Eiropā jūtama arvien lielāka spriedze mājokļu tirgū – jaunieši spiesti ilgāk palikt vecāku pajumtē, jo nevar atļauties savu 156
Saistībā ar procentu likmju kāpumu iedzīvotāju maksājumi par hipotekārajiem kredītiem būtiski pieauguši, arī enerģijas un īres cenas ir augstas. Tas viss rada pamatīgu spiedienu uz mājokļu tirgu, vēsta Politico.eu.
Portāla veiktā izpēte liecina, ka mājokļu cenas un īres maksa ir nepārtraukti auguši jau kopš 2014. gada. Cilvēki, sākot no 30 gadu vecuma, allaž ir galvenā mājokļu pircēju mērķauditorija – viņi ir apguvuši profesiju, sasnieguši kādus panākumus karjerā un domā par mājokļa iegādi. Šobrīd viņiem ir jāpadomā divreiz, pirms parakstīt līgumu par mājokļa iegādi.
Nekustamā īpašuma cenu kāpums mājokļa iegādi daudziem eiropiešiem ir padarījis par nepiepildāmu sapni, riskam pakļautākās iedzīvotāju grupas ir pilsētnieki un nabadzīgākās mājsaimniecības, taču spriedzi arvien vairāk sajūt arī vidusslānis.
Covid-19 laikā cilvēki tika “ieslodzīti” savos mājokļos, daudzi tobrīd aktīvāk sāka domāt par mājokļa iegādi, arī tie bija iemesli, kāpēc cenas auga. 2022. gadā, kad ekonomika sāka pamazām atgūties no Covid-19, sekoja jauns trieciens – Krievijas iebrukums Ukrainā, kam sekoja jauns dzīves dārdzības vilnis, kas ietekmēja arī mājokļu tirgu.
Pagājušā ziema bija izaicinājums eiropiešiem, jo vienlaikus pieauga ne tikai kredītu maksājumi, bet arī komunālo pakalpojumu rēķini.
Saskaņā ar Eurofound datiem nekustamā īpašuma krīze vissmagāk skārusi jaunākos iedzīvotājus. Jaunie eiropieši ilgāk dzīvo kopā ar saviem vecākiem, viņi, visticamāk, īrē, nevis viņiem pieder. Tāpat nereti viņi atturas no darba meklējumiem tālāk no dzīvesvietas, jo satraucas, ka nevarēs tur atļauties mājokli.
Neskatoties uz bažām, ka pieaugošās mājokļu cenas varētu liecināt par nekustamā īpašuma burbuli, agrīnās pazīmes liecina, ka esam drošībā (pagaidām).
Reaģējot uz dzīves dārdzības krīzi, centrālās bankas visā pasaulē ir paaugstinājušas procentu likmes — šis solis mainīja desmit gadus ilgušo mājokļu cenu kāpuma tendenci 2022. gadā, norāda Šveices banka UBS. Tās 2023. gada Globālā nekustamā īpašuma burbuļu indekss liecināja, ka tikai divas no 25 uzraudzītajām pilsētām — Cīrihe un Tokija — ir pakļautas burbuļa veidošanās riskam.
Tas varētu dot cerību mājokļu tirgum kopumā, taču tās ir sliktas ziņas potenciālajiem māju īpašniekiem, jo procentu likmju kāpums nozīmē straujāku hipotēku cenu paaugstināšanos. Vienlaikus problēmas rada arī mājokļu trūkums lielajās pilsētās.
“Pieprasījums pēc mājokļiem pieaug, bet piedāvājums neseko līdzi,” sacījuši ESAO mājokļu jomas eksperti. Saskaņā ar ESAO datiem ekonomikai ir grūti reaģēt uz mājokļu trūkumu, uzceļot jaunas ēkas, galvenokārt regulējuma un telpu ierobežojumu dēļ, kas ir īpaši aktuāli lielākajās pilsētās.
Pēdējo desmit gadu laikā, īpaši kopš pandēmijas sākuma, arī jaunu māju celtniecība ir kļuvusi ievērojami dārgāka. Nozare atguvās 2021. gadā, taču pagājušajā gadā tika novērots vēl viens būvniecībai apstiprināto dzīvojamo ēku skaita samazinājums.
Dažas Eiropas pilsētas ir mēģinājušas risināt šo trūkumu, pārvēršot pandēmijas laikā iztukšotās tirdzniecības un biroju ēkas par mājokļiem, taču šī pieeja nav plaši pieejama, jo ne visās pilsētās pašvaldību rīcībā ir šādas transformējamas ēkas.
