Eirokrāti grib veidot Eiropas banku dalībvalstu budžetu kontrolei 0
Turpinoties finanšu satricinājumiem eirozonā un jau piecām valstīm lūdzot ārkārtas aizdevumus, šodien Briselē sākas Eiropas Savienības valstu vadītāju apspriede, kur jālemj par tālejošiem pasākumiem eirozonas stabilizācijai.
Solidaritāte jāvieno ar atbildību
Plānu, kas nodēvēts par “Ceļu uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību” un kas izstrādāts saziņā ar Eiropas Komisijas, Eiro-grupas un Eiropas Centrālās bankas vadību, ES virsotņu apspriedes priekšvakarā Briselē publiskoja Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs. Pēc viņa vārdiem, plāns “nav dokumenta galīgais variants”, par kuru Rompejs cer panākt “kopīgu izpratni” ES dalībvalstu vadītāju apspriedē. Vairāku eirozonas valstu pārstāvji ieteikuši stiprināt monetāro savienību, izveidojot Eiropas banku, kam būtu pilnvaras dalībvalstu budžetu kontrolei. Šo priekšlikumu atbalstījis Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Barozu, kurš to nodēvējis par “izšķirošo brīdi Eiropas integrācijā”, ziņo raidsabiedrība BBC. Barozu ieskatā Eiropas tālākas integrācijas vadošajam principam jābūt atziņai, ka “lielākai solidaritātei un lielākai atbildībai jāiet roku rokā”. Lai Eiropā veidotu ciešāku savienību gan finanšu, gan politiskajos jautājumos, varētu būt nepieciešamas izmaiņas bloka līgumos, atzinis Eiropas Komisijas prezidents.
Plāns paredz ierobežojumus dalībvalstu aizņēmumiem; aizliegumu nacionālo budžetu apstiprināšanai, ja pārsniegts parāda apjoms; eirozonas valstu kopēja aizņēmuma iespējas izpēti; Eiropas finanšu iestādes izveidi ES budžeta kontrolei un dalībvalstu nacionālo budžetu pārraudzībai; vienota Eiropas banku regulatora izveidi un kopēju programmu banku noguldījumu garantēšanā; kopēju politiku nodarbinātības regulēšanā un nodokļu apjoma noteikšanā; kopēju lēmumu pieņemšanu ar nacionālajiem parlamentiem.
Viena no svarīgākajām izmaiņām jaunajā plānā ir iecerētās Eiropas bankas pilnvarošana piespiest dalībvalstis veikt izmaiņas nacionālajā budžetā, ja iztrūkums pārsniedz noteikto līmeni. Līdz šim prasība nepārsniegt budžeta iztrūkumu netika ievērota, kas bija viens no iemesliem finanšu satricinājumiem eirozonā.
Vācijas finanšu ministrs Vofgangs Šoible aicinājis izveidot Eiropas finanšu ministra posteni ar pilnvarām uzlikt veto nacionālajiem budžetiem, ja to iztrūkums pārsniedz noteikto robežu, kā arī iedibināt vēlēta Eiropas prezidenta amatu.
Vācijai un Francijai jārod kompromiss
Analītiķi atzīmē, ka eirozonas finanšu stabilizācijas desmit gadu plāns var mazināt krīzes asumu, taču nerisina dalībvalstu parādu problēmu. Finanšu ekspertu skeptisko viedokli par eirokrātu gatavoto kārtējo “finanšu plāksteri” apstiprina straujais akciju cenu kritums daudzās pasaules biržās Briseles saieta priekšvakarā. Britānija nav pievienojusies eirozonai, tāpēc tās amatpersonas var atļauties paust atklātāku viedokli par eirozonas likstām. Anglijas bankas vadītājs Mervins Kings paudis dziļas bažas par ES amatpersonu nespēju enerģiski rīkoties, lai gan finanšu krīze eirozonā pēdējos gados tikai padziļinās. Spānija veic sarunas par līdz simt miljardu eiro aizdevuma saņemšanas noteikumiem tās banku glābšanai, pāri ausīm parādos ieslīgusī Grieķija cenšas panākt aizdevuma noteikumu atvieglošanu, bet Kipra oficiāli lūgusi finanšu palīdzību pāris dienu pirms ES prezidentūras pārņemšanas 1. jūlijā.
Analītiķi atzīmē, ka Eiropas integrācijas projekts veiksmīgāk virzās uz priekšu tad, ja Francija un Vācija darbojas saskaņoti, bet pašlaik tā tas nav. Parīzei un Berlīnei ir nopietnas politiskas un saimnieciskas domstarpības, kas atklāti izpaudušās pēc sociālistu kandidāta Fransuā Olanda uzvaras Francijas prezidenta vēlēšanās.
Vācija, ES ekonomiski spēcīgākā valsts, dod lielāko pienesumu ES budžetā, turklāt eirozonas finanšu stabilizācijas fonda izveide uzliek papildu finanšu saistības Berlīnei. Francija grib pārvarēt ekonomisko lejupslīdi, papildinot ES jau apstiprināto eirozonas finanšu stabilizācijas plānu ar priekšlikumiem saimniecības atveseļošanai, kas prasa papildu izdevumus, pret ko iebilst Vācija. Analītiķi šaubās, vai Vācijai un Francijai izdosies rast kompromisu par tālejošiem finanšu krīzes risinājumiem Briseles apspriedē, kur varētu tikt atražoti jau izskanējušie priekšlikumi par “ciešāku fiskālo integrāciju” bez konkrēta plāna tās īstenošanai.
