Berlīnes labumi 4
Ielidojot Berlīnes Šēnfeldas lidostā, jārēķinās ar to, ka tas nav pilsētas centrs. Biļete uz sabiedrisko transportu dzeltenajos automātos izmaksās 3,30 EUR, var iegādāties arī karti vienai dienai. Lai tiktu līdz hostelim un apskatītu pilsētu, izvēlējāmies autobusu līdz Hermannplatz, kur ir arī attiecīga nosaukuma metrostacija. Tā paliks vienīgā reize, kad izmantojām sabiedrisko transportu.
Cittautiešu kultūra dara Berlīni īpaši izdevīgu budžeta ceļotājiem. No Hermannplatz gājām pa Kottbusser Damm, kur atrodams gards, kvalitatīvs un lēts ieskats (vietējo) austrumnieku virtuvē: ķīniešu nūdeles, kebabi un falafeli, baklava, īpatni garšīga tēja un kafija. Slaveno vāciešu Currywurst apēst tā arī neizdevās – retie kioski, kur to piedāvāja, neizskatījās pievilcīgi. Iespējams, nacionālais ēdiens pašiem vāciešiem vairs nešķiet iegādes vērts.
Austrumnieku augļu tirdziņi ielās nešķita nozīmīgi, jo to cenas un piedāvājums nepārsteidz. Būtiskāka šķita vakariņu iegāde lielveikalos. Rūpīgs budžeta ceļinieks pirms braukšanas noskaidros tīmeklī vai no paziņām, kuri ir lētākie veikali Vācijā un Polijā. Starp tiem, ko noteikti iesaku Berlīnē, – “Lidl”, bet daudzi min arī “Penny”, “Aldi” un “Netto”; Polijā – “Biedronka” (bizbizmārīte – latv. val.). Īpaši jāpievērš uzmanība salātiem, maizei un vīnam – Berlīnē ņem, ko gribi, viss ir garšīgs, bet nav dārgs. Tūristiem, kas nemaz nebrauc iepirkties, tomēr neatteiktos no lētas mugurā velkamas drēbes vai plecā nesamas auduma somas ar uzrakstu ”Berlin”, iesaku skatīt nevis suvenīru bodes, bet “Primark” uz Alexanderplatz, kur notiek arī tirdziņi.
Ko budžeta ceļotājs var apskatīt Berlīnē?
Kājām skaisto Berlīni neizstaigāsi, tomēr apbrīnojamas arhitektūras daudzums ir pieejams bez maksas: Ebreju muzeja ēka, Brandenburgas vārti, Berlīnes Doms, klasiski vai moderni dievnami u.c. Skaisti ir arī nakts apgaismojumā, īpaši svinīgi – Berlīnes gaismu festivāla laikā oktobra otrajā nedēļā, kad lielākās ēkas ir “audekls” starptautiski atzītu mākslinieku multimediāliem darbiem. Festivāls notiek jau divpadsmito gadu un īpaši priecē miljoniem tūristu, programma pieejama te. Šogad festivāla tēma bija “Kultūru savienošana”, ko varēja just visai nosacīti, tomēr acu prieku tas nemazināja: uz Brandenburgas vārtiem tika projicētas Vācijas vēstures lappuses, kādu Zemkopības ministrijas ēku rotāja plaukstošas ziedu kompozīcijas, Sv. Nikolaja baznīcu – senas freskas un vitrāžas, Humbolta universitāti – krāsains robotu haoss u. tml. Varenās ēkas uzliek karnevāla maskas un dodas svinēt dzīvi tā, kā pat ne katrs cilvēks spētu atļauties.
Muzeji? Diemžēl Berlīnē interesantākajos muzejos ir jāmaksā. Ko darīt budžeta ceļotājiem? Ir vietas, kur ieejas maksu neprasa – tiesa, dažreiz nevar saprast, vai šie muzeji ir apmeklējuma vērti. Apmeklēt izdevās specifisko Enerģētikas muzeju. Visērtāk skatīt budžeta ceļotājiem domātos muzejus pilsētas oficiālajā mājas lapā. Tomēr arī tur nav viss! Tiem, kam laikmetīgās mākslas provokācijas neizraisa alerģiju, bet drīzāk ziņkāri un veselīgu skepsi, noteikti ieteicamas galerijas: “Galerie Open”, “Johann König gallery”, “Carlier Gebauer” un “Pool Gallery”. Īpašs piedzīvojums ir “East Side Gallery”, kas atrodas zem klajas debess! Turklāt vērīgs ceļotājs var iepriekš sagatavoties – daudzos Berlīnes muzejos noteiktās dienās ir bezmaksas ieeja: laikmetīgās mākslas galerijā “Deutsche Bank Kunsthalle” neprasa maksu pirmdienās, Sv. Nikolaja baznīcā – katra mēneša pirmajā trešdienā, Keramikas muzejā – mēneša pēdējā pirmdienā utt. Nav pārāk ērti, toties aizraujoši tiem, kam patīk taupīt!
Īpaši ieteicams ir parlamenta Reihstāgs – lai tajā iekļūtu, ir iepriekš jāreģistrējas mājas lapā www.bundestag.de. Tad laikus jāierodas, jāiziet drošības kontrole – tas viss, lai noklausītos interesantu lekciju angļu valodā, iekļūtu modernā zālē, kur Vācijas parlaments pieņem Eiropai svarīgus lēmumus un kur ir lielisks skats uz pilsētu no stikla kupola.
