Eiropa dodas atvaļinājumā. Kādas ir šī gada tūrisma tendences? 0
Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Praktiski visā Eiropā atvaļinājumu sezona sākas jūnijā, bet beidzas augusta beigās. Taču tās kulminācija visbiežāk ir aptuveni pusotra mēneša garš periods, kad daudzviet lielajās metropolēs dzīve šķiet apstājusies; vietējie iedzīvotāji aizlaidušies kur nu kurais, bet pilsētu ielas nodotas saules nogurdināto tūristu ziņā.
Eiropiešu atpūtas tendences ir uzmanības vērtas. Tiek lēsts, ka šogad ietekmi uz atpūtu atstās karš Ukrainā un augošā inflācija, tomēr galvenajos eiropiešu ceļamērķos arvien cer uz labu peļņu pēc diviem kovida dēļ tukšajiem gadiem.
Vasarā ceļo divreiz aktīvāk
2019. jeb pēdējā pirmskovida gada statistika vēl arvien rādīja tradicionālo ainu ar maksimālo ceļojumu un tajos pavadīto nakšu skaitu gada trešajā ceturksnī – jūlijā un augustā. Šajā laikā tūrisma intensitāte ir pat vairāk nekā divas reizes augstāka nekā gada tukšākajā mēnesī – janvārī.
Starp citu, interesants izņēmums garāko braucienu ziņā ir vācieši. Atšķirībā no citiem eiropiešiem vāciešiem garākie braucieni ir nevis jūlijā vai augustā, bet jūnijā!
Turklāt gada nogrieznī ievērojami variē arī ceļojumu ilgums. Faktiski deviņus mēnešus gadā eiropieši dodas īsos braucienos, citkārt pat nepaliekot galamērķī pa nakti, taču vasarās aina mainās. Ne tikai straujš ceļojumu, bet arī tajos pavadīto nakšu skaita kāpums.
Interesanti, ka gan Ziemassvētku laiks, gan vasaras atvaļinājumu laiks ir arī galvenais pļaujas laiks vietējam tūrismam. Tieši tad daudzi ceļinieki izbauda paši savas valsts atpūtas piedāvājumu. Pārējā laikā ārējais un iekšējais tūrisms ir diezgan līdzīgās daļās.
Kādā valodā šalkos jūra?
No aptuveni nepilnas trešdaļas eiropiešu, kas atvaļinājumā dodas uz ārzemēm, teju piektā daļa ceļo uz citu Eiropas Savienības valsti, bet aptuveni 8% dodas ārpus ES, liecina 2019. gada dati. Trīs galvenie mērķi, kurp dodas eiropieši, ja izvēlas pamest ES robežas, ir: Lielbritānija (19%), Turcija (8%) un ASV (8%).
Nākamās trīs izvēles ir Šveice, Norvēģija un Ēģipte. Turklāt interesanti, ka tikai 13,7% ES ceļotāju izvēlas pamest kontinentu. No tiem 4,8% dodas uz Āziju, 4,6% – uz Amerikas kontinentu, bet nepilni 4% – uz Āfriku. Eksotiskā Okeānija piesaista tikai pusprocenta no visa ceļojumu kopuma.
Bet kā tad sadalās lauvas tiesa eiropiešu braucienu, kas izvēlas ceļot tepat, Eiropas vienotajā blokā? Galvenais tūrisma mērķis nemainīgi ir Spānija, kam seko Itālija.
Starp citu, Spānija ir īpaši pieprasīta kaimiņvalsts – Portugāles ceļotāju vidū. Pat vairāk nekā 30% portugāļu, kas dodas uz ārzemēm, izvēlējušies par sava ceļojuma mērķi tieši Spāniju. Tāpat vismaz 15% no dāņiem, īriem un frančiem, kas atvaļinājumam devušies uz ārzemēm, izvēlējās Spāniju. Turpretim Itālija līdzīgā veidā šķiet salīdzinoši pievilcīgāka maltiešiem, austriešiem un rumāņiem.
Kopumā eiropiešiem ļoti patīk pavadīt atvaļinājumus savas valsts tiešajās kaimiņvalstīs, saprotot, ka tas ļauj pamainīt apstākļus, bet vienlaikus arī ietaupīt naudu un nereti arī ceļot ar personisko transportu. Tomēr ir interesants izņēmums. Rumāņiem un zviedriem iespēja pavadīt atvaļinājumu savās kaimiņvalstīs nešķiet gana aizraujoša. Tā vietā rumāņi daudz labprātāk dodas uz Itāliju, bet zviedri – uz Spāniju.
Bērni – gan ceļo, gan pelna kabatasnaudu
Eiropieši labprāt ceļo ar bērniem. “Eurostat” dati liecina, ka 22% gadījumu ceļotāju grupā bija arī bērns, kas jaunāks par 15 gadiem. Viesnīcām un citām tūristu izmitināšanas iestādēm svarīgākais, ka ceļotāji ar bērniem ir absolūtajos līderos vasaras mēnešos iegādāto nakšu skaita ziņā.
