– Kādreiz ar Eiropas islamizāciju biedēja galvenokārt neonacisti, tagad to dara arī vairāki musulmaņi. Profesore Elhana Manea kritizē Šveici par iejūtību pret šariata tiesu. Kādu jūs redzat Eiropas demogrāfisko un kultūras nākotni? 14
– Demogrāfisko scenāriju ziņā daudz kas ir iespējams. Berlīne jau tagad ir ceturtā lielākā “turku pilsēta” pasaulē. Es ceru, ka ar laiku cilvēki attapsies un sevi vairāk identificēs ar valsti, mazāk ar reliģiju, taču es rēķinos ar to, ka pirms tam mēs Eiropā piedzīvosim reliģisko ekstrēmismu – arī kristietībā. Problēmas sagādā integrācija. Kad Austrijā pēc kara ieradās liels skaits bēgļu no Polijas, tie ļoti ātri integrējās, strādāja un kļuva par daļu no mums. Šobrīd citādi ir ne vien bēgļi, bet arī mūsu ekonomiskā situācija. Mēs nebūvējam jaunu ekonomiku kā sešdesmitajos gados, bet gan piedzīvojam lejupslīdi, tāpēc es saprotu cilvēku bažas, kas saistās ar demogrāfiskajām pārmaiņām.
– Līdz ar labējā radikālisma kustības attīstību tiek brīdināts arī par islāmofobijas uzplaukumu Eiropā. Kā viens no daudziem šīs tendences skaidrojumiem tiek minēta arī eiropiešu identitātes krīze.
– Viennozīmīgi, taču es cenšos neizmantot jēdzienu “islāmofobija”, jo tas tiek attiecināts uz katru, kas kritizē islāma īpatnības. Piemēram, skolotāja skaitās islāmofoba, jo nepiekrīt, ka musulmaņu meitenēm ģimene neļauj sporta nodarbībās peldēt.
– Daudzus latviešus satrauc bēgļu politika, piemēram, tāda iemesla dēļ, ka Latvijas ģimene par atvasi mēnesī saņem 11 eiro, bet bēgļu ģimene – 76 eiro par katru bērnu, turklāt katrs no vecākiem saņem vēl 256 eiro. Vai, jūsuprāt, bēgļu politika ES ir samērīga?
– Samērīgums ir nopietna problēma. Diemžēl ir daudz bēgļu, kurus interesē tikai finansiālais guvums. Viņu galvenie galamērķi ir Vācija, Austrija un Dānija. Uz Portugāli, piemēram, dodas ļoti maz bēgļu ekonomisku apsvērumu dēļ. Bēgļu pabalsti daļēji var būt patiešām sāpīgi valsts pamatiedzīvotājiem.
