Eiropa grib pašbraucošos auto. Vai transporta industrija būs tam gatava 2019. vai 2050. gadā? 3
“Jau 2019. gadā transporta industrija būs tehnoloģiski gatava sākt strādāt pie pašbraucošo auto, transporta karšu, kopbraukšanas u. c. transporta nozares jaunumu ieviešanas eiropiešu ikdienā. Gatavojam nepieciešamo ekosistēmu potenciālajiem investoriem, lai viņi būtu ieinteresēti investēt projektā, kas mainīs visu Eiropas transporta sistēmu. Pēc maniem aprēķiniem, līdz 2050. gadam būs nepieciešami 2,4 triljoni eiro jaunumu ieviešanai ikdienas lietošanā,” ar medijiem Briselē pārrunājot digitālā transporta jaunumus, sacīja Eiropas Komisijas transporta komisāre slovēniete Violeta Bulca.
Ar digitalizāciju pret negadījumiem
Viņa uzsvēra, ka transporta digitalizācija Eiropai ir vitāla nepieciešamība drošības uzlabošanai, jo šobrīd ik dienu negadījumos uz Eiropas ceļiem iet bojā 70 cilvēku. Gadā – ap 25 000. Tāpat digitalizācija sakārtotu arī transporta loģistiku, ko bez saudzēšanas 2010. gadā pārbaudīja bēdīgi slavenais Islandes vulkāns, lidostās atstājot tūkstošiem cilvēku, padarītu labāku satiksmes regulēšanu, mazākus sastrēgumus un piesārņojuma samazināšanos jeb dekarbonizāciju.
Kā sacīja Bulca, šobrīd galvenais uzdevums ir turpmāko darbu struktūras un ietvara izstrādāšana, lai pretī mērķim varētu doties soli pa solim. “Kaut esam mērķtiecīgi un ārkārtīgi motivēti, ir daudz izaicinājumu un problēmu, ieskaitot infrastruktūras, inovāciju, investīciju, kā arī kiberdrošības jautājumus. Ir liela atšķirība starp hakeru uzbrukumu datoram vai telefonam, kad sliktākajā gadījumā tiek zaudēti dati, un digitālā transporta kļūdu, kas var maksāt cilvēka dzīvību. Tādēļ tehnoloģijām un sistēmai jābūt pilnībā izpētītai un attīstītai, lai kļūdu iespējas samazinātu līdz minimumam, saudzējot cilvēka dzīvību,” sacīja V. Bulca.
Ar sabiedrisko transportu tiešsaistē
Par izaicinājumiem un problēmām līdzīgi runāja arī Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas Transporta un tūrisma komitejas pārstāvis Vīms van de Kamps. “Lielākais izaicinājums ir dekarbonizācija, taču nevis kā drauds, bet gan kā iespēja inovācijām. Asfalts pats par sevi nav pievilcīgs, bet, ja to savieno ar ceļu inovācijām, tad saproti, ka šī kombinācija kopā ar dekarbonizāciju ir interesants izaicinājums.”
Jaunās Eiropas digitalizācijas un transporta idejas Bulca aizstāvēja, minot jauniešu arvien mazāku vēlmi pārvietoties ar auto un kārtot autovadītāja tiesības, tā vietā izvēloties sabiedrisko transportu, kas ļauj nemitīgi atrasties tiešsaistē. Argumentam gan trūka datu par to, ka tiešām samazinātos tiesības ieguvušo cilvēku īpatsvars. Pēcāk ar kolēģiem no Igaunijas, Nīderlandes un Portugāles skārām šo tematu un neticīgi secinājām, ka vismaz mūsu pārstāvošajās valstīs savs auto un autovadīšanas tiesības joprojām ir viens no neatkarības elementiem, pēc kā dzenas katrs jaunietis.