Tomēr ne visi bērni un jaunieši vasarās atpūšas. Tas arī ir galvenais laiks kabatasnaudas sapelnīšanai vai pat jaunā studenta dzīves finansēšanai. Brīvdienu darbam veltīta atsevišķa sadaļa arī Eiropas jaunatnes portālā “European youth portal”, te arī norādītas divas interneta vietnes – sezonas darbiem un vasaras darbiem Eiropā un pasaulē.
Sevišķi jauniešu darbu vasarā atbalsta Beļģija, kur skolēniem un studentiem divu mēnešu ilgam darbam vasarā ir arī īpašs – atvieglots – nodokļu režīms (no pirmajām 475 darba stundām nodokli neatvelk, tiek ieturēts tikai solidaritātes maksājums 2,71% apmērā).
Ieguvēji ir gan skolēni un studenti (arī no citām ES valstīm), gan darba devēji. Vasarās Beļģija ierasti piedzīvo darbaroku trūkumu ēdināšanas un viesmīlības nozarēs.
Šo rindu autors pārliecinājās, ka Beļģijas jūrmalā – garā piekrastes zonā Ziemeļjūras krastā – krodziņos, restorānos, klubos u. tml. iestādījumos līdzās beļģu jauniešiem virtuvēs strādā daudz jauniešu no Polijas, Rumānijas un citām valstīm. Virtuvēs tādēļ, ka vairākumam nav franču un flāmu valodas zināšanu, lai apkalpotu viesus pie galdiņiem.
Eiropiešu iekšzemes tūrisma paradumi
Franču masveidīgais “eksods”, pametot pilsētas, lai dotos lielajās brīvdienās jeb tā dēvētais “les grandes vacances” ir komiski apspēlēts arī tāda paša nosaukuma komēdijā ar Luiju de Finesu galvenajā lomā. Lielo vasaras brīvdienu datumi katru gadu nedaudz mainās.
Šogad tās sākās 7. jūlijā. Nemainīgi tas nozīmē lielu jezgu, bezgalīgas autostraumes un pārpildītas stacijas. Gluži kā leģendārajā komēdijā – tas, protams, tracina visus, bet nepārsteidz nevienu.
Klasiskais ceļamērķis ir Francijas Rivjēra – Vidusjūras piekraste. Tomēr franči labprāt atpūšas arī spirdzinošajā Atlantijas okeāna krastā.
Vasarās popularitāti iemanto arī Normandija. Turklāt tieši jūliju un augustu uzskata par labāko laiku Monsenmišelas kalna apmeklēšanai. Sala ar klinti, kuras centrā atrodas klosteris, ir viena no atpazīstamākajām Francijas pastkartīšu ainām.
Franči labprāt atpūšas arī Beļģijā. Īpaši populāra ir Depannes pilsēta, kur vasarās franču valoda skan biežāk nekā flāmu. Tiesa, šeit pulcējas arī Beļģijas franči.
Kopumā Rietumflandrija ir magnēts lielai daļai beļģu, kā arī tūristiem no Francijas, Vācijas un Nīderlandes. Mazākas un lielākas ballītes, vakarēšanas jūrmalas kafejnīcās un restorānos, zvilnēšana pludmalē vai piekrastē uzslieto namu neskaitāmajos balkonos turpinās no agra rīta līdz vēlai naktij.
Jau pēckara Vācijā par noturīgu fenomenu kļuva atpūta Itālijā. Taču mūsdienās to pārtrumpojusi Spānija, it sevišķi Maļorkas sala. Savukārt trešajā vietā starp vāciešu galamērķiem ir Turcija.
Interesanti, ka vācu tūristu un latviešu tūristu ceļi nemaz tik bieži nekrustojas, bet tie latvieši, kas vēlas redzēt Turciju tā, kā to redz vācieši, nereti ceļojumus pērk tūrisma aģentūrās Vācijā. Un, kaut arī individuāla maršruta plānošana un iegāde kļūst arvien populārāka, Vācijā lielu daļu braucienu arvien iegādājas ceļojumu birojos.
Savukārt tie vācieši, kas izvēlas iekšzemes tūrismu, neizbēgami nonāk dilemmas priekšā – atpūsties Ziemeļjūras vai Baltijas jūras krastā. Cenu un piedāvājumu salīdzinājums ir visai raksturīgs ziņu sižets vasaras tūrisma sezonas sākumā. Visbiežāk salīdzina cenu par naktsmītni, pludmales sauļošanās “groza” vai šezlonga īri un… tā saucamo bismarka sviestmaizi – rupjas maizes šķēli ar vārītu olu, ķilavu un lokiem, kas ātri un veselīgi ļauj remdēt izsalkumu, lai tūdaļ pat atgrieztos vasaras izpriecās.
Uzziņa
Atvaļinājuma tradīcijas Eiropā
Caurmērā puse pieaugušo eiropiešu dodas vasaras atvaļinājumā, liecina dati par pēdējiem 10 gadiem aģentūras “Statista 2022” apkopojumā.
Maksimums tika sasniegts 2011. gadā, kad vasaras atvaļinājumu izbaudīja 66%.
Minimums – 2014. gadā un 2016. gadā, kad vasaras atvaļinājums tika 54% eiropiešu.
