Eiropa gatavojas atteikties no krievu naftas 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau vairāk nekā pirms nedēļas kļuva zināms, ka jaunajā Eiropas Savienības sankciju sestajā paketē gaidāms Krievijas naftas produktu importa aizliegums. Pagājusi nedēļa, aizvadītas vairākas ES dalībvalstu amatpersonu tikšanās, bet joprojām blokā nespēj nobalsot par sankciju apstiprināšanu, jo vairākas dalībvalstis, kuras īpaši atkarīgas no Krievijas naftas, vēlas no Eiropas Savienības izspiest dažādus labumus.
Kas ietilpst sestajā sankciju kārtā
Pagaidām zināms, ka sešu mēnešu laikā kopš sankciju apstiprināšanas tiks apturēts Krievijas jēlnaftas imports, savukārt līdz gada beigām arī pārstrādāto naftas produktu imports. Tā vietā ES gādās par alternatīvu naftas piegāžu maršrutu nodrošināšanu, lai mazinātu ietekmi uz globālo tirgu.
Tāpat paredzēts atslēgt no “SWIFT” maksājumu sistēmas Krievijas lielāko banku “Sberbank”, Maskavas Kredītbanku un Krievijas Lauksaimniecības banku. Gaidāma arī Krievijai piederošo raidorganizāciju translāciju aizliegšana Eiropas kabeļoperatoros, satelītoperatoros, internetā un dažādās vied-tālruņu lietotnēs. Pagaidām gan nav nosaukti mediji, kuri būs pakļauti sankcijām.
Visbeidzot paredzēta arī 58 Krievijas pilsoņu sankcionēšana, ieskaitot tos, kuri ir tieši atbildīgi par kara noziegumu izdarīšanu Bučā un Mariupolē.
Ukraina jau kopš Krievijas iebrukuma sākuma aktīvi pieprasījusi visām valstīm atteikties no Krievijas naftas un gāzes importa, taču, tā kā daudzu valstu ekonomisko situāciju tas skartu ļoti negatīvi, par naftas sankcionēšanu blokā izšķīrušies tikai tagad, kad šādu soli akceptējusi Vācija.
Eiropas lielvara ilgstoši pretojās šādām sankcijām. “Mums izdevies rast situāciju, kurā Vācija var izdzīvot ar naftas importa embargo,” sacīja Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks, norādot, ka astoņās nedēļās samazinājusi Krievijas naftas īpatsvaru savā naftas importa portfelī no 35% līdz 12%. Daudzu kritizētais Vācijas kanclers Olafs Šolcs nesenā intervijā TV kanālam “ZDF” uzsvēra, ka sankcijas netiks atceltas, kamēr Krievija ar Ukrainu neparakstīs tādu miera līgumu, kam Ukraina piekrīt.
Ungārija nepiekrīt
Ja sankciju pakete ir jau sagatavota, kāpēc tāda kavēšanās? Lai sankcijas stātos spēkā, ir vajadzīgs visu 27 ES dalībvalstu apstiprinājums, taču tādu nesteidz sniegt Ungārija. Tā kā valstij nav pieejas jūrai, tai ir problēmas ar alternatīvu piegādes avotu atrašanu. Lai Ungāriju tomēr pārliecinātu par sankciju apstiprināšanu, ES plāno valsti iekļaut izņēmumu sarakstā, kas ļautu naftas piegādes no Krievijas organizēt vēl līdz 2024. gada beigām, tomēr Ungārija norādījusi, ka tas joprojām ir pārāk īss laiks, tāpēc vēlas, lai tai no Krievijas naftas… nebūtu jāatsakās nekad.
Iepriekš Ungārijas premjers Viktors Orbāns norādīja, ka, lai rastu alternatīvus naftas avotus, Ungārijai nepieciešami vismaz pieci gadi. Izdevums “Politico” vēsta, ka ES, lai pārliecinātu Ungāriju, gatavojas tai apsolīt papildu finansējumu enerģētikas sektora reformai. Finansējums Ungārijā ieplūstu jaunās ES programmas “REPowerEU” ietvaros. Šobrīd nav zināms, vai Ungāriju apmierinātu šādi labumi. Ne visas ES valstis gan ir mierā ar naudas izdāļāšanu Ungārijai. Kāds ES diplomāts, kurš vēlējies palikt anonīms, “Politico” norādīja, ka “tas ir klasisks Eiropas risinājums – problēmu risināt ar naudas investīcijām. Taču tā nauda kaut kur ir jāatrod. Nav tādas lietas kā nauda par velti”.
Jāpiebilst, ka izņēmumu sarakstā iekļauta arī Slovākija un Čehija, kuras drīkstētu importēt naftu no Krievijas attiecīgi līdz 2024. gada beigām un vidum. Atšķirībā no Ungārijas abas valstis gan skaidri norādījušas, ka sankcijas atbalsta, taču pirms tam vēlas, lai tiktu sakārtots minētais jautājums. Izņēmumu ieviešana gan saniknojusi Bulgāriju, kura arī cenšas ielēkt “izņēmumu vilcienā”.
