Eiropā identificēti bīstami noziedzīgie grupējumi: vairāki no tiem darbojas arī Baltijas valstīs 97
Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūra “Eiropols” piektdien publicēja ziņojumu, kurā starp 821 kontinentu visvairāk apdraudošo noziedzīgo tīklu ir arī vairāki Baltijas valstu grupējumi.
Hāgā bāzētā institūcija pirmo reizi publicējusi ziņojumu, kurā padziļināti analizē Eiropas nelietīgāko noziedzības grupējumu iezīmes un darbību.
Lielākā daļa Eiropas bīstamāko bandu koncentrējas uz narkotiku – kokaīna, marihuānas, heroīna un sintētisko narkotiku – kontrabandu, un noziedzīgās darbības visbiežāk tika veiktas Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Spānijā.
“Eiropola” ziņojumā norādīts, ka pašlaik Eiropā ir identificēti 113 ļoti bīstami kokaīna kontrabandas tīkli, 111 dažādu narkotisko vielu kontrabandas tīkli, 44 marihuānas kontrabandas tīkli, kā arī deviņi bīstami sintētisko narkotiku kontrabandas tīkli.
Bīstamākajos sintētisko narkotiku kontrabandas tīklos visbiežāk ir iesaistīti Armēnijas, Nīderlandes, Latvijas, Lietuvas un Slovākijas valstspiederīgie un tie galvenokārt darbojas Čehijā, Igaunijā, Latvijā, Nīderlandē un Krievijā.
No krāpšanām visvairāk bīstamāko grupējumu darbojas tiešsaistes krāpšanas shēmās.
“Eiropols” identificējis 50 tādus grupējumus. Akcīzes nodokļa krāpniecībā Eiropā pašlaik darbojas 34 bīstami grupējumi, kuros iesaistīti Nīderlandes, Latvijas, Polijas, Slovākijas, Spānijas un Ukrainas pilsoņi, visaktīvāk savas nelikumīgās darbības veicot Latvijā, Polijā, Slovākijā, Spānijā un Lielbritānijā. Citos krāpšanas veidos un krāpniecībās, izmantojot dažādas shēmas, identificēti 23 bīstami grupējumi, kamēr 18 grupējumi nodarbojas ar pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas shēmām.
Ar organizētām zādzībām un laupīšanām Eiropā pašlaik nodarbojas 48 bīstami grupējumi, liecina “Eiropola” analīze.
Motorizēto transportlīdzekļu zādzībā iesaistīti 19 bīstami grupējumi, bet 11 grupējumi nodarbojas ar cita veida zādzībām vai dažādām zādzībām.
Migrantu kontrabandā identificēti 48 bīstami grupējumi, savukārt cilvēku kontrabandā seksuālai paverdzināšanai identificēti 18 bīstami grupējumi, bet 13 grupējumi Eiropā nodarbojas ar cilvēku kontrabandu, lai ļaunprātīgi izmantotu viņus kā darbaspēku.
“Eiropols” arī secinājis, ka lielākajā daļā bīstamāko bandu ir gan ES, gan ārpus bloka esošu valstu pilsoņi un katrā grupējumā ir divu līdz desmit valstu pārstāvji.
Piemēram, Austrumeiropas tīkliem ar noziedzniekiem no Baltijas valstīm bieži ir spēcīgas savstarpējas saiknes un saiknes ar Krievijas pilsoņiem.
Šajos tīklos vadību var uzņemties jebkura no šīm tautībām. Tīkli galvenokārt ir aktīvi narkotiku (kokaīns, marihuāna un sintētiskās narkotikas) kontrabandas jomās, naudas atmazgāšanā, tabakas kontrabandā un cilvēku tirdzniecībā darbaspēka ekspluatācijas nolūkā. Viņu galvenās darbības valstis ir Igaunija, Francija, Vācija, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Spānija, Krievija un Lielbritānija.
51 lappusi garajā ziņojumā “Eiropols” secinājis, ka “noziedzīgo tīklu stratēģija ir iefiltrēties likumīgās uzņēmējdarbības pasaulē” ar mērķi gan slēpt noziegumus, gan legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus.
Ziņojumā norādīts, ka 86% Eiropas bīstamāko noziedzīgo grupējumu izmanto “likumīgas uzņēmējdarbības struktūras”, no kurām visvairāk ļaunprātīgi tiek izmantoti būvniecības un nekustamā īpašuma, viesu izmitināšanas un loģistikas sektori.
Noziedzīgie grupējumi labprāt izmanto nekustamo īpašumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, piesaistot juristus vai finanšu konsultantus, kuri nereti nenojauš aktīvu noziedzīgo izcelsmi.
Narkotiku kontrabandai, izspiešanai un reketam, kā arī migrantu un ieroču kontrabandai bieži tiek izmantoti naktsklubi, norādīts “Eiropola” ziņojumā.
Loģistikā, jo īpaši Eiropas lielajās ostās, privātajā sektorā strādājošie “regulāri tiek pakļauti” korupcijai, jo viņi var “nodrošināt neierobežotu piekļuvi ostām un ostu sistēmām”.
Īpaša uzmanība ziņojumā pievērsta Dubaijai, “Eiropolam” secinot, ka Apvienoto Arābu Emirātu pilsēta kļuvusi par “attālinātu koordinācijas mezglu, kur augsta ranga locekļi un citi noziedznieki, piemēram, vidutāji un organizatori dzīvo, lai koordinētu noziedzīgo tīklu darbības un slēptos no tiesībsargājošajām iestādēm”.
“Tomēr, aplūkojot augsta riska noziedzīgo tīklu līderu ģeogrāfisko atrašanās vietu, Dubaija neizceļas kā nošķirtā drošā patvēruma vieta līderiem,” atzina “Eiropols”.
Piemēram, Nīderlandē tiesa pagājušajā mēnesī piesprieda mūža ieslodzījumu vienam no valsts visvairāk meklētajiem narkotiku baroniem Riduanam Tagi, kurš tika arestēts Dubaijā 2019.gadā.
Taču “Eiropols” arī brīdina, ka daudzi no draudīgākajiem noziedzīgajiem tīkliem pastāv jau gadiem ilgi, un trešā daļa no tiem darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, daži pat spēj turpināt darbību no cietuma.
“Tas nozīmē, ka tiesībsargājošajām iestādēm arī turpmāk jāpievērš uzmanība sen zināmiem noziedzīgiem tīkliem, pat ja tie ir tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā un pat ja pret tiem jau ir veikti pasākumi,” norāda “Eiropols”.
