EK nākusi klajā ar Eiropas Zaļā kursa priekšlikumu paketi – ko tā mainīs? 0
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar Eiropas Zaļā kursa priekšlikumu paketi, kas ieviesīs korekcijas tekstilražošanā, būvmateriālu ražošanā un veicinās iedzīvotāju iesaisti Zaļā kursa virzībā. Tomēr – cik ļoti jaunie nosacījumi varētu ietekmēt līdzšinējo kārtību?
Mērķis – visi produkti
Stratēģijas mērķis ir padarīt par normu ilgtspējīgus produktus, veicināt aprites darījumus un aktivizēt patērētāju iesaisti. Līdz ar jaunajiem noteikumiem praktiski visas ES tirgū esošās preces savā aprites ciklā – no izstrādes līdz ekspluatācijas laika beigām – taptu videi labvēlīgākas.
Stratēģija iegrožos “ātro modi”, līdz ar to mazinot tekstila atkritumu apjomus un nodrošinot sociālo aizsardzību tekstilražošanas strādniekiem. Tas tiks panākts, tekstilizstrādājumus padarot izturīgākus, vienkāršāk salabojamus, atkalizmantojamus un reciklējamus. Tāpat EK izteikusi priekšlikumu atbalstīt būvizstrādājumu iekšējo tirgu un nodrošināt tā tiesisko regulējumu, kas atbilstu ilgtspējas un klimata mērķiem, pārskatot būvizstrādājumu regulu.
Visbeidzot, tiesību aktu paketē ir priekšlikums pieņemt noteikumus, kas dotu iespēju patērētājiem aktīvāk iesaistīties pārejā uz zaļo ekonomiku. Tas būtu izdarāms, kļūstot labāk informētiem par ražojumu ilgtspēju un aizsargātiem pret viltus informāciju par produktu draudzīgumu videi.
Iegrožos “ātro modi”
Tekstilizstrādājumu patēriņš Eiropā ir ceturtais būtiskākais vidi ietekmējošais faktors aiz pārtikas, mājokļiem un mobilitātes. Turklāt tas ieņem trešo vietu ūdens patēriņa un aizņemtās zemes platības, bet piekto – primāro izejvielu izmantošanas ziņā.
ES stratēģija iezīmē virzienu, kas ļaus līdz 2030. gadam panākt, lai ES tirgū laistie tekstilizstrādājumi būtu izturīgi un reciklējami, lai reciklētās šķiedras īpatsvars to sastāvā būtu iespējami lielāks un tajos nebūtu bīstamu vielu, lai tie būtu ražoti, ievērojot sociālās tiesības un cienot vidi. Tiek sagaidīts, ka augstas kvalitātes tekstilizstrādājumus patērētāji lietos ilgāk. Turklāt būtu jākļūst plaši pieejamiem ekonomiski izdevīgiem atkalizmantošanas un remonta pakalpojumiem.
EK ieskatā tekstilizstrādājumu ražotājiem ir jāuzņemas atbildība par saviem produktiem visā vērtības ķēdes garumā, arī tad, kad šie produkti kļūst par atkritumiem. Iecerēts, ka tekstilnozarē attīstīsies cirkulāra tekstilizstrādājumu ekosistēma, kuru virzīs spēja viena veida šķiedru inovatīvi reciklēt par citu, bet tekstilizstrādājumu sadedzināšana un apglabāšana poligonos tiks samazināta līdz minimumam.
Pasākumi ietvers tekstilizstrādājumu ekodizaina prasības, skaidrāku informāciju, produkta digitālo pasi un obligātu dalību paplašinātās ES ražotāja atbildības shēmā. Stratēģija paredz novērst arī netīšu mikroplastmasas izdalīšanos no tekstilizstrādājumiem. Uzņēmumi tiek aicināti samazināt kolekciju skaitu gadā. Savukārt dalībvalstis mudinātas pieņemt atkalizmantošanas un remonta sektoram labvēlīgus nodokļu pasākumus.
