Eiropa joprojām sēž un neatlaižas no Krievijas dabasgāzes “adatas” – dažas valstis sākušas iepirkt to arvien vairāk 98
Eiropa nevar un negrib atbrīvoties no Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes atkarības. Jūlijā Maskava gandrīz kļuva par lielāko piegādātāju reģionā pēc piegāžu samazināšanās no ASV. Aģentūra Bloomberg raksta, ka šī attīstība parāda, cik grūti Eiropas Savienībai ir atradināt sevi no Krievijas piegādēm, lai vairāk paļautos uz citiem ražotājiem un piegādātājiem.
Vienlaikus Krievijas gāzes piegādes ir tikai neliela daļa no tām, kādas tās bija pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad sašķidrinātās dabasgāzes imports no Jamalas LNG Arktikā saglabājas stabils. “Tas liek domāt, ka, lai gan Eiropa vēlas samazināt savu atkarību no Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes, tā būtu jāapsver globālā sašķidrinātās dabasgāzes tirgus kontekstā,” saka Oksfordas Enerģētikas pētniecības institūta vecākā pētniece Katja Jafimava.
Lai gan ES apgrūtina Krievijai dabasgāzes transportēšanu visā pasaulē, bloks tā ir apstājies un negrasās pilnībā aizliegt šo importu. Pārdošanas apjoms galvenajiem patērētājiem – Spānijai un Francijai – no 2022. gada 24. februāra pat palielinājās.
Piegāžu samazināšanās no ASV liecina arī par pārāk lielas atkarības no transatlantiskā eksporta draudiem. Šīm kravām parasti nav galamērķa ierobežojumu, tāpēc tirdzniecības plūsmas var ātri mainīties, kad cenas un pieprasījums pieaug ārpus Eiropas.
Saskaņā ar provizoriskiem datiem jūlijā kopējais dabasgāzes importa apjoms Ziemeļrietumu Eiropā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par gandrīz 20%. Daļēji tas ir saistīts ar pieprasījuma klusumu vasarā, taču tas ir arī brīdinājums, ka piegādes var ātri beigties, kad Āzijas patērētāji būs gatavi maksāt vairāk. Katara, reģiona trešā lielākā piegādātāja aiz ASV un Krievijas, arī šomēnes samazināja piegādes Eiropas uzņēmumiem.
