Eiropa meklē tirgus ceļu mūžamežos 10
Olafs Zvejnieks, “Tepat, Eiropā”, AS “Latvijas Mediji”
Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva valsts ziemeļos notiekošajā Amazones samita noslēgumā paziņojis, ka atsakās pieņemt industrializēto valstu notācijas par vides aizsardzību. “Mēs nevaram pieņemt zaļo neokoloniālismu, ar ko tiek ieviesti tirdzniecības šķēršļi un diskriminējoši pasākumi vides aizsardzības aizsegā un kas neciena mūsu nacionālos noteikumus un rīcībpolitiku,” sacīja prezidents.
Kas izraisījis tik asus un politiski “uzlādētus” pēc iedzīvotāju skaita septītās lielākās pasaules valsts līdera paziņojumus? Var noprast, ka paziņojumi mērķēti Eiropas Savienības virzienā un saistīti ar t. s. ES–”Mercosur” tirdzniecības līgumu, jo vēl pirms Amazones samita Brazīlijas prezidents kritizēja papildu deklarāciju, ko Brisele pieprasījusi plānotajam brīvās tirdzniecības līgumam starp Eiropas Savienību (ES) un Dienvidamerikas ekonomisko aliansi “Mercosur”.
Nespēj vienoties par līgumu
Minētajam Eiropas Savienības un “Mercosur” līgumam ir bijis grūts liktenis. “Mercosur” ir saīsinājums no spāņu valodas, kas nozīmē Dienvidu Kopējais tirgus. Tas pilntiesīgo vai asociēto locekļu statusā apvieno visu Dienvidamerikas kontinentu, izņemot Venecuēlu, kuras darbība šajā organizācijā 2016. gadā tika apturēta. Sarunas par šīs organizācijas brīvās tirdzniecības līgumu ar ES sākās vēl tālajā 1999. gadā un pēc 20 gadu darba 2019. gadā tika panākta principiāla vienošanās starp abām sarunu pusēm par līguma tekstu. Neskatoties uz šo principiālo vienošanos, nevar teikt, ka līguma teksts ir pilnībā pabeigts un saskaņots, tas nav arī ratificēts un stājies spēkā. Ja šāds līgums tiktu parakstīts, tad Dienvidamerikas valstu lauksaimniecības produkcijai pavērtos lielais ES tirgus, bet Eiropas automašīnām, mehānismiem, vīniem un sieriem – Dienvidamerikas valstu tirgus.
“Sveša” gaļa neesot vajadzīga
Neskatoties uz to, ka ES–”Mercosur” brīvās tirdzniecības līgums, ja beidzot tiktu parakstīts, radītu pasaules lielāko brīvās tirdzniecības zonu ar 780 miljoniem iedzīvotāju, likvidētu 93% tirdzniecības tarifu un attiecībā uz atlikušajiem 7% attiecinātu dažādas priekšrocības abām pusēm, tam ir ļoti daudz pretinieku.
Pret minēto līgumu krasi iebilst daudzas nevalstiskās organizācijas, dabas aizstāvji, arodbiedrības un Amazones baseina iedzimtie indiāņi. Tā, piemēram, ES valstu fermeri kategoriski nevēlas atvērt Eiropas tirgu pasaules lielākajai liellopu gaļas ražotājai Brazīlijai, kā arī no tās ražošanas apjomu ziņā daudz neatpaliekošajai Argentīnai. Līgums paredzētu iespēju ievest Eiropā 99 tūkstošus tonnu liellopu gaļas ar izdevīgu 7,5% muitas nodokli. Eiropas lielākā fermeru asociācija COPA-COGECA, kas aizstāv 23 miljonu fermeru intereses, brīdinājusi, ka šāds līgums būtu “ļoti tumšs vēstures mirklis”, līdzīgu nostāju paudusi arī Īrijas fermeru asociācija, nosaucot līgumu par “apkaunojošu”.
Vēl asāka nostāja pret brīvās tirdzniecības līgumu ir vides cīnītājiem. Viņi uzbrūk gan Dienvidamerikas valstīm, apsūdzot tās, ka jauna lauksaimniecības preču tirgus radīšana Eiropā veicinās Amazones mūžamežu, kas ir sauszemes lielākā ogļskābās gāzes glabātava, pastiprinātu izciršanu un klimata situācijas pasliktināšanos pasaulē. Sava taisnība tajā ir – vēlme paplašināt liellopu audzēšanas apjomus vainojama 80% Dienvidamerikas džungļu izciršanā, savukārt citas lauksaimniecības produkcijas, piemēram, sojas un cukurniedru audzēšana, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, tiek vainota dabas daudzveidības samazināšanā.