SIA “Nemo” vadītāja Inga Zemdega-Grāpe atzīst, ka ideja ir apsveicama, taču jāņem vērā, ka Latvijā vairāk nekā 99% audumu tiek importēti un tikai 10% vietējā tirgū saražoto apģērbu paliek lietošanā Latvijā. “Ražotāju ietekme uz izvēlētajiem materiāliem ir neliela, to galvenokārt nosaka pasūtītājs. Latvijā gadā tiek importēti gatavie apģērbi 335 miljonu eiro vērtībā. Turklāt mēs eksportējam par 37 eiro kilogramā, bet importējam par 33 eiro kilogramā. Tātad – ievedam lētāku. Raugoties uz cenām par kilogramu, lēto importu varam skaidrot ar lielu “ātrās modes” un otrreizējās lietošanas apģērbu īpatsvaru, tādējādi Latvija kļūst par lēto importēto apģērbu izgāztuvi,” teic uzņēmēja. Viņa uzskata, ka bez lētā importa ierobežošanas Eiropā cīņa pret tekstilmateriālu radīto piesārņojumu netiks uzvarēta. “Tāpēc priekšlikumu par vietējo ražotāju pastiprinātu regulēšanu es uztveru vairāk ar skepsi. Ar 30% ievedmuitu gatavajiem apģērbiem ES jautājums tiktu atrisināts strauji un būtiski. Pārliecināt pircējus pirkt divreiz dārgāk, bet mazāk ir gandrīz neiespējami. Ir jāapzinās, ka veikalu izpārdošanas un mārketinga kampaņas ir daudz spēcīgāks cilvēku uzvedības veidotājs nekā EK normatīvie akti,” vērtē I. Zemdega-Grāpe.
Ieviesīs digitālās pases
EK priekšlikumu pamatā likti ES ekodizaina noteikumi, kas jau līdz šim sekmīgi darbojas. Tie līdzējuši ievērojami samazināt energopatēriņu, turklāt patērētājiem arī ietaupīt. To, kāda būs produkta ietekme uz vidi, līdz pat 80% nosaka produkta dizains. Jaunie noteikumi uzliek par pienākumu sniegt patērētājam izsmeļošu informāciju par konkrētu veidu produktiem, tā lai pircējs var novērtēt izvēlētā produkta ietekmi uz vidi. Visiem reglamentētajiem produktiem tiks ieviestas digitālās pases. Tas atvieglos produktu labošanu vai reciklēšanu un bažas raisošu vielu izsekošanu visā piegādes ķēdes garumā. EK priekšlikums spēkā esošo ekodizaina regulējumu paplašina divos virzienos: aptverot plašāku produktu klāstu un paplašinot produktiem izvirzīto prasību tvērumu.
EK kā pārejas pasākumu pieņēma arī Ekodizaina un energomarķējuma darba plānu 2022.–2024. gadam, kurš aptver vērienīgākus mērķus attiecībā uz produktiem, kas jau tiek reglamentēti. Tas jo īpaši attiecas uz visstraujāk augošo atkritumu plūsmu – plaša patēriņa elektroniku (viedtālruņiem, planšetdatoriem, saules enerģijas paneļiem).
Modernizēs regulu
Būvniecības ekosistēma veido gandrīz 10% no ES pievienotās vērtības un vairāk nekā piecos miljonos uzņēmumu nodarbina aptuveni 25 miljonus cilvēku. Aptuveni 50% no resursu ieguves un patēriņa un vairāk nekā 30% no kopējā ES radīto atkritumu ikgadējā daudzuma ir saistīti tieši ar ēkām.
Iecerēts, ka būvizstrādājumu regulas pārskatīšana nostiprinās un modernizēs 2011. gadā pieņemtos noteikumus. Tiks izveidota saskaņota sistēma, ko izmantos būvizstrādājumu ietekmes uz vidi novērtēšanai. Jaunās prasības veicinās to, ka būvizstrādājumu projektēšana un ražošana tiek balstīta uz jaunākajiem nozares sasniegumiem. Savukārt uzlabotās tirgus uzraudzības spējas un skaidrāki noteikumi piegādes ķēdēm palīdzēs novērst tirgus aprites šķēršļus. Visbeidzot, pārskatītā regula – it sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu labā – piedāvās digitālus administratīvā sloga mazināšanas risinājumus, piemēram, būvizstrādājumu datubāzi un produkta digitālo pasi.
Viedokļi
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas Zaļā kursa jautājumos Franss Timmermans: “Ir pienācis laiks izbeigt līdzšinējo izšķērdīgo attieksmi pret resursiem. Priekšlikumi nodrošinās, ka Eiropā tiek tirgoti tikai visilgtspējīgākie produkti. Tie patērētājiem ļauj taupīt enerģiju, salabot, nevis izmest salūzušos produktus un ar jaunajiem pirkumiem izdarīt pārdomātu izvēli.”
ES Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs: “Mūsu aprites ekonomikas priekšlikumi aizsāk laikmetu, kurā produkti tiks izstrādāti tā, lai dotu labumu visiem, ievērotu mūsu planētas spēju robežas un aizsargātu vidi. Ļaujot mūsu tālruņiem, apģērbam un daudziem citiem produktiem dzīvot garāku mūžu, ietaupīsim Eiropas patērētāju naudu. Aprites cikla beigās produkti nekļūs par piesārņojuma avotu, bet gan par jauniem materiāliem, kuri, iekļaujoties ekonomikā, mazinās Eiropas uzņēmumu atkarību no importa.”
