Eiropa gatavojas karam ar Krieviju: iedzīvotājiem iesaka veidot pārtikas un ūdens krājumus 0
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem iesaka izveidot pārtikas un pirmās nepieciešamības preču krājumus gadījumā, ja izceltos karš vai notiktu cita liela mēroga krīze, raksta Newsweek.
Šis ieteikums ir iekļauts ziņojumā par Eiropas civilo un militāro gatavības līmeni, ko sagatavojis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja padomnieks un bijušais Somijas prezidents Sauli Nīniste.
Ziņojumā uzsvērts, ka ES nebija gatava ne Covid-19 pandēmijai, ne Krievijas agresijai pret Ukrainu, un ka tai ir jāpāriet “no reakcijas uz proaktīvu gatavību”.
Dokumentā dalībvalstīm ieteikts sniegt saviem iedzīvotājiem norādījumus par krājumu veidošanu, evakuāciju un piekļuvi ārkārtas dienestiem, kā arī citus nepieciešamos ieteikumus.
Mājsaimniecībām būtu jāpievērš īpaša uzmanība pārtikas, ūdens un medikamentu krājumiem, kā arī jānodrošinās ar lukturīšiem, baterijām un jāiegādājas pārnēsājams radioaparāts, lai tās būtu gatavas neparedzētām situācijām, sākot ar jaunu pandēmiju un beidzot ar ekstremāliem laikapstākļiem vai bruņotu agresiju.
“Mums nav skaidra plāna, kā ES rīkosies bruņotas agresijas gadījumā pret kādu dalībvalsti. Krievijas radītie kara draudi Eiropas drošībai liek mums to uzskatīt par svarīgu aspektu, nemazinot darbu pie gatavošanās citiem nozīmīgiem draudiem,” teikts ziņojumā.
Nīniste uzskata, ka visaptverošas gatavības stratēģijas centrā jābūt iedzīvotāju tiesību un iespēju paplašināšanai. ES būtu jāpalielina iedzīvotāju informētība un jāveicina pašnodrošināšanās stratēģija.
Politiķis arī ieteica par 20% palielināt ES budžetu, lai stiprinātu drošību un krīzes situāciju pārvarēšanas spējas. Cita starpā uzsvērta arī nepieciešamība pastiprināt izlūkdatu apmaiņas palielināšanu starp dalībvalstīm.
Iespējamais Krievijas uzbrukums Eiropai
Saskaņā ar “Financial Times” datiem Krievijas uzbrukuma gadījumā visa Eiropa var izvietot tikai 300 000 karavīru. Ņemot to vērā, NATO gatavojas iespējamam sauszemes karam ar Krieviju, iesaistot ASV karaspēku. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sauszemes koridoru izveidei, lai paātrinātu militāro spēku pārvietošanu.
“Foreign Policy” norāda, ka Krievijas uzbrukums Eiropas valstīm no hipotētiska scenārija var kļūt par realitāti, jo Krievijas amatpersonas regulāri draud Polijai, Somijai vai Baltijas valstīm ar raķešu triecieniem vai iebrukumu.
Vācu tabloīda “BILD” publicētajā simulācijā, kas modelēja iespējamo Krievijas uzbrukumu NATO austrumu flangam 2027. gadā, tika secināts, ka aliansei varētu būt nepieciešamas aptuveni 10 dienas, lai saskaņot darbības un pieņemtu lēmumu par 5. panta aktivizēšanu, kas nozīmētu kolektīvās aizsardzības sākšanu.