Eiropa mobilizējas epidēmijas ierobežošanai 0
Pēc sākotnējās kuslās reakcijas uz koronavīrusa epidēmiju vakar pēc ES dalībvalstu vadītāju videokonferences, kurā piedalījās arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda un Eirogrupas prezidents Mario Senteno, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena solīja mobilizēt visus pieejamos mehānismus, lai mazinātu “Covid-19” epidēmijas ietekmi uz dalībvalstu ekonomiku.
Koronavīruss konstatēts jau visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs, no kurām situācija visnopietnākā ir Itālijā, kur ar “Covid-19” inficēto cilvēku skaits ir pārsniedzis 10 000 un 631 cilvēks ir miris. Jaunā koronavīrusa uzliesmojums tagad ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni, vakar paziņoja Pasaules veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Gebreiesuss.
EK prezidente paškritiski atzina, ka līdz šim EK nav darbojusies pietiekami aktīvi ne koronavīrusa izplatīšanās ierobežošanā un palīdzībā saslimušajiem, ne ekonomiskā kaitējuma mazināšanā. Leiena informēja, ka pirmdien paredzēta Eirogrupas apspriede par konkrētiem pasākumiem, lai padarītu elastīgākus ES finanšu noteikumus. Īpašas bažas ir par koronavīrusa izraisīto klientu kritumu aviācijas nozarē, kur pasažieru skaits šā gada pirmajos mēnešos samazinājies par 13,5 procentiem.
Ierosināto pasākumu skaitā ir īpaša ieguldījumu fonda izveide, kam paredzēts atvēlēt 7,5 miljardus eiro un vajadzības gadījumā to papildināt, kā arī noteikumu atvieglošana par valsts palīdzību un parādiem, lai palīdzētu koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm mazināt ekonomisko šoku, ko izraisījis šīs slimības uzliesmojums.
Ierosinātais investīciju fonds, kam nepieciešams dalībvalstu un Eiropas Parlamenta apstiprinājums, paredzēts veselības aprūpes sistēmu uzlabošanai un palīdzībai mazajiem uzņēmumiem. EK prezidente arī pavēstīja, ka ES dalībvalstu veselības ministri vai iekšlietu ministri katru dienu piedalīsies telefonkonferencēs ar EK, lai koordinētu valstu reakciju uz “Covid-19” izplatību.
Eiropas Komisija apzina individuālo aizsardzības līdzekļu krājumus un to ražošanas un sadales jaudas, kā arī to steidzamu nosūtīšanu koronavīrusa vissmagāk skartajām valstīm. “Mēs uzsvērām nepieciešamību strādāt kopā, lai paveiktu visu vajadzīgo ātri,” pēc videokonferences paziņoja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu. Sasoli pavēstīja, ka turpinās pildīt savus pienākumus no savas rezidences Briselē.
Dažas ES valstis paziņojušas, ka slēgušas savas pārstāvniecības Briselē un to diplomāti strādā no mājām. Itālijai pārmetot ES sabiedrotajiem solidaritātes trūkumu, Ķīna ātri nosūtījusi palīdzības kravu Romai. Analītiķi atzīmē, ka koronavīrusa epidēmijas uzliesmojums sākās Ķīnā, un Itālijā vīruss sākotnēji tika konstatēts tūristiem no Ķīnas.
Pasākumi pret koronavīrusu Eiropā
Lietuvā pirmā inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta 28. februārī, kad “Covid-19” tika diagnosticēts 39 gadus vecai Šauļu iedzīvotājai, kas bija atgriezusies no konferences Itālijā. Līdz šim saslimšana atklāta vēl diviem cilvēkiem – laulātajam pārim no Kauņas, kas bija Ziemeļitālijā slēpot un atgriezās Lietuvā ar savu automobili. Kā ziņo ārsti, viņu klīniskais stāvoklis ir labs.
Lietuvas Sauszemes spēku komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnors vakar pēc atgriešanās no komandējuma Vācijā no lidostas ar medicīnisko transportu nogādāts karantīnā Viļņas Santaras klīnikā, kur viņam un diviem viņu pavadījušajiem virsniekiem tiks veikti koronavīrusa testi. Šāds lēmums pieņemts saistībā ar informāciju, ka pēc konferences Vīsbādenē diviem tās dalībniekiem, ārvalstu virsniekiem, analīzēs apstiprināta inficēšanās ar vīrusa izraisīto slimību “Covid-19”.
Igaunijā līdz šim saslimšana ar “Covid-19” bija konstatēta 13 cilvēkiem.
