Eiropa gatavojas Trampa tarifiem. Kuras valstis un nozares varētu ciest vissmagāk? 16
ASV prezidenta Donalda Trampa tarifi Eiropas Savienības (ES) precēm varētu samazināt eksportu par vismaz 85 miljardiem eiro, vissmagāk skarot automobiļus un farmācijas produktus. Vācijai, Dānijai un Centrāleiropai draud straujš kritums, palielinot recesijas risku un liekot Eiropas Centrālajai bankai (ECB) apsvērt iespēju samazināt procentu likmes, tā šodien vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Ir pienācis ļoti gaidītais 2.aprīlis, ko Trampa administrācija nodēvēja par “Atbrīvošanas dienu” (“Liberation Day”), un Vašingtona gatavojas atklāt jaunus tarifus saviem galvenajiem tirdzniecības partneriem, pakļaujot ES tiešam triecienam.
Jaunākie ziņojumi liecina, ka jaunie nodokļi varētu sasniegt pat 20% no visa importa, mērķējot uz plašu nozaru loku, sākot no automobiļiem līdz farmācijai. Ja šis solis tiktu pieņemts, tas iezīmētu strauju transatlantiskās tirdzniecības spriedzes eskalāciju un, iespējams, dos smagu triecienu Eiropas jau tā gausajam rūpniecības impulsam.
Bet cik smagas ekonomiskās sekas varētu būt Eiropai un kuras valstis tas skars vissmagāk? 2024.gadā ES uz ASV eksportēja preces 382 miljardu eiro vērtībā, liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra dati. ASV veidoja 12% no ES kopējā ārējā pieprasījuma, kas ir ES bloka lielākais eksporta tirgus. Vienota 20 % nodokļa piemērošana šīm plūsmām varētu radīt 85 miljardu eIro tiešu eksporta samazinājumu, lai gan netiešā ietekme varētu būt vēl lielāka, jo augstākas cenas samazinātu Amerikas pieprasījumu.
Nekur risks nav tik aktuāls kā automobiļu nozarē, kas ir tradicionāls Eiropas rūpniecības balsts un Vācijas uz eksportu orientētā modeļa simbols. ES transportlīdzekļu eksports uz ASV 2024. gadā sasniedza 46,3 miljardus eiro. Šim eksportam tagad varētu tikt piemēroti kopējie tarifi līdz pat 45%, 20 % saskaņā ar Trampa jaunajiem pasākumiem un 25 % nodevu, par kuru jau iepriekš tika paziņots martā.
Šādā tempā jaunie nodokļi varētu padarīt Eiropas automobiļus nekonkurētspējīgus Amerikas automobiļu salonos, tādējādi radot iespēju, ka Eiropas automobiļu sūtījumu apjoms varētu gandrīz pilnībā samazināties. “Automobiļu eksporta tarifi ir liels izaicinājums Vācijas ekonomikai,” teica “Capital Economics” ekonomists Daniels Pārkers (Daniel Parker). “Visticamāk, vissmagāk tas skars Štutgarti, Augšbavāriju un Braunšveigas reģionu, kurā ietilpst Volfsburga.”
Šajās teritorijās atrodas ne tikai “Mercedes-Benz”, “BMW” un “Volkswagen” ražošanas centri, bet tās ir arī kritiski svarīgi mezgli globālajā automobiļu piegādes ķēdē. Šo valstu rūpnīcas ir cieši integrētas ar ASV montāžas uzņēmumiem, un to jūras ostās, jo īpaši Hamburgā un Brēmerhāfenē, tiek veikti nozīmīgi sūtījumi uz Amerikas tirgu.
Ietekme sniedzas tālu aiz Vācijas robežām. Ļoti apdraudēta ir Slovākija, kur atrodas “Kia” un “Volkswagen” rūpnīcas tādos reģionos kā Nitra un Žilina. Tāpat arī automobiļu rūpniecības klasteri Ungārijas pilsētā Gyor un Austrijas pilsētās Lincā un Grācā. Jebkādi Vācijas eksporta traucējumi var izplatīties pa visu Centrāleiropas augsti specializēto piegādātāju tīklu.
