Veiko Spolītis: Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes 23
Veiko Spolītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā visi Latvijas politiskie spēki stratēģiju par atgriešanos Eiroatlantiskajā drošības telpā ir uzskatījuši par stratēģisku virsuzdevumu.
Šodien politiskā vide Eiropā un pasaulē ir mainījusies, un pasaules attīstību aizvien vairāk nosaka tehnoloģiju attīstība. Divdesmitajā gadsimtā karadarbībai uz zemes, ūdenī un gaisā nebija alternatīvas, bet šodien ANO līmenī pasaule virzās uz izpratni, ka interneta pieejamībai ir cilvēktiesību aspekts, bet NATO ir pieņēmusi savā kara vešanas doktrīnā kibersfēru kā papildinājumu tradicionālajai “zeme–ūdens–gaiss” trīsvienībai.
Latvijā saprotami pieņemts diskutēt par 2008. un 2014. gada notikumiem Gruzijā un Ukrainā, un Krievijas agresijai pret šīm valstīm bija nozīmīga ietekme uz drošību Eiropā.
Tomēr neaizmirsīsim, kāda ietekme uz Latvijas drošību bija 2016. gada notikumiem Apvienotajā Karalistē un ASV. Lāčplēša dienas priekšvakarā tapis skaidrs, ka Krievijas militārā izlūkdienesta GRU specoperācija ASV vēlēšanās nav guvusi panākumus, lai arī vēlēšanās zaudējušais 45. ASV administrācijas vadītājs līdz 2021. gada 21. janvārim paredzami uzvedīsies kā Krievijas “noderīgais idiots”.
Pēdējie četri gadi bija refleksijas laiks, kurā pasaules mediji pārlieku lielu laiku nelietderīgi veltīja 45. ASV administrācijas vadītāja čivinājumiem tviterī, dažkārt aizmirstot, ka NATO ir spēcīgākā militārā savienība modernajos laikos. Dalībvalstis atzīmēja NATO 70. gadadienu pagājušajā gadā Londonā.
Tāpēc ir lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas, mūsu tautsaimniecība pārsniedz Krieviju 36, militārie izdevumi 130 reizes.
NATO valstīm zem ieročiem ir 3 670 000 karavīru, kamēr Krievijai tikai 1 013 000, pārākums militārajā tehnikā ir nesalīdzināms, vienīgā paritāte Krievijai ar NATO ir kodolieroču skaitā.
Lasot šos salīdzinošos skaitļus, ierindas lasītājam var rasties jautājums, bet kāpēc mums tā jācenšas un jāatvēl valsts aizsardzībai vismaz divi procenti no iekšzemes kopprodukta?
Tāpēc, ka NATO palīdz tām valstīm, kuras pašas spēj sev palīdzēt, un NATO līgums nav tikai piektais, bet arī trešais, ceturtais un citi panti.
Lai pienācīgi risinātu Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumus, mums ir jāapzinās Ķīnas (ĶTR) pieaugošā ekonomiskā, politiskā un militārā vara.
ĶTR darbība kibersfērā un tās agresīvā politika, aizstāvot savu ietekmīgo interneta firmu intereses Eiropas un ASV tirgos, ir atgādinājums par ĶTR ambīcijām.
Ķīnas “zīda ceļa” un Ziemeļu Ledus okeāna brīvie jūras ceļi jau šobrīd ietekmē Eiropas un Latvijas nākotnes drošības izvēlnes. ASV ģenerāļi sevišķi neslēpj, ka tuvākās desmitgades laikā ir paredzama karadarbība ar ĶTR.
Šodien “America first” vai “European strategic autonomy” politikas ir lemtas neveiksmei. Pēc Dž. Baidena stāšanās amatā ir paredzama nodošanās ASV iekšpolitisko jautājumu risināšanai.
ASV prezidents paredzami atjaunos attiecības ar NATO sabiedrotajiem un notiks darba dalīšana, lai kopīgi risinātu Eiroatlantiskās telpas drošības izaicinājumus. Mums, eiropiešiem, tas nozīmēs pienākumu skaita palielinājumu. Programmatiskajos dokumentos Dž. Baidens jau ir norādījis par globālu pasaules demokrātiju sanāksmi, un tās ir labas ziņas mums visiem, kuriem ir svēta likuma vara un cilvēktiesības.
Tas ļaus miera apstākļos plaukt inovācijām, augt tautsaimniecībām, nodrošināt militāri stratēģisku pārsvaru pār nedemokrātijām, nostiprinot atturēšanas politiku.
Šāda politika palīdzēja NATO blokam uzvarēt Aukstajā karā, jo demokrātisku valstu vadītāji atšķirībā no autoritāriem režīmiem vienmēr pieturējās pārliecībai, ka “miers baro un karš posta”.
