“Mēs šajās sarunās iesim ar spēku!” Eiropa gatava trāpīt tur, kur Trampam visvairāk sāp 0
Trāpīt Harley-Davidson motocikliem un burbona viskijam ir viena lieta. Doties pret Silīcija ieleju vai Volstrītu – pavisam cita, par tirdzniecības tarifu kariem starp Eiropu un ASV raksta Politico.com.
Eiropas Savienība apsver iespēju atvērt jaunu fronti tirdzniecības karā, jo prezidents Donalds Tramps gatavojas trešdien ieviest jaunus tarifus visiem Amerikas tirdzniecības partneriem.
“Brīvības diena”, kā Tramps to ir nosaucis, iezīmētu līdz šim lielāko eskalāciju viņa izraisītajā tirdzniecības karā, kuru viņš sāka pēc savas inaugurācijas 20. janvārī, sākot ar tarifiem Kanādai, Meksikai un Ķīnai. Drīz sekoja vispārēji tarifi tēraudam un alumīnijam, kā arī automobiļiem — tādējādi piespiežot Eiropas Komisiju, ES izpildinstitūciju, aizstāvēt 27 dalībvalstu ekonomiskās intereses.
Līdz šim Brisele ir ievērojusi tradicionālo “tarifu kara rokasgrāmatu”, atbildot uz ASV metālu tarifiem ar līdzvērtīgiem nodokļiem ikoniskām amerikāņu precēm, piemēram, Harley-Davidson motocikliem. Šī pieeja ir “atspoguļojoša” — pielāgota, bet bez eskalācijas.
Taču tagad, kad Vašingtona draud vēl vairāk sodīt ES — ne tikai par pastāvošajiem tarifiem, bet arī par tās tehnoloģiju regulām un citiem netarifu šķēršļiem, — Brisele gatavojas palielināt likmes.
“Mēs šajās sarunās iesim ar spēku,” otrdien uzrunā Eiropas Parlamentam sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, dienu pirms Trampa lielā tarifa paziņojuma.
“Eiropai ir daudz kāršu rokās — no tirdzniecības līdz tehnoloģijām, līdz mūsu tirgus lielumam. Taču šis spēks balstās arī uz mūsu gatavību rīkoties stingri. Visi instrumenti ir uz galda.”
Vēršoties pret ASV pakalpojumiem, Briselei varētu būt mērķī lielās Volstrītas bankas kā J.P. Morgan vai Bank of America, kā arī tehnoloģiju giganti — Elona Maska sociālais tīkls X, meklētājprogramma Google vai pasaulē lielākais tiešsaistes tirgotājs Amazon.
“Mēs noteikti neizslēdzam lielāku, labāku un vēl radošāku atbildes reakciju — izmantojot pakalpojumus, intelektuālo īpašumu un citus līdzekļus,” žurnālistiem martā sacīja kāds augsta ranga ES amatpersona.
ES ir neto eksportētājs automobiļu, farmācijas produktu un pārtikas jomā uz ASV. Taču tā ir neto importētājs pakalpojumu jomā — un tas tai sniedz papildu sviras tirdzniecības konfliktā. (Ņemot vērā preces un pakalpojumus kopā, transatlantiskā tirdzniecība kopumā ir līdzsvarota. ES bauda kopējo pārpalikumu aptuveni 50 miljardu dolāru apmērā — apmēram 3 procenti no 1,7 triljonu dolāru lielās gada apmaiņas.)
“Amerikas tehnoloģiju gigantiem, finanšu industrijai un farmācijas uzņēmumiem ir dziļas saknes Eiropā. Ja Vašingtona pārspīlēs, Brisele varētu sākt pievilkt skrūves: digitālie nodokļi Silīcija ielejai, regulējuma skavojums Volstrītai vai nodokļi ASV farmācijas eksportam,” sacīja Tobijs Gērke, vecākais politikas eksperts Eiropas Ārējo attiecību padomē.
“Amerikai varbūt ir lielāks koks, bet Eiropai netrūkst asu akmeņu, ko sviest pretī.”