“Bulgārija var arī turpmāk iztikt bez Krievijas naftas, taču tas ievērojami sadārdzinātu degvielas cenas. Ja Eiropas Komisija paredz izņēmumus, mēs vēlamies tos izmantot, jo tas ir Bulgārijas patērētāju, pārvadātāju un visas Bulgārijas tautas interesēs. Ja ir stingra Eiropas nostāja “apturam visu visiem”, tad tā ir viena lieta. Bet, ja būs izņēmumi, mēs izmantosim savas tiesības izmantot šos izņēmumus,” bulgāru izdevumam “Capital” sacīja finanšu ministrs Asens Vasiļjevs.
Jāpiebilst, ka Bulgārijā atrodas Balkānos lielākā naftas pārstrādes rūpnīca “Neftohim Burgas”, kura pieder Krievijas naftas milzim “Lukoil”. Valstī bažījas, ka rūpnīcu, kas ir reģionā lielākais darba devējs, nāksies slēgt, ja valstī neieplūdīs Krievijas nafta, kas veido 50–60% no visas pārstrādātās naftas. Pārējā nafta nākot no arābu valstīm.
Naftas importa aizliegums gan nav vienīgais klupšanas akmens. Joprojām norisinās diskusijas arī par to, vai ES dalībvalstu kuģiem aizliegt naftas pārvadāšanu no Krievijas. Īpaši par šo plānu iebilst Grieķija un Kipra, jo tas atstātu lielu negatīvu ietekmi uz valstu kuģniecības nozari. Valstis norāda, ka šo aizliegumu savā labā izmantos Ķīnas un Turcijas kompānijas, kuras pārņems naftas pārvadājumu biznesu starp Krieviju un ne Eiropas Savienības valstīm. Attiecīgi dalībvalstis sagaida, ka sankcijas tiktu koordinētas G7 valstu līmenī.
Drīzumā gaidāma arī visu ES dalībvalstu vēstnieku tikšanās, lai tālāk lemtu par sankciju apstiprināšanu, taču ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels iepriekš norādīja, ka sestās sankciju paketes apspriešana turpināsies vien 16. maijā.
Latvija sankcijas atbalsta
Kāda ir Latvijas nostāja sankciju sakarā? Tā kā sankcijas, visticamāk, tieši ietekmēs Latvijas ostu un vispār transporta sektoru, Satiksmes ministrijā “Latvijas Avīzei” sacīja, ka ministrs Tālis Linkaits kopīgi ar Polijas, Lietuvas un Igaunijas transporta ministriem sniedzis priekšlikumus par sankciju ieviešanu attiecībā uz Krievijas kuģiem un autopārvadājumiem. Tie tika ņemti vērā sankciju 5. paketē, un vairāk priekšlikumu no Latvijas puses nav.
“Esam diskutējuši ar kolēģiem Polijā, Lietuvā un Igaunijā, un mūsu viedoklis ir, ka jebkurām jaunām sankcijām jābūt Eiropas Savienības līmenī. Atsevišķu valstu vai reģionu sankcijas nebūs efektīvas,” norādīja ministrijā, atbildot uz jautājumu, vai tiktu atbalstītas sankcijas, kuras īpaši ietekmē pārkrautās kravas Latvijā, piemēram, “Latvijas Avīzē” jau aprakstīto mangāna rūdu un alumīnija oksīdu, kuru, kā apstiprina avoti ostā, joprojām, vedot no Īrijā esošās “Rusal” alumīnija rūpnīcas, pārkrauj Rīgas ostā tālākai vešanai uz Krieviju.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja, ka Latvija atbalsta Eiropas Savienības sankciju paplašināšanu pret Krieviju. “ES sankciju procesa izstrādē tiek vērtēta arī sankciju potenciālā ietekme uz ES uzņēmējiem un ES tautsaimniecību. Tomēr globālās, reģionālās un īpaši Latvijas nacionālās drošības aizsardzība nevar tikt salīdzināta ar potenciāliem īstermiņa ekonomiskajiem zaudējumiem Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju dēļ. Latvija atbalsta papildu ierobežojumu noteikšanu Krievijas preču, tostarp alumīnija oksīda un mangāna rūdas, ievešanai Eiropas Savienībā.”
Runājot par naftas pārkraušanu, Ekonomikas ministrijā norādīja, ka jau kopš 2014. gada tranzīta loma Latvijas ekonomikā ir mazinājusies un lielākais samazinājums ir tieši uz naftas produktu un arī ogļu rēķina. 2020. gadā naftas produkti veidoja 24,5% jeb 11 miljonus tonnu no kopējā tranzīta ostās. Ogles veidoja 7,7% jeb 3,5 miljonus tonnu no kopējā tranzīta ostās, labība un labības produkti – 13,8% jeb 6,2 miljonus tonnu, kravas konteineros – 9,9% jeb 4,5 miljonus tonnu, bet citas kravas – 14,6% jeb 6,6 miljonus tonnu.
Vides pētījumu grupa “Centre for Research on Energy and Clean Air” izpētījusi, ka ES kopš 24. februāra importējusi fosilo degvielu 44 miljardu eiro vērtībā. Tātad katru dienu Eiropā patērē krievu naftu apmēram 450 miljonu dolāru vērtībā, ko Krievija izmanto karadarbības turpināšanai Ukrainā. Jo ilgāk ES amatpersonas nespēj vienoties par sankciju apstiprināšanu, jo ilgāk Krievija var tērēt Eiropas naudu karam.
