Raža – uz pusi mazāka. Eiropā izplatās jauns bīstams tomātu vīruss 0
Šāgada februāra sākumā izskanēja ziņa, ka pērn Vācijā vairākās siltumnīcu saimniecībās 25 ha platībā tomātus bojāja kāds pavisam jauns vīruss – ToBRFV (Tomato Brown Rugose Fruit Virus), ko latviski pagaidām var nosaukt par tomātu brūnplankumainības vīrusu. Tas bija pirmais šā vīrusa konstatēšanas gadījums Eiropā. Inficēšanas avots līdz šim netika ziņots.
Vīruss ne tikai izraisa lapu bojājumus, kuru dēļ samazinās raža. Daudz ļaunāk ir tas, ka inficēto augu augļi nokrāsojas nevienmērīgi vai nemaz, tādēļ tirgus raža sarūk par 30–50% atkarībā no hibrīda un inficēšanās sākuma. Visas infekcijas skartās saimniecības bija spiestas pabeigt apriti agrāk, nekā tika plānots.
Vēlāk tika ziņots, ka šis vīruss ir konstatēs arī Itālijā, Sicīlijas dienviddaļā, bet nupat nāca ziņa, ka infekcija ir atrasta vismaz divās siltumnīcu saimniecībās Holandē.
Holandiešu audzētāji un augu aizsardzības speciālisti uztvēra šo risku ļoti nopietni.
Pēdējo 30 gadu laikā neviens cits vīruss nav apdraudējis tomātu audzēšanu kā ToBRFV.
Holandē, kā arī Vācijā, Polijā un citās valstīs siltumnīcu saimniecības iegādājas dēstus specializētajās audzētavās, tāpēc infekcijas izplatīšanās risks ir ļoti augsts.
Jau vairākas laboratorijas Holandē ir ziņojušas, ka ir apguvušas šīs infekcijas noteikšanas metodes. Jāteic, ka jebkura vīrusa noteikšana ir ļoti sarežģīts process, tāpēc parasti laboratorijas nosaka tikai dažus izplatītākos vīrusus. Šajā gadījumā Holandes laboratorija Groen Agro Control izmanto PCR metodi, lai noteiktu šo vīrusu lapu un ūdens paraugos, kā arī uztriepēs no virsmām. Laikus konstatēta infekcija dod iespēju veikt higiēnas pasākumus, kamēr nav par vēlu.
Līdz šim brīdim vīruss ToBRFV ir konstatēts Izraēlā (2014. g.), Jordānijā (2015. g.), Vācijā (2018. g.), Meksikā, ASV, Itālijā (2019. g.). Vācijā šim vīrusam ir piešķirts karantīnas organisma statuss, citās valstīs tas pagaidām nav karantīnas organisms.
Jaunais vīruss ir radniecīgs tabakas mozaīkas vīrusam (TVM) un tomātu mozaīkas vīrusam (ToMV), bet spēj inficēt pat hibrīdus, kas ir izturīgi pret abiem šiem vīrusiem.
Inficēšanās pazīmes
Vīrusa nosaukums radies raksturīgo brūno krunkaino plankumu dēļ, kuri var attīstīties uz inficētiem augļiem. Inficēšanās pazīmes ir ļoti daudzveidīgas un mēdz atšķirties arī atkarībā no tomātu hibrīda. Inficēšanās pakāpe var būt no vieglas līdz smagai, arī tas ietekmē vizuālās pazīmes. Uz lapām mēdz veidoties plankumi, kas atgādina mikroelementu trūkumu vai līdzinās Pepino mozaīkai, dažkārt lapas sašaurinās.
Tomātu augļi nevienmērīgi krāsojas, deformējas, uz tiem var veidoties dzelteni vai brūni plankumi ar gludu vai krunkainu mizu. Augu kopšanas procesā vīruss viegli izplatās starp augiem. Tam ir ļoti garš latentais periods, 8 nedēļas, tieši tāpēc holandieši tik ļoti baidās, ka inficēšanās var sākties jau dēstu audzēšanas periodā un palikt neievērota.
Visbiežāk sastopamās infekcijas pazīmes:
– hlorotisku vai gaišu plankumu (mozaīkas) veidošanās uz jaunākām lapām un pazarēm;
– lapas var būt krokainas vai deformētas, atsevišķos gadījumos sašaurinātas;
– uz stublājiem mēdz veidoties brūnas nekrotiskas svītras;
– augļu krāsa kļūst nevienmērīga, marmorēta, līdzīgi kā Pepino vīrusa gadījumā (Latvijā Pepino vīruss nav konstatēts, bet inficētie augļi dažreiz nonāk lielveikalu plauktos);
– uz augļiem mēdz veidoties brūni krunkaini plankumi.
Saimniekaugi
Galvenais šā vīrusa saimniekaugs ir tomāti, bet eksperimentos, inficējot augus ar patogēnu, tika noteikts, ka šis vīruss spēj inficēt arī paprikas (Capsicum annuum), kā arī dažādas tabakas (Nicotiana sp.), nakteni (Solanum nigrum), kvinoju (Chenopodium quinoa), petūnijas (Petunia hybrida) un balandas sugu Chenopodium murale.
Izplatīšanās vektori
Līdzīgi citiem radniecīgiem vīrusiem (tostarp ToMV un TMV, pret kuriem ir daudz izturīgu hibrīdu) šis vīruss ir ļoti stabils un var tikt izplatīts mehāniskā ceļā. Tas mēnešiem un gadiem ilgi saglabājas sausās augu atliekās. Tika ziņots, ka ASV to konstatēja kādā 50 gadu veca herbārija paraugā. Vīruss ilgi saglabājas arī ārpus augiem uz gludām virsmām, instrumentiem, augu kopšanas ratiņiem, darba drēbēm.
