumā Eiropā vairāk nekā 1,2 miljoni šķēršļu ir sadrumstalojuši Eiropas upes, dažos gadījumos pat ilgāk par gadsimtu. Turklāt Eiropā par 93% ir samazinājies saldūdens migrējošo zivju skaits, informē Pasaules dabas fonds. “Ceļš uz mūsu fizisko un garīgo labklājību ir dabas atveseļošana,” Pasaules zivju migrācijas fonda veiktajā pētījumā “Aizsprostu nojaukšanas progress 2021” atzīst Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
Sliktā kvalitātē 67% virszemes ūdeņu
2022. gadā ar “Open Rivers programme” atbalstu tiks nojaukti 19 aizsprosti, kas atbrīvos 386 kilometrus upju Eiropā. Latvijā šogad tiks demontēts pirmais aizsprosts – Bejas slūžas Alūksnes upē, kas palīdzēs atjaunot Alūksnes upes dabisko tecējumu un atbrīvos migrēšanas ceļu tajā mītošajām zivīm, tajā skaitā tādām apdraudētām saldūdens zivju sugām kā taimiņi, foreles, Eiropas līņi un Eiropas strauta nēģi.
Latvijā pašlaik apzināti aptuveni 70 aizsprosti, no kuriem desmit būtu nojaucami. Bejas aizsprosts Alūksnes upē nepilda saimnieciskās funkcijas un traucē zivju migrācijai, tāpēc tas izvēlēts kā viens no pirmajiem demontējamiem objektiem Latvijā. “Latvijā labā kvalitātē ir tikai 33% virszemes ūdeņu, un mūsu upēs vidēji uz katriem 17 km ir sastopams viens aizsprosts,” stāsta Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. “Valstī kopumā uz upēm ir aptuveni 1200 dažādu šķēršļu – veci dzirnavu aizsprosti, dažāda veida slūžas, nepārvaramas caurtekas zem tiltiem, cilvēku veidoti akmeņu krāvumi peldēšanās un lauku apūdeņošanas vajadzībām.”
Nosprostojot upes, dramatiski pasliktinās to kvalitāte, jo tiek apstādināta gan nogulu plūsma, gan zivju migrācija. “Nojaucot aizsprostu Alūksnes upē, virzīsimies uz Eiropas kopējo mērķi – atbrīvot vismaz 25 000 km brīvi plūstošu upju,” rezumē Magda Jentgena.