Eiropā aug pieprasījums pēc augu izcelsmes proteīniem 0
Šonedēļ Eiropas Komisija (EK) pieņēma ziņojumu par situāciju augu izcelsmes proteīnu jomā Eiropas Savienībā, kur aplūkota augu izcelsmes proteīnu (piemēram, rapšu sēklu, saulespuķu sēklu vai lēcu) piedāvājuma un pieprasījuma situācija Eiropas Savienībā un ir pētīti veidi, kā nākotnē ekonomiski saprātīgā veidā kāpināt proteīnaugu audzēšanas apmērus.
Ziņojumā konstatēts, ka ES pastāv liels pieprasījums augu izcelsmes proteīnu izmantošanas potenciāls lopbarības un pārtikas nozarē
Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans sacīja: “Augu izcelsmes proteīniem ir svarīga nozīme Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozarē, kas ražo pārtiku un dzērienus atbilstoši augstākajiem pasaules standartiem. Tomēr dažādu klimatisko un ar tirgu saistīto faktoru dēļ Eiropas
proteīnaugu produkcijas apjomi augošā pieprasījuma apmierināšanai nav pietiekami. Šajā ziņā vēlos apliecināt Eiropas Parlamenta lielo interesi par turpmāko atbalstu proteīnaugu audzēšanas izvēršanai Eiropā. Šis ziņojums būs nozīmīgs atskaites punkts ES mēroga debatēs par to, kā izvēlēties ilgtspējīgu
attīstības kursu, un Eiropas Komisija to nevar paveikt viena pati, jo ir nepieciešama aktīva visu ieinteresēto personu līdzdalība.”
Ziņojumā ir apkopoti vairāki spēkā esoši politikas instrumenti un jaunu politikas pasākumu priekšlikumi, kas varētu palīdzēt realizēt proteīnaugu ekonomisko un vidisko potenciālu Eiropas Savienībā.
Tie ir šādi:
– ar ierosināto nākotnes KLP atbalstīt lauksaimniekus, kas audzē proteīnaugus, iekļaujot šo lauksaimnieku kategoriju KLP stratēģiskajos plānos, konkrētāk, izceļot pākšaugu priekšrocības vides un klimata mērķu kontekstā un paredzot attiecīgus stimulus, kā arī lauku attīstības programmu ietvaros izmantojot ekoshēmas un pārvaldības saistības klimata jomā;
– mobilizēt lauku attīstības atbalstu, piemēram, lai veicinātu investīcijas un sadarbību pārtikas ķēdes dalībnieku vidū;
– uzlabot konkurētspēju, izmantojot pētniecības un inovācijas pasākumus saskaņā ar ES un dalībvalstu pētniecības programmām un 2021.–2027. gada programmas “Horizon Europe” jeb “Apvārsnis Eiropa” divkāršoto budžetu;
– uzlabot tirgus analīzi un pārredzamību, izmantojot labākus uzraudzības rīkus;
– izmantojot Komisijas finansēto veicināšanas programmu, kuras budžets 2019.gadā ir teju 200 miljoni eiro, popularizēt augu izcelsmes proteīnu priekšrocības uzturā, veselībai, klimatam un videi;
– paplašināt zināšanu un paraugprakses apmaiņu piegādes ķēdes pārvaldības un ilgtspējīgas agronomiskās prakses jomā, piemēram, izmantojot šim nolūkam izveidotu tiešsaistes platformu.
Eiropas Savienības situācija augu izcelsmes proteīnu jomā
Eiropā ir liels pieprasījums pēc augu izcelsmes proteīniem: 2016./2017. gadā tas sasniedza aptuveni 27 miljonus tonnu kopproteīna, savukārt ES saimnieciskās patstāvības rādītājs būtiski atšķiras atkarībā no proteīnu avota (piemēram, tas ir 79% rapsim un 5% sojai). Tā rezultātā ES ik gadu importē aptuveni 17 miljonus tonnu kopproteīna, no tām 13 miljoni tonnu ir sojas proteīns.
Tomēr vērojamas pozitīvas tendences: sojas audzēšanas platība ES kopš 2013. gada ir dubultojusies un sasniedz gandrīz vienu miljonu hektāru. Līdzīga situācija vērojama pākšaugu – zirņu, pupu, lēcu un aunazirņu – segmentā, jo kopš 2013. gada produkcijas apjomi ir gandrīz trīskāršojusies.
Dzīvnieku barība joprojām ir svarīgākais noieta tirgus (93%), taču augu izcelsmes proteīnu tirgus ir piedzīvojis ievērojamu segmentāciju, un aug pieprasījums augstvērtīgas dzīvnieku barības un pārtikas nozarē. Pārtikas tirgū attiecībā uz augu izcelsmes proteīniem vērojama divciparu izaugsme,
ko ietekmē pieprasījums pēc gaļas un piena produktu aizstājējiem.
