Eiropa cer ražot elektrību kosmosā. Cik reālas un drošas ir vīzijas par saules elektrostaciju Visumā? 27
Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saules enerģijas vākšana kosmosā un raidīšana uz Zemi elektroenerģijas veidā – izklausās vairāk pēc zinātniskās fantastikas. Taču tieši tādas pirmajā brīdī šķistu daudzas no pēdējā Eiropas Kosmosa aģentūras dalībvalstu ministru padomes saietā apstiprinātajām iecerēm.
Tomēr, ja cilvēku apdzīvotas stacijas veidošana uz Mēness un pat lunāras telekomunikācijas projekti ir ar visai skaidru laika nogriezni un realizēšanas plānu, tad saules enerģijas ķeršana ar milzu satelītiem, kas riņķo ap Zemi, un tās raidīšana uz Zemi vēl prasa atbildes uz jautājumiem, kā un vai vispār to var droši izdarīt?
Kosmosa projektiem – vairāk naudas
Eiropas Kosmosa aģentūras 22 dalībvalstu (Latvija vēl nav pilntiesīga, bet pagaidām asociētā dalībvalsts, toties Igaunija ir dalībvalsts statusā) ministri pēdējā saietā, tiekoties Parīzē, apstiprinājuši ambiciozu budžetu kosmosa apguvei 16,9 miljardu eiro apmērā. Tas ir par 17% lielāks nekā iepriekšējais.
Eiropas Kosmosa aģentūras jeb ESA budžetu apstiprina reizi trijos gados. Šī nauda nebūt nav paredzēta “tikai” astronautu sūtīšanai kosmosā, satelītu palaišanai un teleskopiem. Ļoti liela daļa projektu jau pavisam drīz būs praktiski izmantojami uz Zemes.
Taču starp citām iecerēm īpašu uzmanību, tostarp lielo ārvalstu mediju vidū, piesaistījusi iecere vākt saules enerģiju kosmosā un tad sūtīt to uz zemi.
No vienas puses, zinātnieku un izgudrotāju domu gājiens ir absolūti loģisks. Kosmosā saules starojums ir daudzas reizes intensīvāks nekā tā nelielā enerģijas daļa, kas cauri atmosfēras slāņiem izlaužas un nonāk uz zemes. Vēl jo vairāk – ja pie debesīm ir mākoņi.
Un ko darīt naktī, tostarp labu tiesu gada, kad Ziemeļu puslodē nakts garāka par dienu? Kosmosā riņķojoša solārā stacija saules enerģiju varētu ķert visu laiku bez pārtraukuma.
Arī ieceres shematiskā uzbūve jau skaidra, un Eiropas Kosmosa aģentūra to publicējusi. Kosmosā ap Zemi riņķotu milzu solāro enerģiju savācoši satelīti. Tajos saules enerģija tiek pārveidota elektroenerģijā, kuru pārraida uz Zemi, Mēnesi vai citām planētām.
Cilvēks plāno atgriezties uz Mēness
Jāatceras, ka kosmosā jau devies Eiropas Kosmosa aģentūras un ASV Kosmosa aģentūras NASA sadarbības projekts “Artemīda–1”. Tas ir pirmais platais solis plašākā misijā ar pavisam skaidru mērķi – jau šajā desmitgadē nodrošināt cilvēka atgriešanos uz Mēness un eventuāli izveidot pastāvīgi apdzīvotu lunāru staciju, kas pavērtu ceļu tālākai kosmosa apguvei.
Citiem vārdiem sakot, elektrību vajadzēs arī cilvēkiem uz Mēness, kā arī Mēness un Zemes orbītās riņķojošajiem kosmosa kuģiem un iekārtām, kas realizēs transporta, telekomunikāciju u. c. funkcijas.
Tomēr vēl arvien nav skaidrs, kā vislabāk pārraidīt savākto enerģiju uz Zemi.
Versijas ir dažādas. Tostarp radioviļņu izmantošana, lāzers un vēl dažas. Jau tikuši piesaukti mikroviļņi, kurus uztvertu ar antenām. Protams, tas tūlīt saistās ar sadzīvē izmantojamām mikroviļņu krāsnīm un potenciāli bīstamu starojumu.
Taču mikroviļņus jau tagad izmanto, piemēram, informācijas pārraidīšanai. Savulaik mikroviļņu tiešraides tehnoloģiju nelielā rādiusā ap Rīgu izmantoja arī televīzijas kanāls LNT.
Tomēr bažas par drošību ir pamatotas. Gan uz šo, gan citiem jautājumiem zinātniekiem būs jāsniedz atbildes tuvāko gadu laikā. Iespējams, ka projekts tā arī paliks tikai ieceres līmenī vai arī iegūs ierobežotu lietojumu attiecībā uz Mēnesi vai orbitālām stacijām, taču netiks apstiprināts lietojumam uz Zemes.
Kā britu raidsabiedrībai BBC teica ESA ģenerāldirektors Jozefs Ašbahers: “Ja to (ražot elektroenerģiju, vācot saules enerģiju kosmosā) būtu iespējams darīt kosmosā, un es saku – “ja to varētu darīt”, jo mēs vēl neesam tik tālu tikuši, tas būtu fantastiski un ļautu atrisināt daudzas problēmas.”
Starp citu, Lielbritānija, kas ir arī Eiropas Kosmosa aģentūras pastāvīgā dalībvalsts, piešķīrusi sešus miljonus mārciņu, lai tālāk pētītu, vai un kā praktiski varētu kosmosā uztvert saules enerģiju un mikroviļņu veidā pārraidīt uz uztvērējantenām uz Zemes.
Ir cerības, ka 2040. gada sākumā ar kosmosā bāzētas solārās stacijas palīdzību Lielbritānija jau varētu nodrošināt labu tiesu valstij nepieciešamās enerģijas.
Pirmie soļi jau sperti
No otras puses, elektroenerģijas pārraidīšana, neizmantojot vadus, jau sen nav zinātniskā fantastika. Tai jau ir un būtu vēl plašāks pielietojums pat medicīnā, nodrošinot dažādu implantu darbu. Arī bezkontakta uzlādes ierīces viedtālruņiem kļūst arvien biežākas jaunajiem tālruņu modeļiem.
Starp citiem projektiem, kas jau guvuši reālu apstiprinājumu, un tas nozīmē, ka konkrētas valstis finansēs konkrētus uzņēmumus un zinātnes centrus, ir Mēnesgaismas jeb “Moonlight” programma. Tās mērķis veicināt Eiropas komercuzņēmumu iesaistīšanos lunārās telekomunikācijas un navigācijas pakalpojumā.
Šajā gadījumā telekomunikācijas satelīti riņķotu ap Mēnesi, tomēr jau pārredzamā nākotnē tas sola arī reālu iespaidu un jaunus pakalpojumus uz Zemes dzīvojošajiem eiropiešiem.
