Zvejnieks: Eiro un dolāra laulību problēmas 2
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kritiens zem ASV dolāra vērtības jūlijā, neliela atgūšanās augustā un atkal kritiens zemāk par dolāru septembra sākumā – tā ir liecība par to, ka eirozonas ekonomikai neiet viegli jau šobrīd un gaidāmas grūtības arī nākotnē.
Pašos pamatos vienas valūtas kurss pret otru atspoguļo tirgus viedokli par to, kādā stāvoklī ir šobrīd un kādas ir nākotnes perspektīvas ekonomikai valstī vai, Eiropas gadījumā, valstu grupā, kas izmanto konkrēto valūtu. Un te uzreiz jāsaka, ka kurss noslīdējis lejup pret ASV dolāru ne tikai eiro, bet arī, piemēram, Japānas jenai un daudzām citām pasaules valūtām. Kāpēc tirgus ir tik pesimistiski noskaņots par Eiropas, Japānas un daudzu attīstības valstu ekonomikas stāvokli?
Iemesli šādam pesimismam ir vairāki. Pirmais no tiem – ASV Federālo rezervju sistēma daudz agrāk nekā Eiropā uzsāka cīņu pret augsto inflāciju, sākot celt bāzes procentu likmes. Lai gan bāzes procentu likmju celšana ir standarta recepte cīņai pret augstu inflāciju, Eiropas Centrālajai bankai rīkoties tikpat agresīvi neļauj divi apstākļi – pirmkārt, tas, ka eirozonas ekonomika pēc Covid-19 pandēmijas atrodas sliktākā stāvoklī nekā ASV ekonomika un zvārojas uz recesijas robežas, bet agresīva procentu likmju palielināšana var būt pēdējais grūdiens, kas nepieciešams, lai iekristu recesijas grāvī. Otrs iemesls – vairākām ES valstīm, pirmkārt un galvenokārt Itālijai, pēc pandēmijas ir bīstami augsts valsts parāda līmenis, bet procentu likmju celšana krasi sadārdzina parāda apkalpošanas izmaksas. Itālijas gadījumā ECB baidās, ka šī valsts nokļūs smagās ekonomiskās grūtībās, tikai tās glābšana būs daudz dārgāka nekā Grieķijas glābšana pirms 13 gadiem. Visbeidzot trešais iemesls ECB uzmanīgajai rīcībai, šķiet, ir tas, ka tā netic, ka enerģijas augsto cenu izraisītajai inflācijai būs ilglaicīgs raksturs – šo varētu uzskatīt par labajām ziņām.
Otrs eiro vājuma iemesls meklējams ģeopolitikā – proti, Krievijas iebrukums Ukrainā Eiropu ietekmē daudz tiešāk nekā Ameriku. Un, lai gan Ķīnas ieroču žvadzināšana un manevri Taivānas jūras šaurumā tiešāk nekā Eiropu ietekmē Ameriku, tomēr visvairāk no kara draudiem cieš Japānas ekonomika. Un neatkarīgi no tā šīs abas situācijas risināsies īstermiņā, draudus ilgāk ignorēt vairs nav iespējams – Eiropai un Japānai priekšā stāv daudzgadīga aizsardzības izdevumu palielināšanas perspektīva, šis process jau ir sācies.
Trešais valūtu vājuma iemesls ir Ķīnas ekonomikas palēnināšanās, kas atkal jau vairāk ietekmē Eiropas un Japānas ekonomikas. Turklāt iemesliem, kas nosaka Ķīnas problēmas, – Covid-19 ierobežojumu sekas, nekustamā īpašuma burbulis, pret tehnoloģiju sektoru vērstie ierobežojumi un pārliecīgā ekonomikas centralizācija – ir tādi, ka ātri to atrisināt nav iespējams. Tātad Ķīnas ekonomiskajai lejupslīdei un tās izraisītajām sekām ir ilglaicīgs raksturs.
Ceturtkārt, enerģijas cenas joprojām ir rekordaugstas, taču ASV, kas pašas sevi nodrošina ar nepieciešamajiem energoresursiem, tas ietekmē daudz mazāk nekā Eiropu un Japānu, kas abas ir atkarīgas no energoresursu importa. Pie šiem faktoriem vēl varētu piebilst arī tādus, ka ASV dolārs un ASV valsts kases parādzīmes tradicionāli bijušas “drošā osta” krīžu laikos, kā arī tas, ka apmēram puse pasaules tirdzniecības notiek ASV dolāros – šie abi faktori nodrošina augstu pieprasījumu pēc dolāriem.
Kādi ir pašreizējās situācijas plusi un mīnusi Latvijai? Augsts dolāra kurss nozīmē, ka mēs par augstu cenu esam spiesti iepirkt sašķidrināto gāzi, jo pieeja Krievijas gāzei šobrīd ir liegta. Augsts dolāra kurss nozīmē, ka braucieni uz ASV kļuvuši būtiski dārgāki. No otras puses – eksportēt preces un pakalpojumus uz ASV ir kļuvis būtiski izdevīgāk un ilgtermiņā augsts dolāra kurss ir būtisks drauds ASV.
Pēdējā reize, kad eiro kurss bija noslīdējis zem ASV dolāra kursa, ir jau 20 gadus senā pagātnē – tas bija 2002. gada 15. jūlijā. Eiro vispār ir bijušas sarežģītas attiecības ar dolāru – tā radīšanas brīdī 1999. gada 1. janvārī par vienu eiro deva 1,18 ASV dolārus, taču jau drīz pēc tam eiro kurss sāka ilgu lejupslīdi, kamēr sasniedza rekordzemo līmeni 0,823 ASV dolāri par eiro 2000. gada oktobrī. Taču jau 2002. gadā eiro kurss strauji atguvās, jo ASV ekonomiku satricināja skandāli Volstrītā un lielais ASV tirdzniecības deficīts. Kopš tā laika eiro kurss divdesmit gadus turējās virs ASV dolāra kursa, kamēr pienāca pašreizējā krīze. Tomēr var uzdot arī jautājumu – vai arī pašreizējam rekordaugstajam ASV dolāra kursam sekos krīze un lejupslīde ASV ekonomikā, līdzīgi, kā tas bija iepriekšējās reizēs – pagājušā gadsimta 80. gadu vidū un divtūkstošo gadu sākumā? Diemžēl atbildi uz to sniegt nespēj neviens, jo paredzēt valūtu kursu izmaiņas ir vēl sarežģītāk nekā naftas cenas.
