Zvejnieks: Kā Eiropas Centrālā banka stiprinās eiro un kā izmanevrēs, dzesējot ekonomiku? 13
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiro kursa pielīdzināšanās ASV dolāra kursam liek uzdot divus jautājumus – kā tas ietekmē eirozonas valstu ekonomiku un ko Eiropas Centrālā banka gatavojas darīt tālāk eiro kursa stiprināšanā un inflācijas apkarošanā.
Eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru samazinās jau kādu laiku, un nu pirmo reizi 20 gadu laikā ir pietuvojusies paritātei jeb viens eiro ir tikpat vērts kā viens ASV dolārs.
Kā komentē Latvijas Bankas (LB) ekonomists Erlands Krongorns, šāda eiro vērtības samazināšanās tiek skaidrota ar atšķirībām monetārās politikas normalizācijas tempos. Proti, kamēr ASV jau kādu laiku ir beigušas Covid-19 pandēmijai raksturīgo politiku ar neto aktīvu iegādi un paaugstina bāzes procentu likmi, tikmēr eirozonā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome neto aktīvu iegādes izbeidza jūlija sākumā, savukārt pirmais procentu likmju paaugstinājums gaidāms tikai ECB Padomes jūlija monetārās politikas sēdē atbilstoši jūnija sēdē nolemtajam.
Papildus tam arī enerģētiskā krīze un negatīvā ietekme uz ekonomiku saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ir daudz lielāka eirozonā nekā ASV. Bažas par ekonomikas izaugsmi var kavēt monetārās politikas normalizācijas tempus, kas savukārt jau atkal atspoguļojas eiro kursā pret ASV dolāru.
Citiem vārdiem sakot, Eiropas Centrālajai bankai šobrīd jācenšas manevrēt starp diviem riskiem – no vienas puses, tā jau pirms laba laika ir paziņojusi, ka 21. jūlija sēdē tā palielinās bāzes aizdevumu procentu likmes par 0,25% jeb 25 bāzes punktiem.
Problēma tikai tā, ka situācijā, kad inflācija eirozonā vairāk nekā četras reizes pārsniedz pašas ECB noteikto mērķa inflāciju 2% apmērā, daudzi uzskata, ka šāds lēmums būtu pārāk gļēvs un bāzes procentu likmes būtu jāpaaugstina divas vai pat trīs reizes augstāk – līdz 0,5% vai 0,75%, kam būtu jāseko arī otram nopietnam procentu likmju paaugstinājumam ECB septembra sēdē.
Šāda rīcība sadārdzinātu naudas cenu tirgū un būtiski dzesētu eirozonas ekonomiku, samazinot arī inflācijas gaidas un nostiprinot ECB tēlu kā apņēmīgu cīnītāju ar inflācijas uzliesmojumu. Jāsaka uzreiz – ECB izvēlējās bāzes procentu likmes paaugstināt vairāk, nekā bija agrāk solīts – līdz 0,5%.
Nelaime tikai tā, ka eirozonas ekonomika jau tāpat nav īpaši labā formā un uz pārmērīgas vēsināšanas pasākumiem varētu atbildēt ar ieslīdēšanu recesijā, ko ECB un Eiropas Komisija, saprotamu iemeslu dēļ, nekādi nevēlas pieļaut.
Lietas būtība ir tā, ka eirozonas inflācijas sprādziena iemesls ir ne tikai pārlieku lielais naudas daudzums ekonomikā, kas saistīts ar pandēmijas laika atbalsta pasākumiem, bet arī Krievijas uzbrukuma Ukrainai un sankciju rezultātā krasi sadārdzinājušās energoresursu un citu izejmateriālu cenas, bet ar tām ECB nespēj cīnīties.
Ja par prioritāti izvirza ekonomikas stāvokļa uzlabošanu, nevis cīņu ar inflāciju, tad ECB būtu jārīkojas bez asām kustībām – piesardzīgi un uzmanīgi. Un te atkal cita problēma – tā kā liela daļa energoresursu cenu ir nominēta ASV dolāros, bet patērētāji maksā par tiem eiro, tad vājš eiro turpina dzīt uz augšu energoresursu cenas patērētājiem.
Būtu vērts piebilst, ka tuvākajā perspektīvā vairums investoru sagaida nevis eiro kursa atkopšanos un augšanu pret ASV dolāru, bet gan tā kursa turpmāko pazeminājumu līdz 0,9 eiro par vienu dolāru.
Tā vismaz liecina nesenā biznesa informācijas aģentūras “Bloomberg” ziņa, kas izceļ “Pulse” aptaujas rezultātus. No tajā apsekotajiem 792 finanšu procesu vērotājiem 69% pauduši prognozi, ka eiro drīzāk sasniegs 0,9 ASV dolāru atzīmi, nekā pieaugs līdz 1,1 ASV dolāru atzīmei. Kopumā šajā aptaujā skatījums uz Eiropas ekonomikas izredzēm ir salīdzinoši sliktāks.
Kāda ir eiro kursa pazeminājuma ietekme uz Latvijas ekonomiku? Latvijai lielākais tirdzniecības partneris ir Eiropas Savienības valstis – eksportā to daļa pārsniedz 60% un importā – 70% no kopējā preču tirdzniecības apjoma.
Norēķinos ar ES valstīm pārsvarā tiek izmantots eiro, un šo ārējās tirdzniecības daļu eiro kursa izmaiņas īpaši neietekmē. Arī tajā tirdzniecības daļā, kas attiecas uz valstīm ārpus Eiropas Savienības, 65–70% tirdzniecības darījumu notiek eirovalūtā, saka LB ekonomiste Santa Bērziņa.
Tādējādi gan Latvijas eksportā, gan importā dominē eiro un tikai atsevišķi Latvijas eksportējošie uzņēmumi un neliela eksporta daļa var iegūt no eiro pavājināšanās, ja vien ir pietiekams pieprasījums pēc šo uzņēmumu produktiem ārējos tirgos. Viens no tādiem, starp citu, varētu būt Latvijas lielākais IT uzņēmums “Mikrotik”, jo būtiska tā tirdzniecības daļa attiecas uz abām Amerikām un Āziju.
Tomēr eksportējošiem uzņēmumiem lielākie izaicinājumi joprojām ir saistīti ar piegādes ķēžu traucējumiem, izejvielu, īpaši enerģijas, cenu pieaugumu, darbaspēka trūkumu un ar to saistīto darbaspēka izmaksu spiedienu.
Augsta nenoteiktība un svārstīgums finanšu tirgos vēsturiski vienmēr ir bijis pateicīgāks ASV dolāram, kas pamatoti tiek uztverts par finanšu miera ostu vētras laikā. Taču mazinoties satraukumam par eirozonas ekonomikas attīstību, kā arī zūdot investoru bažām par apstākļiem, kas varētu kavēt monetārās politikas normalizāciju eirozonā, eiro kurss atkal atsāks nostiprināties.
Problēma tikai tā, ka, kamēr gaidām šo brīdi, gan patērētājiem, gan eirozonas uzņēmumiem atliek tikai piesiet sevi pie Eiropas Centrālās bankas kuģa masta, līdzīgi kā to darīja Odiseja kuģa matroži, un cerēt, ka ECB prezidentei Kristīnei Lagardai būs tikpat stingra roka, vadot kuģi starp Skillu un Haribdu, kā grieķu mītu varoņiem.