Farmaceitiskie produkti, kas ir ES ienesīgākā eksporta kategorija uz ASV, arī ir apdraudēti, ziņo “Euronews”. Šajā nozarē 2023.gadā tika reģistrēts rekordliels tirdzniecības pārpalikums, un eksports uz Ameriku veidoja gandrīz 15% no kopējās bruto produkcijas. Īrija un Dānija bija līderes, pateicoties tādu uzņēmumu kā “Novo Nordisk” strauji augošajiem panākumiem. Kopš 2022. gada Dānijas rūpniecības produkcijas izlaidi ir veicinājuši “Novo Nordisk” medikamenti, piemēram, “Ozempic”, kas paredzēti svara samazināšanai. Tikai ASV pieprasījums vien 2023.gadā radīja divas trešdaļas no uzņēmuma ieņēmumiem.
Taču tagad tieši šie panākumi var izraisīt pretdarbību. Vašingtonā izskanējušās ziņas liecina, ka Tramps varētu noteikt mērķtiecīgu nodevu semaglutīdam (semaglutide) – aktīvai vielai, kas ir “Novo Nordisk” ārstniecības līdzekļos -, lai izdarītu spiedienu uz Dāniju saistībā ar tādiem ģeopolitiskiem jautājumiem kā Grenlande.
“Viena no stratēģijām varētu ietvert īpašu nodevu uzlikšanu semaglutīdam – galvenajai “Novo Nordisk” svara samazināšanas zāļu sastāvdaļai -, kas traucētu Dānijas eksportu, vienlaikus dodot labumu ASV konkurentiem,” sacīja Pārkers.
Savukārt “Goldman Sachs” ekonomists Džovanni Pjerdomeniko (Giovanni Pierdomenico) saskata plašas makroekonomiskās sekas.
Saskaņā ar uzņēmuma pamata scenāriju jaunie tarifi palielinātu vidējo efektīvo nodokli ES precēm no pašreizējiem 7% līdz 20%. Nelabvēlīgākā gadījumā, kas ietver ASV pielāgojumus Eiropas pievienotās vērtības nodokļa sistēmai, likme varētu pieaugt līdz 43 %. Saskaņā ar bāzes scenāriju “Goldman Sachs” prognozē, ka eirozonas iekšzemes kopprodukts līdz 2026. gada beigām būs par 0,7 % mazāks nekā beztarifu scenārijā, un lielākā daļa zaudējumu būs jūtami 2025. gada beigās.
“Tagad mēs prognozējam nelielu izaugsmi atlikušajā 2025.gada periodā, proti, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, kas nav aprēķināts gada griezumā, būs tikai 0,1 %, 0,0 % un 0,2 % attiecīgi 2., 3. un 4. ceturksnī,” sacīja Pjerdomeniko.
Negatīvā scenārija gadījumā nākamgad eirozona varētu nonākt tehniskā recesijā, kumulatīvi zaudējot 1,2% IKP salīdzinājumā ar beztarifu bāzes scenāriju. Tikmēr inflācijas dinamika kļūs sarežģītāka. “Goldman Sachs” paaugstināja savu 2025. gada pamatinflācijas prognozi līdz 2,1% un brīdina par iespējamu 2,3% maksimumu, ja ES atbildes pasākumi pastiprinās cenu spiedienu.
ECB var nonākt nepazīstamas dilemmas situācijā: īstermiņā inflācija palielinās tirdzniecības berzes dēļ, bet izaugsmes tempi apstājas. Saskaņā ar “Goldman Sachs” viedokli teorētiskā pieeja liecinātu par turpmāku monetārās politikas atvieglošanu. Uzņēmums sagaida ECB likmju samazinājumu aprīlī un jūnijā, bet jūlijā – papildu 25 bāzes punktu samazinājumu, noguldījumu iespējas likmi palielinot līdz 1,75%.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Tramps 2.aprīli ir pasludinājis par “Atbrīvošanas dienu”, kad viņš plāno paziņot par tarifiem, lai novērstu tirdzniecības praksi, ko viņa valdība uzskata par negodīgu.
