Samits Kijivā apliecina ES politisku, militāru un ekonomisku solidaritāti ar Ukrainu 21
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien Kijivā notiek Eiropas Savienības un Ukrainas samits, taču kopējā paziņojuma uzmetuma teksts liecina, ka ES līderi nesola Ukrainai uzņemšanu blokā tuvākajā nākotnē.
Ukrainai jāizpilda ES kritēriji
Kijivā ieradušies 16 ES komisāri, tajā skaitā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, kuri apspriedīsies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un valdības pārstāvjiem. Samita priekšvakarā Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals bija izteicies, ka Kijiva plāno pievienoties ES divos gados, taču samita kopējā paziņojuma uzmetuma teksts liecina, ka tajā nav minēts konkrēts datums par Ukrainas iestāšanās laiku Eiropas Savienībā.
Dokumentā ietverti tikai netieši apliecinājumi par iestāšanās procesa tālāku virzīšanu, kad ir izpildīti visi ES noteiktie kritēriji.
“ES lems par tālākajiem soļiem, kad, Komisijas ieskatā, visi noteikumi būs izpildīti. Ukraina uzsvēra savu apņēmību izpildīt nepieciešamās prasības, lai sāktu iestāšanās sarunas pēc iespējas ātrāk,” teikts iepriekš sagatavotajā paziņojumā. Diplomāti atzīmē, ka tajā ņemta vērā dažu ES valstu nevēlēšanās dot Ukrainai pārāk lielas cerības par tās izredzēm kļūt par ES dalībvalsti.
Lai gan ES dalībvalstu vadītāji nepiedalās šodienas samitā, Eiropadomes amatpersonas, kas sagatavo samita darba kārtību, ir detalizēti apspriedušas kopējā paziņojuma saturu ar savām valdībām.
Pagājušā gada jūnijā ES valstu līderi rekordātrā laikā piešķīra Ukrainai kandidātvalsts statusu, taču pēc tam Ukrainai būs jāiesaistās sarežģītās sarunās par ES noteikumu un regulu izpildīšanu, kas var ilgt gadiem un izraisīt vilšanos. Kā atzinusi kāda ES amatpersona, sarunu gaitā radās izteikta spriedze starp Poliju un Baltijas valstīm, no vienas puses, un citām ES valstīm, kuru vidū bija Francija, Vācija un Itālija, par to, cik ilgs būtu Ukrainas iestāšanās process.
Diplomāti atzīmē, ka ES amatpersonas savos izteikumos varētu iet tālāk, paužot atbalstu Ukrainai.
Kijivas samita priekšvakarā Ukrainas tiesībsargāšanas iestādes veica kārtējo pretkorupcijas operāciju, veicot virkni kratīšanu, tajā skaitā savrupnamā, kur dzīvo viens no bagātākajiem cilvēkiem Ukrainā baņķieris Ihors Kolomoiskis.
Kijivas samita simboliskā nozīme
Kā uzsver ES amatpersonas, samits Kijivā ir spēcīgs signāls par ES atbalstu valstij, kura kļuvusi par agresijas upuri un kurai ir tiesības uz pašaizsardzību un taisnīgu mieru kara beigās. Šis ir pirmais ES samits, kas notiek kandidātvalstī, kura ir ierauta aktīvā karadarbībā, tāpēc tā rīkošanai Kijivā ir liela simboliska nozīme.
Samits Kijivā apliecina ES politisku, militāru un ekonomisku solidaritāti ar Ukrainu.
ES militārais atbalsts Ukrainai kopš Krievijas barbariskā iebrukuma pagājušā gada 24. februārī ir bijis 3,6 miljardi eiro, bet kopējā ES dalībvalstu militārā palīdzība ir bijusi 12 miljardi eiro, atpaliekot tikai no ASV un Britānijas. ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pavēstījis, ka ES palīdzība Ukrainai ir sasniegusi 50 miljardus eiro.
“Eiropa jau no pirmās dienas bijusi vienota ar Ukrainu. Un mēs joprojām esam kopā ar jums, lai uzvarētu un atjaunotu,” norādīja Borels. Sagaidāms, ka ES oficiāli paziņos par plāniem apmācīt vēl papildu 15 000 Ukrainas karavīru.
Paredzēts apspriest arī finansiālo atbalstu, humāno palīdzību un palīdzību pārtikas produktu eksporta turpināšanai. Sarunu plānā ir arī ES atbalsts Zelenska iepriekš ierosinātajam desmit punktu plānam miera nodibināšanai, Ukrainas atjaunošanai un kara noziedznieku sodīšanai.
Plānots apspriest arī viesabonēšanas maksas atcelšanu Ukrainas mobilo tālruņu lietotājiem. Samitā Kijivā paredzēts paziņot par atvieglotiem noteikumiem ES un Ukrainas rūpniecības preču tirgū, atcelt muitas nodevas Ukrainas eksporta precēm vēl uz vienu gadu, Ukrainai virzīties uz pievienošanos ES maksājumu sistēmai, atvieglojot bankām naudas pārvedumus eiro valūtā un integrējot Ukrainu ES mobilo sakaru areālā. Samitā paredzēts arī apspriest Ukrainas Konstitucionālās tiesas reformu.
Nīderlandes galvaspilsētā Hāgā paredzēts izveidot starptautisku centru, lai izmeklētu Krievijas pastrādātos kara noziegumus pret Ukrainu.
Ukrainas ārlietu ministra vietnieks Andrijs Melniks paziņojis, ka ļoti svarīgs uzdevums Ukrainas diplomātijai ir pārvarēt kara izraisīto nogurumu Rietumu sabiedrībā un politiskajās aprindās, lai neapsīktu militārā un ekonomiskā palīdzība Ukrainai, jo cīņa pret Krievijas agresiju vēl ne tuvu nav beigusies.
EK sekretariāts pirms samita bija sagatavojis ieteikumus, kā ES delegācijai ģērbties vizītē Kijivā. Tika ieteikts “parastais lietišķais tērps”, izvairoties no zaļās, haki vai pārāk spilgtām krāsām un atstājot militāra izskata tērpus prezidentam Zelenskim un viņa komandai.
