Maķedonijā ārkārtas stāvoklis. Arī citviet Eiropā cīnās ar imigrantiem 15
Turpinoties imigrantu plūsmai no Āfrikas un Āzijas valstīm uz Eiropu, Maķedonija uz robežas ar Grieķiju izsludinājusi ārkārtas stāvokli, tikmēr Francija un Britānija vakar parakstījusi vienošanos par kopīga vadības centra izveidi cilvēku kontrabandistu grupējumu izskaušanai. Bažas par bēgļu skaita pieaugumu pauž arī Vācija.
[wrapintext][/wrapintext]
Maķedonijā ārkārtas stāvoklis
Maķedonija uz robežas ar Grieķiju vakar izsludinājusi ārkārtas stāvokli un iesaistīs armiju, lai nodrošinātos pret imigrantu pūļiem, kas nelegāli mēģina šķērsot robežu. “Ņemot vērā pieaugošo spiedienu uz dienvidu robežu, ir noteikts, ka reģionā, kur masveidā reģistrēti nelegāli robežas šķērsošanas gadījumi no Grieķijas puses, nepieciešama lielāka un efektīvāka kontrole,” teikts valdības paziņojumā. Policija bloķēja robežu uz Atēnu-Skopjes šosejas, neļaujot valstī iekļūt tūkstošiem nelegālo imigrantu.
Risina Kalē krīzi
Savukārt krīze Francijas ostas pilsētā Kalē saasinājās vasaras sākumā, kad tūkstošiem migrantu ik dienu mēģināja ielavīties Lamanša tunelī, cenšoties nokļūt Britānijā, kur viņi cer uz dāsnākiem pabalstiem un lielākām iespējām atrast darbu nelegālās nodarbinātības jomā. Cenšoties šķērsot tuneli, bojā gājuši jau desmit cilvēki. Britānijā ir vaļīgāka identifikācijas sistēma, kas ļauj migrantiem ilgstoši uzturēties bez dokumentiem. To īpaši atzīmē Francijas mediji. Britānija un Francija jau vairākus mēnešus mēģina tikt galā ar krīzi, vienlaikus problēmas risināšanā aicinot iesaistīties arī Eiropas Savienību. “Šo situāciju nevar uzlūkot tikai kā abu mūsu valstu problēmu. Tā ir gan Eiropas, gan starptautiska līmeņa prioritāte,” kopīgā paziņojumā uzsvēra abu valstu iekšlietu ministri. Patlaban migrantu plūsmu, kas katru nakti mēģina iekļūt tunelī, saskaņā ar “Eurotunnel” datiem ir izdevies samazināt līdz 150 cilvēkiem. Asi pret migrantu tīkojumiem nokļūt Britānijā izteicās premjers Deivids Kemerons, salīdzinot tos ar insektiem, kas baros spieto labākas dzīves meklējumos Eiropā, un solīja vairākumu no tiem deportēt uz dzimteni. Vienlaikus premjers piedraudēja bargi sodīt namīpašniekus, kas, nepārbaudot migranta statusu, ļauj tam apmesties savā īpašumā. Sods par šādu pārkāpumu varētu būt līdz pieciem gadiem cietumā. Premjerministra pret imigrantiem vērstā skarbā retorika nokaitinājusi vairākas sabiedriskās organizācijas.
Vakar vizītē Francijas ostas pilsētā Kalē Britānijas iekšlietu ministre Terēza Meja un Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs parakstīja vienošanos par pasākumiem cīņai pret imigrantu plūsmu no Āfrikas un Āzijas valstīm. Tā paredz veidot kopīgu abu valstu policistu vadības un kontroles centru, kura galvenais uzdevums būs cīņa pret cilvēku kontrabandistu bandām, kas nelegāli pāri Lamanšam mēģina ievest jaunus imigrantu pulkus. Britānijas iekšlietu ministre solīja: “Grupējumi, kas iedzīvojas uz nelaimē nonākušu cilvēku rēķina, netiks žēloti,” viņas teikto citē BBC. Kazenēvs norādīja, ka, atšķirībā no patvēruma meklētājiem, pret nelegālajiem imigrantiem varas iestādes vērsīsies ar visu bardzību. Abas valstis vienojušās par papildu Francijas policijas vienību iesaistīšanu drošības situācijas uzlabošanai tuneļa teritorijā. Britānija savukārt ieguldīs papildu līdzekļus žoga labošanas un uzstādīšanas darbiem satiksmes mezglam pietuvinātajās teritorijās, kā arī videonovērošanas un infrasarkanās uztveršanas tehnoloģiju uzstādīšanai, apgaismojumam u.c. Vienošanās paredz stingrākas apsardzes ieviešanu. Tiks veiktas arī papildu kravas automašīnu pārbaudes, piesaistot speciālistus ar cilvēku meklēšanā īpaši apmācītiem suņiem.
Šobrīd Kalē atrodas aptuveni 3000 migrantu no Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem un Āzijas, kas apmetušies tā dēvētajā apmetnē “Džungļi”, kur patvēruma meklētāji antisanitāros apstākļos nereti dzīvo vairākus mēnešus.
Vācija ceļ trauksmi
Dāsno bēgļu programmas pabalstu dēļ par vienu no populārākajiem galamērķiem kļuvusi arī Vācija, kas jau iepriekš bažījusies, ka netiks galā ar straujo bēgļu pieplūdumu. Jaunākās prognozes liecina, ka šogad valstī ieradīsies 800 000 patvēruma meklētāju iepriekš prognozēto 450 000 vietā. Raidsabiedrība “Deutsche Welle” aprēķinājusi, ka tad patvēruma meklētāju skaits sasniegs piektās lielākās Vācijas pilsētas Frankfurtes pie Mainas iedzīvotāju skaitu, kurā dzīvo vairāk nekā 700 000 iedzīvotāju. Satraukumu par situāciju paudis iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs: “Vācija šobrīd uzņem teju pusi bēgļu, kas ierodas Eiropā, bet šādos apjomos bēgļu uzņemšanu turpināt nespēj.” Vienlaikus viņš aicināja vērsties pret tām ES dalībvalstīm, kas nevēlas uzņemties atbildību bēgļu jautājumā. Vācijā bēgļu nometnes jau tagad ir pārpildītas – desmitiem atšķirīgu reliģiju cilvēku spiesti gulēt vienkopus. Tāpēc tajās bieži izceļas vardarbīgas sadursmes. Šonedēļ nekārtībās, kas sākotnēji izcēlās pašu bēgļu starpā saplēsta Korāna dēļ, tika ievainoti 15 cilvēki, tostarp policisti. Saniknoti patvēruma meklētāji ar dzelzs nūjām un akmeņiem apmētājuši likumsargus pēc tam, kad tie ieradās nodibināt kārtību nometnē. Nekārtības ilga vairākas stundas. Tīringenes premjerministrs Bodo Ramelovs ierosinājis veidot atsevišķus bēgļu centrus dažādām etniskajām grupām. Berlīnē tiek spriests, ka patvēruma meklētājus varētu izmitināt cietumos, kuros netiek turēti noziedznieki. Tāpat tiek izskatīts variants par neapdzīvotu īpašumu atsavināšanu bēgļu vajadzībām. Eksperti brīdina: tas ir tikai sākums – nākamgad bēgļu skaits no kara plosītās Sīrijas un Irākas, Eritrejas un citām nabadzīgajām Āfrikas valstīm, cerot uz labāku dzīvi turīgajā Vācijā, pieaugs, ziņo “DW”. Pērn Vācijā ieradās 202 000 patvēruma meklētāju.