Valsts veselības aizsardzības sistēmai noteikta pirmā līmeņa gatavības pakāpe, lai sagatavotos iespējamai jaunā koronavīrusa izplatībai. Neatliekamās palīdzības dienests un slimnīcas papildina savas rezerves un paplašina vīrusa testu veikšanas iespējas.
Vakar vēl trim cilvēkiem konstatēta slimība “Covid-19”, saslimušo skaitam valstī sasniedzot 16. Viens no trim no jauna konstatētajiem saslimušajiem ir Tallinas iedzīvotājs, kurš, pēc visa spriežot, inficējies, kad uzturējies valstī, kurā ir augsts risks inficēties ar jauno koronavīrusu. Abi pārējie ir Sāmsalas iedzīvotāji, kuri, domājams, inficējušies no diviem Itālijas volejbolistiem, kas bija ieradušies salā uz pasākumu marta sākumā.
Ukrainas valdība vakar paziņoja, ka nolūkā ierobežot jaunā koronavīrusa izplatību valstī uz trim nedēļām tiks slēgtas visas mācību iestādes un atcelti masu pasākumi. Kijevas mērs Vitālijs Kļičko pavēstīja, ka no 12. marta galvaspilsētā tiks slēgtas skolas, bērnudārzi, kinoteātri un citas izklaides iestādes, kā arī atcelti publiski masu pasākumi. “Lai gan Kijevā nav reģistrēts neviens koronavīrusa gadījums, mēs izlēmām negaidīt un aizsargāt pilsētas iedzīvotājus,” uzsvēra Kļičko.
Valdība arī piešķīrusi 100 miljonus grivnu (3,4 miljonus eiro) individuālās aizsardzības līdzekļu iegādei ministriju, iestāžu un dienestu vajadzībām un valsts rezervju papildināšanai. Līdz 1. jūnijam tiek aizliegts pretepidēmijas preču eksports. Ukraina līdz šim paziņojusi tikai par vienu reģistrētu saslimšanas gadījumu ar “Covid-19”, taču pieaug bažas par iespējamo infekcijas izplatību, jo daudzi ukraiņi strādā Eiropas valstīs, kurās jau sākusies epidēmija, tostarp arī Itālijā.
Vācijas kanclere Angela Merkele, atsaucoties uz ekspertiem, brīdinājusi, ka ar jauno koronavīrusu varētu inficēties 60 līdz 70% vāciešu, atzīstot, ka “Covid-19” izplatības ierobežošanai nepieciešama “solidaritāte un veselais saprāts”.
Merkele uzsvēra, ka cīņā ar “Covid-19” nepieciešama koordinēta pieeja visas Eiropas Savienības mērogā, tostarp mazinot epidēmijas ietekmi uz tautsaimniecību.
Viņa piebilda, ka vislielākā vērība tiks pievērsta gados veco un ar citām slimībām sirgstošo personu pasargāšanai, jo šīs grupas ir pakļautas vislielākajam riskam. Vācijas valdība paziņojusi, ka cīņai ar “Covid-19” papildus atvēlēs miljardu eiro. Merkele ļāva noprast, ka valdība ārkārtas situācijā varētu pat atteikties no līdzsvarota budžeta. Šobrīd Vācijā inficēto skaits jau pārsniedzis 1200 cilvēku, bet trīs no saslimušajiem ir miruši.
Islande, lai noteiktu, cik plaši valstī ir izplatījies koronavīruss, pārbaudīs tūkstošiem iedzīvotāju, arī tos, kuriem nav slimībai raksturīgo simptomu.
Islandē kopš 28. februāra apstiprināti 76 inficēšanās gadījumi. Neviens cilvēks pēc saslimšanas ar “Covid-19” nav miris. Taču varas iestādes pagājušajā nedēļā izsludināja ārkārtas stāvokli pēc tam, kad Islandē tika apstiprināti divi “Covid-19” pārnešanas gadījumi. Pārbaudīti tiks vismaz 5000 cilvēku jeb 1,4% valsts iedzīvotāju. Atkarībā no rezultātiem, iespējams, tiks veiktas vēl plašākas pārbaudes.
Austrija, cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības “Covid-19” izplatību, brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņi piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.
Austrijā aizliegti pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāriet uz e-apmācību. Austrijā tiks slēgti visi nacionālie muzeji, kā arī atcelti visi vēl atlikušie vietējie vilcienu reisi uz Itāliju. Visi tālsatiksmes vilcieni, arī reisi uz Venēciju, Milānu un Romu, atcelti jau iepriekš. Austrijas robeža ar Itāliju tiek pilnībā slēgta. Cilvēkiem, kas ieceļo no Itālijas, tiek pieprasīti medicīniskie sertifikāti.
Malta, Spānija, Britānija, Īrija pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.
