Eiropā mainās imigrācijas seja 3
“Eiropas Savienībā (ES) šobrīd ir grūti precīzi pateikt, cik liels ir imigrācijas procents no trešajām valstīm, jo cilvēki, kas vēlas nokļūt Eiropas Savienības teritorijā, cenšas apiet kontroles nemanīti,” sarunā ar “Latvijas Avīzi” norāda Eiropas iekšlietu komisāres Cecīlijas Malmstromas pārstāvis Mikele Čerkone.
Viņš norāda, ka pretēji tam, kā tiek uzskatīts, vairākums imigrantu nevis šķērso ūdeņus, lai nokļūtu Eiropā no Āfrikas krastiem, bet gan ierodas ar visparastākajām vīzām un cenšas palikt arī pēc tam, kad to termiņš jau beidzies.
Tomēr pēdējā laikā, kā norāda M. Čerkone, nedaudz palielinājies to cilvēku skaits, kuri cenšas iekļūt Eiropā no Vidusjūras puses, un tas lielākoties skaidrojams gan ar karastāvokli Sīrijā, gan ar konfliktu saasināšanos vairākos Āfrikas reģionos, Somālijā, Eritrejā un citur.
Joprojām lielāko imigrantu slodzi, īpaši to, kas ierodas no jūras puses, iznes Itālija, Malta, Spānija, kas atkārtoti aicinājušas arī pārējās ES dalībnieces iesaistīties imigrantu izmitināšanā. Nesen to publiski uzsvēris arī Itālijas iekšlietu ministrs Andželino Alfano, sakot, ka Itālija nespēj izmitināt ikvienu, un arī pārējai Eiropai būtu jārod mājvietas patvēruma meklētajiem. Ministrs sacījis, ka, viņaprāt, arī ES robežkontroles aģentūrai “Frontex” būtu nepieciešams papildu atbalsts un finansējums.
Patlaban ES nav likuma, kas varētu piespiest dalībvalstis uzņemt imigrantus un viņus izmitināt, atzīst M. Čerkone. Šobrīd tikai pašu nacionālo varas iestāžu ziņā ir noteikt, cik un kādi trešo valstu pilsoņi var tikt uzņemti konkrētas valsts teritorijā. M. Čerkone norāda, ka ES ļoti skaidri iezīmējas tās teritorijas un valstis, kurās pret imigrantiem ir visatvērtākie likumi. Puse no visiem uzturēšanās atļauju pieprasījumiem iesniegti trīs ES dalībvalstīs – Vācijā, Francijā un Zviedrijā. “Tas nozīmē, ka imigranti cenšas doties uz tādām valstīm, kur nosacījumi ir atvērtāki un labvēlīgāki un kur pastāv reālākas iespējas patiešām šo patvērumu rast,” norāda M. Čerkone.
Tagad ES jaunie, aizvadītā gada jūnijā pieņemtie likumi paredz, ka visām dalībvalstīm būs pienākums nodrošināt visā Eiropā vienlīdzīgas iespējas, ja cilvēki būs vērsušies pēc palīdzības. Taču EK uzskata, ka jāsper solis vēl tālāk, jo šajos laikos uz Eiropu vairs netiecas tikai darba meklētāji, bet arvien vairāk arī tie cilvēki, kas meklē patvērumu no konflikta zonām.
“Šie cilvēki ne tikai veic ļoti bīstamu ceļu uz Eiropu, bet ļoti bieži krīt arī par upuriem cilvēku tirgotājiem un citiem noziedzniekiem, kas viņus izmanto un pelna uz viņu traģēdijas rēķina. Vienīgais ierocis pret to ir šo cilvēku izvietošana Eiropā, kur viņi būtu drošībā,” uzsver amatpersona. M. Čerkone arī norāda, ka no 28 dalībvalstīm aktīvas šajā ziņā ir 11. EK no savas puses sola nodrošināt visus nepieciešamos apstākļus, lai valstis varētu būt drošas, ka teritorijā ierodas cilvēki ar sakārtotiem dokumentiem un skaidru pagātni, un ir gatava arī maksāt 6000 eiro par katra imigranta uzņemšanu.
