Pārpildītas slimnīcas, ierobežoti saieti un augoši skaitļi. Eiropa kļūst par pandēmijas epicentru 5
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šonedēļ pasaulē diennaktī reģistrēts vairāk nekā pusmiljons Covid-19 inficēšanās gadījumu, kas ir lielākais skaits kopš pandēmijas sākuma.
Eksperti atzīmē, ka šo straujo pieaugumu var tikai daļēji izskaidrot ar pieaugušo analīžu skaitu, kāds tagad tiek veikts salīdzinājumā ar martu un aprīli, kad tika piedzīvots pirmais pandēmijas vilnis.
Par slimības epicentru kļuvusi Eiropa, kur jaunais koronavīruss atsācis strauji izplatīties. Pēdējās nedēļas laikā kontinentā dienā vidēji reģistrēti vairāk nekā 220 000 inficēšanās gadījumu, kas ir par 44% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.
Inficēšanās gadījumu skaits atsācis pieaugt arī citviet pasaulē. No pusmiljona jauno inficēšanās gadījumu, kas pasaulē tika reģistrēti otrdien, vairāk nekā puse konstatēta desmit vissmagāk skartajās valstīs – ASV, Indijā, Brazīlijā, Krievijā, Francijā, Spānijā, Argentīnā, Kolumbijā, Britānijā un Meksikā.
Testi jāveic ātrāk
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels mudinājis ES dalībvalstis īstenot ātrāku koronavīrusa testēšanas programmu. Eiropas Savienība paredzējusi 100 miljonus eiro, lai iegādātos ātrākus Covid-19 antigēna testus, vakar paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Antigēna testi tiek uzskatīti par mazāk uzticamiem nekā tie testi, kuros paraugi, kas paņemti no deguna, tiek nosūtīti pārbaudīšanai uz laboratoriju. Bet antigēna testi dod rezultātus daudz ātrāk.
Šiem testiem rezultāti ir gatavi 15 minūtēs, un Eiropas eksperti uzskata, ka vīruss pašreiz izplatās pārāk strauji, lai varētu paļauties uz testiem, kuru rezultāti jāgaida dienām ilgi.
Leiena uzsvēra, ka Eiropu smagi skāris otrais pandēmijas vilnis un ar jauno koronavīrusu inficējas arvien vairāk cilvēku.
“Pagājušajā nedēļā inficēto cilvēku skaits Eiropā sasniedza 1,1 miljonu. Un jo vairāk cilvēku inficējas, jo vairāk cilvēku nonāks slimnīcās ar vīrusu,” norādīja Leiena.
“Mēs sagaidām, ka nākamajās divās vai trīs nedēļās šie skaitļi vēl pieaugs,” viņa teica.
EK prezidente paziņoja, ka aicinās dalībvalstis efektīvāk dalīties ar datiem par vīrusa izplatību platformā, ko izveidojis Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Tas palīdzēs noteikt, kur var tikt organizēta pacientu aprūpe pāri robežām.
Vācija jau ir sākusi uzņemt pacientus no pārpildītajām slimnīcām Beļģijā un Nīderlandē.
Leiena, kas pirms iesaistīšanās Vācijas politikā bija epidemioloģe, paziņoja, ka izveidos platformu nacionālajiem zinātniskajiem padomniekiem no 27 ES dalībvalstīm, lai viņi varētu dalīties ar saviem plāniem.
Beļģijas slimnīcas pārpildītas
Beļģijā slimnīcās ievietoto Covid-19 slimnieku skaits sasniedzis līmeni, kāds tas bija pavasarī epidēmijas pirmā viļņa kulminācijas laikā. Beļģijā proporcionāli iedzīvotāju skaitam šobrīd ir pasaulē lielākais koronavīrusa gadījumu skaits, apsteidzot Čehiju, kas vēl nesen bija saraksta galvgalā.
Šobrīd mediķu aprūpē Beļģijas slimnīcās ir 5554 pacienti, kas ir teju tikpat daudz kā 6. aprīlī, kad hospitalizēto Covid-19 sirdzēju skaits sasniedza 5759.
Beļģijas amatpersonas paudušas bažas par gultasvietu trūkumu slimnīcu intensīvās aprūpes nodaļās, ja slimnieku skaits turpinās pieaugt.
Kopš epidēmijas sākuma ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits Beļģijā sasniedzis 11 038. Ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaita ziņā proporcionāli iedzīvotāju skaitam Beļģija atrodas otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Peru.
Beļģijā ieviests daļējas karantīnas režīms, un Brisele ir viens no Covid-19 smagāk piemeklētajiem reģioniem ES. Bāri un restorāni ir slēgti kopš 19. oktobra, vairākos reģionos spēkā ir nakts komandantstunda un aizliegums vienkopus pulcēties vairāk par četriem cilvēkiem.
Kā ziņo Beļģijas mediji, tuvākajās dienās valdība varētu izsludināt vēl stingrākus ierobežojumus.
Vācijā ierobežo saietus
Centienos apturēt Covid-19 izplatību Vācijā tiks slēgti bāri un krogi, kā arī noteikti vēl stingrāki ierobežojumi cilvēku iespējām pulcēties vienkopus, paredzēts jaunajā valdības plānā, kas tika prezentēts vakar kancleres Angelas Merkeles videokonferencē ar 16 federālo zemju premjeriem.
Cilvēki publiskās vietās varēs tikties vienīgi ar savas mājsaimniecības un vēl vienas citas mājsaimniecības locekļiem, paredzēts plānā, kas stāsies spēkā 4. novembrī un būs spēkā līdz mēneša beigām.
Bāri, klubi, krogi un līdzīgas iestādes piedāvās tikai ēdienus līdzņemšanai, nakšņošana viesnīcās būs atļauta vienīgi tad, ja tam būs nopietni iemesli, kinoteātri, teātri, sporta objekti, arī fitnesa centri un peldbaseini tiks slēgti.
Skolas un bērnudārzi turpinās darbu, bet tur būs noteiktas stingras higiēnas prasības. Šo ierobežojumu īstenošanai Merkelei nepieciešams federālo zemu premjerministru atbalsts.
Jaunu koronavīrusa gadījumu skaits Vācijā šobrīd ir augstāks nekā pandēmijas pirmā uzliesmojuma laikā martā un aprīlī. Testēšanas apjomi ir palielinājušies, bet arī inficēšanās gadījumu skaits pieaudzis, kā tiek skaidrots, sabiedrisku tikšanos un naktsdzīves iespaidā.
Šo tendenču dēļ ierobežojumi jau ieviesti vairākos reģionos, arī Berlīnē. Kopš pandēmijas sākuma Vācijā apstiprināti 450 000 inficēšanās gadījumu un reģistrēti vairāk nekā 10 000 ar Covid-19 saistītu nāves gadījumu.
Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka vairākums vāciešu sagaida, ka ierobežojumi tiks pastiprināti, ņemot vērā straujo inficēto skaita pieaugumu. Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto sacīja, ka sagaida restorānu, skolu un veikalu slēgšanu.