Pašlaik nav droši zināms, vai šis vīruss var izplatīties ar sēklām, bet tas nav izslēgts. Visbiežāk tas izplatās ar spraudeņiem un potējumiem, kā arī saskaroties augu lapām.
Ir konstatēts, ka šo vīrusu var izplatīt kamenes. Par laimi, tas var notikt tikai vienas saimniecības vai pat siltumnīcas robežās, jo pavairošanas laboratorijās kamenes nevar inficēties, bet siltumnīcā tās nelido tālāk par 500 m.
Ja inficēšanās ir notikusi, vīruss spēj saglabāt dzīvotspēju uz lapām (arī uz izņemtām atlapošanas laikā), uz sēklām vai augsnes vairākus mēnešus ilgi.
Latvijā infekcijas avots var būt sula no inficētiem importētiem tomātiem uz strādnieku rokām, nemazgātas plastmasas kastes, kurās tika pārvadāti importa tomāti, kā arī atkārtoti lietotas kartona kastes, kurās tika transportēti importa tomāti. Vēl viens riska faktors ir internetā no nedrošiem avotiem pirktas sēklas un stādāmais materiāls, tostarp paprikas un petūnijas.
Augu aizsardzības iespējas
Ar vīrusu infekciju ir ļoti grūti cīnīties, jo pret to visā pasaulē nav efektīvu līdzekļu. Atliek vien izņemt un drošā veidā likvidēt inficētus augus un ievērot stingras higiēnas prasības. Vislabāk sākt ar higiēnas pasākumu kompleksa izstrādi konkrētas saimniecības apstākļos un ieviest to praksē. Biodrošība attiecas ne tikai uz lopu fermām. Ir svarīgi ievērot profilaktiskus pasākumus, lai mazinātu inficēšanās un slimības izplatīšanās risku.
Higiēnas prasības
Jāierobežo nepiederošu personu ienākšana ražošanas zonā. Siltumnīcā drīkst ienākt tikai šīs siltumnīcas personāls un speciālisti. Tāpat strādnieki nedrīkst vienā dienā apmeklēt siltumnīcu un produkcijas noliktavu. Šajā gadījumā riska faktors ir ražas krāvēji un pārvadātāji no siltumnīcas uz noliktavu.
Darba drēbes regulāri jāmaina un jāmazgā 90 oC temperatūrā. Saimniecības speciālistiem vislabāk būtu katrā siltumnīcā turēt savu virsvalku, lai neizplatītu infekciju no vienas siltumnīcas uz citu.
Jāaizliedz tādas produkcijas šķirošana un sagatavošana realizācijai, kas ir izaudzēta citā saimniecībā. Ja inficētā produkcija nonāk noliktavā, tehnika, aprīkojums, personāls var tikt inficēti un vēlāk izplatīt infekciju tālāk siltumnīcās.
Ja vien iespējams, jāmazgā kastes ar benzoskābi vai nātrija hipohlorītu, pirms tās nonāk siltumnīcā. Vēl labāk būtu izmantot ražas vākšanai atsevišķas kastes, bet tirdzniecībā sūtīt produkciju citās kastēs.
Jāapmāca augu kopējas pazīt infekcijas pazīmes un tūlīt ziņot savam darba vadītājam par aizdomīgiem augiem. Augu kopējas jāapmāca arī, kā pareizi rīkoties ar inficētiem augiem, lai mazinātu infekcijas izplatīšanās risku.
Ideāli būtu darbus organizēt tā, lai strādnieki nemaz nestaigātu no vienas siltumnīcas uz citu un koptu augus noteiktā platībā.
Siltumnīcu saimniecībā nedrīkst ienest tomātus un papriku, kā arī dekoratīvus augus, kas nav audzēti saimniecībā. Arī līdzpaņemtā ēdienā nedrīkst būt tomāti vai paprika.
Strādniekiem un speciālistiem jāmazgā ar ziepēm un jādezinficē rokas, pirms ienākt siltumnīcā un pirms iziet no tās.
Darbi ar augiem un produkciju jāveic cimdos, ko pēc iespējas biežāk jāmaina.
Apmeklētājus (ierobežotā skaitā) drīkst ielaist siltumnīcā tikai vienreiz lietojamos kombinezonos vai halātos un bahilās, ko pēc izmantošanas jāutilizē.
Aprīkojums un instrumenti, kas ir nonākuši saskarē ar inficētiem augiem, var kļūt par infekcijas tālākas izplatīšanās vektoriem, tāpēc tie regulāri un rūpīgi jādezinficē. Ražas vākšanas un augu kopšanas ratiņi, smidzinātāji, naži un šķēres regulāri jāmazgā un jādezinficē. Būtu ideāli, ja nažus un šķēres dezinficētu pirms katra nākamā auga apkopšanas. Smidzinātāji jāmazgā un jādezinficē katru reizi pēc darba beigšanas siltumnīcā un pirms iebraukšanas citā siltumnīcā.
Inficētus augus pēc izņemšanas no siltumnīcas jāsadedzina. Laikus jāizdomā, kā to izdarīt praksē. Šie augi neder pārstrādei biogāzē, jo vīruss var saglabāties digestātā.
Vācijā un Holandē ir pārbaudīts, ka spirts kā dezinfekcijas līdzeklis nav efektīvs pret šo vīrusu, bet efektīva ir benzoskābe (MennoFlorades) un nātrija hipohlorīts (NaClO).
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem
