Pašbraucošos auto vai sabiedrisko transportu? 3
Atšķirībā no Bulcas par pašbraucošo auto lomu nākotnē tik optimistisks nebija van de Kamps. “Jau 2019. gadā sola, ka ES būs tehniski gatava sākt darbu pie plānotajiem jaunumiem, bet tad negaidīti visi pārlec pie 2050. gada. Tas ir milzīgs laika posms – 31 gads! Turklāt pavisam nesen notika daži nopietni negadījumi, kuros bija iesaistītas “Tesla” pašbraucošās automašīnas, kas lika runāt par cilvēku drošību daudz nopietnāk. Uzskatu, ka jāvēro nozares attīstība tuvāko dažu gadu laikā un tikai tad jāizšķiras par labāko no digitalizācijas variantiem,” piezemētāks bija deputāts.
Viņaprāt, praksē ieviešot pašbraucošās automašīnas, nekādi neuzlabosies satiksme, jo mašīnu uz ceļiem nebūs mazāk. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz sabiedriskā transporta attīstību. Tāpat viņš arī uzsvēra, ka ES transporta jomā šobrīd strādā daudz par lēnu, kas noved pie tā, ka bloks nespēj tikt līdzi straujajai tehnoloģiju attīstībai. “Ja mans tēvs tik lēni un slikti vadītu savu fermu, man nebūtu naudas par ko mācīties,” uzsvēra deputāts. Savukārt, runājot par kiberdrošību, van de Kamps sacīja, ka cilvēkā vienmēr ir divas dvēseles. “No vienas puses, cilvēki droši atdod savus datus “Google” u. c. kompānijām, bet, no otras puses, nāk pie mums, lai mēs aizsargājam viņu datus. Cilvēkiem jābūt paškritiskākiem un jāaizsargā arī pašiem sevi.”
Vēl viens digitalizēšanās veids, kas ir Eiropas azotē, ir vienotas pārvietošanās sistēmas izveide, kas ļautu ES pilsoņiem pārvietoties bloka valstīs, izmantojot vienu pārvietošanās karti. Pagaidām katrā ES valstī, iebraucot ar savu auto, jāmaksā noteikts, katrā valstī atšķirīgs ceļa nodoklis. Eiropas plāns ir šīs izmaksas izlīdzināt un nezaudēt laiku, domājot par atļauju pirkšanu, vienotajai pārvietošanās kartei uzkrājot visas izmaksas, par kurām var norēķināties mēneša beigās vai atgriežoties mājās.
Plānus var ietekmēt arī ASV
Van de Kamps sarunā minēja arī neseno ASV prezidenta vēlēšanu faktora ietekmi uz jebkādu Eiropas digitalizācijas, dekarbonizācijas u. c. veida attīstību. “Līdz 8. novembrim lielākā daļa ES politiķu ietekmējās no pagājušā gada ANO klimata pārmaiņu konferences Parīzē. Pēc ASV prezidenta vēlēšanām esam pavisam jaunā pasaulē, jo nezinām, kāda būs jaunās ASV administrācijas nostāja šajā jautājumā,” bažīgs bija Nīderlandes politiķis. Skaidrībai – pavisam nesen jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka uz Parīzē noslēgto klimata vienošanos raugās “bez aizspriedumiem” un viņš kopā ar padomniekiem rūpīgi izvērtēs, vai ASV vajadzētu izstāties no vienošanās – vārdi, ko skandalozais biznesmenis deklamēja vēlēšanu kampaņas laikā. Tāpat tagad Tramps atzinis, ka starp klimata pārmaiņām un cilvēkiem pastāv “zināma saistība”, kas arī jau ir pielaidīga attieksme, salīdzinot ar aso priekšvēlēšanu retoriku.
