Eiropa kā izšķirošais faktors 4
Pēc Francijas valsts prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātu izziņošanas biržas indeksi Parīzē, Frankfurtē un citur strauji kāpa, bet eiro vērtība attiecībā pret dolāru ievērojami pieauga. Finanšu tirgu optimisma iemesls bija Emanuela Makrona sekmīgais starts un viņa izredzes 7. maijā pārspēt Marinu Lepēnu. Iepriekš pastāvēja iespēja, ka finālā duelis notiks starp Nacionālās frontes kandidāti un izteikti kreisās antiglobālistu (un antiliberālās) kustības “La France insoumise” (“Nepakļāvīgā Francija”) līderi Žanu Liku Melanšonu. Šis variants biedēja ne tikai darījumu aprindas un Eiropas Savienības politiskās aprindas vien. Ir novērota tendence, ka diezgan daudzi turīgi franči steidzas ieguldīt savus ietaupījumus, piemēram, Luksemburgā reģistrētās finanšu iestādēs. Tagad satraukums ir noplacis, taču nav izgaisis.
144 solījumi ar neprognozējamām sekām
Marina Lepēna apgalvo, ka nevēlas radīt haosu, kāds viņas uzvaras gadījumā tomēr iestāsies, jo izriet no kandidātes programmas galvenajām nostādnēm. Piedāvātais scenārijs īsumā: pirmais darbs – Francija pamet Šengenas zonu, Parīze uzsāk sešu mēnešu ilgas sarunas ar Briseli par ES pamatlīgumu pārskatīšanu, neatkarīgi no sarunu iznākuma tiek rīkots referendums, lai apstiprinātu vai noraidītu jauno kārtību, respektīvi, valsts izstāšanos no eirozonas un faktiski arī no Eiropas Savienības.
Publiskotajā Lepēnas 144 solījumu uzskaitījumā minētās ieceres pasniegtas visnotaļ uzmundrinošā tonī un nodēvētas par pasākumiem, kas ļaus atgūt valsts suverenitāti. Pilsoņiem adresētais piedāvājums sociālajā jomā ir ārkārtīgi pievilcīgs (teiksim, varēs pensionēties kā agrāk 60 gadu vecumā), bet ekonomikas sadaļa visumā atgādina kādas galēji kreisas partijas prasību sarakstu.
Bijuši mēģinājumi aplēst, cik tas maksās, taču vienīgais vienojošais secinājums ir, ka sekas būtu neprognozējami smagas. Dažas lietas gan var pareģot samērā droši, piemēram, naudas uzkrājumu vērtības zudumu, ko izraisīs eiro aizstāšana ar franku. Savukārt jau tā lielais valsts parāds uzblīdīs līdz nekontrolējamiem apmēriem. Francijas Bankas aprēķini liecina, ka varbūtējās valūtas reformas dēļ valsts parāda apkalpošanas izmaksas, nerunājot par pašu parādu, pieaugs par 30 miljardiem eiro gadā. Līdztekus finanšu un ekonomiskajai krīzei draud nepārvarama politiskā krīze, jo Nacionālā fronte parlamenta vēlēšanās, kurām jānotiek jūnijā pēc prezidenta vēlēšanām, nespēs iegūt valdības sastādīšanai nepieciešamo vairākumu un nespēs arī izveidot koalīciju.
Diezgan paradoksāli, bet saskaņā ar biznesa avīzes “Les Echos” aptauju pat 40 procenti Nacionālās frontes piekritēju negrib Francijas izstāšanos no eirozonas (kopumā to nevēlas 72%). Tādējādi Lepēnas attieksme pret Eiropu, kas likās esam viņas kampaņas stiprā puse, var kļūt par viņas zaudējuma iemeslu.