Vienošanos nevēlas vides organizācijas
Savukārt Eiropas Savienība tiek kritizēta par ieceri eksportēt automašīnas ar iekšdedzes dzinēju uz Dienvidameriku, jo tas paplašināšot automašīnu pieejamību un izmantošanu šajā kontinentā, bojāšot gaisu un esot pretrunā ar Parīzes klimata vienošanās mērķiem. Zaļie uzstāj, ka vides saglabāšanai jāpiešķir lielāka prioritāte nekā tautsaimniecības attīstībai un sabiedrības materiālās labklājības uzlabošanai – šis arguments nav jauns. Vēl viens kritikas vilnis brīvās tirdzniecības līguma virzienā veļas no cilvēktiesību aktīvistiem un indiāņu tiesību aizstāvjiem – viņi arī ir ļoti kritiski noskaņoti pret to, ka varētu pastiprināties mūžamežu izciršana indiāņu apdzīvotajās teritorijās, pie kā daudzos gadījumos vainojami nelegālie zeltrači, kas iespiežas Janoami un citu indiāņu cilšu teritorijās. Visi kritiķi ir ārkārtīgi skeptiski noskaņoti par Amazones baseina valstu valdību spēju kontrolēt mūžamežu izciršanu, raksturojot to kā “lapsas iecelšanu par vistu kūts uzraugu”.
Opozīcija līgumam vērojama arī Eiropā, piemēram, Īrijas, Austrijas, Luksemburgas un Slovākijas parlamenti ir simboliski balsojuši pret šāda līguma parakstīšanu un ratificēšanu, ja vien tajos pilnībā netiks iekļauta Parīzes klimata vienošanās mērķu izpilde. Arī viena no Eiropas Komisijas augstākajām amatpersonām, par tirdzniecību atbildīgais Valdis Dombrovskis 2019. gadā ir izteicies, ka pašreizējā izskatā ES–”Mercosur” līgums nav parakstāms.
Uzstāj uz finansējumu attīstības valstīm
Acīmredzot tieši ES centieni uzspiest Dienvidamerikai papildu deklarāciju pie līguma, kas fiksētu valstu ekoloģisko apņemšanos, izraisījuši Brazīlijas prezidenta dusmas. “Šāda deklarācija par klimatu, vidi un cilvēktiesībām būtu iejaukšanās “Mercosur” valstu – Brazīlijas, Argentīnas, Paragvajas un Urugvajas – iekšējās lietās un palēninātu to ekonomikas attīstību,” sacīja Lula, norādot, ka industrializētajām valstīm pašām jāveic ieguldījums klimata un vides aizsardzībā.”Pasaules 10% bagātnieku pieder 75% bagātību, kas izdala teju pusi oglekļa un nonāk atmosfērā,” sacīja Lula. “Vides un ekosistēmas devumam, ko pasaulei sniedz tropu meži, ir jābūt taisnīgi un pamatoti godalgotam.” Tāpat Lula uzsvēra, ka apņemšanās, ka industriāli attīstītās valstis katru gadu izdalīs 100 miljardus dolāru cīņai pret klimata pārmaiņām mazāk attīstītajās valstīs un sniegs tām zinātniski tehnisko palīdzību, tā arī nav vainagojusies ar konkrētiem rezultātiem un naudas joprojām nav. Lula uzsvēra, ka attīstības valstīm zaļās infrastruktūras un industrializācijas finansēšanai nepieciešams finansējums “bez jebkādiem papildu noteikumiem”. Lieki teikt, ka šī prasība nav īpaši reāla, šādu prasību izvirzīšana ir viens no iemesliem, kādēļ cīņa pret klimata pārmaiņām attīstības valstīs pamatīgi buksē.
Amazones samita rezultāti atstāj divējādu iespaidu – no vienas puses, tā ir bijusi laba sabiedrisko attiecību platforma kontinenta valstu prezidentiem, īpaši jau publiskās uzstāšanās meistaram Lulam. No otras – neskatoties uz daudzajiem skaļajiem paziņojumiem par nepieciešamību panākt nulles efekta mūžamežu izciršanu 2030. gadā, proti, situāciju, ka izcirsts tiktu ne vairāk kā pieaudzis gada laikā, konkrēta vienošanās par pasākumiem, kas būtu veicami šī mērķa sasniegšanai, tā arī netika panākta. Savukārt Eiropas Zaļais kurss un tam pakārtotās idejas, kas caurstrāvo arī jaunākos starpvalstu tirdzniecības vienošanās projektus, diezin vai pašlaik jelkādā mērā tuvina “Mercosur” līguma noslēgšanu.
2332227735
