“Eiro – simbols mūsu apņēmībai.” Atskats uz eiro valūtas pastāvēšanas divdesmit gadiem 12
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1. janvārī apritēja 20 gadi, kopš 300 miljonu eiropiešu rokās nonāca jauna valūta – eiro. (Latvijā eiro ieviesa pirms astoņiem gadiem – 2014. gada 1. janvārī. – Red.) No Lisabonas līdz Helsinkiem un Atēnām iedzīvotājiem bija iespēja izņemt eiro banknotes vietējos bankomātos, iegādāties pārtikas preces, norēķinoties ar eiro monētām, un ceļot uz ārvalstīm, nemainot valūtu.
Šāda 12 valstu valūtu nomaiņa uz eiro bija vēsturiska mēroga operācija. Līdz 2002. gada 1. janvārim Eiropas Centrālā banka izgatavoja vairāk nekā 15 miljardus eiro banknošu un aptuveni 52 miljardus monētu.
Balstoties uz Eiropas Savienības vienoto tirgu, eiro kļuva par vienu no redzamākajiem sasniegumiem Eiropas integrācijā – kopā ar tādiem sasniegumiem, kā personu brīva pārvietošanās, studentu apmaiņas programma “Erasmus” vai viesabonēšanas maksas atcelšana Eiropas Savienībā.
Dziļākā skatījumā, kā stabilitātes un labklājības garants, eiro atspoguļo kopīgo Eiropas identitāti un simbolizē integrāciju.
Kā finanšu ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji, kas atbild par eirozonas ekonomisko politiku, mēs kopīgi atskatāmies uz aizvadītajiem 20 gadiem un iezīmējam prioritātes mūsu kopējās valūtas nākotnei.
Ceļš uz briedumu
Jāatzīst, ka eiro pirmās divas desmitgades ir bijušas notikumiem bagātas.
No pirmsākumiem sagaidīts ar lielu entuziasmu, eiro ir kļuvis par otru pasaulē plašāk lietoto valūtu. Mūsu kopīgā valūta joprojām ir ļoti populāra – ap 80% iedzīvotāju uzskata, ka eiro ir ieguvums Eiropas Savienībai. Eirozona ir turpinājusi paplašināties no sākotnējām 11 dalībvalstīm līdz 19 valstīm šodien, un vēl vairākas valstis gatavojas pievienoties tuvākajos gados.
Šie panākumi tika gūti, pārvarot nopietnus izaicinājumus. Pret šo projektu jau sākotnēji bija arī skeptiski noskaņotie.
Eiro sasniedzot “pusaudža vecumu”, tā dalībvalstīm un institūcijām radās skaidrāka apjausma, ka eiro arhitektūra sākotnēji nebija veidota tā, lai tā būtu spējīga reaģēt uz seismiskajiem triecieniem, ko radīja globālās finanšu un tai sekojošās valsts parāda krīzes. Tas rosināja reformēt eirozonas pārvaldības ietvaru, veidot kopīgu atbalsta mehānismu finansiālās grūtībās nonākušām valstīm un kopīgu Eiropas banku uzraudzības sistēmu: tika atzīts, ka risinājums jāmeklē ciešākā koordinācijā un dziļākā integrācijā.
Šo krīžu pārvarēšana veicināja eiro briedumu un nostiprināja tā starptautisko lomu. Mēs guvām vērtīgu mācību, kas mums noderēja arī pašreizējās pandēmijas laikā: tās pārrobežu raksturs atklāja gan mūsu savstarpējās atkarības dziļumu, gan mūsu vienotības spēku.
Kad kļuva redzami Covid-19 krīzes apmēri, salīdzinot no iepriekšējiem satricinājumiem, šoreiz krīze tika pārvarēta daudz ātrāk un izlēmīgāk. Kamēr esošās nodokļu un labklājības sistēmas darbojās, mazinot krīzes ekonomisko ietekmi, Eiropas Savienība pieņēma vēl nebijušus lēmumus, lai labāk aizsargātu cilvēku dzīvības un ienākumus, papildinot Eiropas Centrālās bankas atbalstošo monetāro politiku.
Mūsu kolektīvā atbilde ietvēra SURE finansiālās palīdzības shēmu, kas palīdzēja nosargāt ap 31 miljonu darbvietu, kā arī bezprecedenta Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu – “Nākamās paaudzes Eiropas Savienība” (“Next Generation EU”).
Mūsu koordinētā rīcība kopā ar plašu Covid-19 vakcinācijas kampaņu palīdzēja eirozonai ātri atgūties no pandēmijas ekonomiskajām sekām. Turklāt sniegtais finansiālais un likviditātes atbalsts tika veidots tā, lai ierobežotu ilgtermiņa kaitējuma riskus un mūsu ekonomika varētu ātri atgūt zaudētās pozīcijas.
Nākamie 20 gadi
Pirmajos 20 eiro pastāvēšanas gados esam daudz paveikuši, taču vēl ir daudz darāmā.
Mums ir jāseko līdzi inovācijām un jāveicina eiro starptautiskā loma. Pašam eiro ir jāatbilst digitālā laikmeta prasībām. Tāpēc mēs atbalstām un dodam savu ieguldījumu darbā, ko patlaban veic Eiropas Centrālā banka, izstrādājot eiro digitālo formu.
Vienlaikus eirozona ir vēl vairāk jānostiprina. Lai gan esam izveidojuši stingrus Eiropas banku sistēmas pamatus, vēl ir daudz darāmā, lai nodrošinātu, ka eiro spēs izturēt turpmākas krīzes, stiprinātu mūsu banku savienību un pavērtu jaunas iespējas ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei. Tas pats attiecas uz kapitāla tirgiem: mums ir jārīkojas izlēmīgi, uzlabojot privāto investīciju un uzkrājumu plūsmu vienotajā tirgū, tādējādi nodrošinot uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tik ļoti nepieciešamo finansējumu un tādējādi radot jaunas darba vietas.
Investīciju līmenis ilgstoši ir bijis pārāk zems: mums ir nepieciešami apjomīgi un ilgtspējīgi ieguldījumi mūsu cilvēkos, infrastruktūrā un institūcijās. Kopā ar atbildīgu budžeta politiku un privātā sektora ieguldījumu “Next Generation EU” programmai būs būtiska loma daudzu nepieciešamo reformu un investīciju īstenošanā. Tas ir labākais veids, kā stiprināt mūsu izaugsmes potenciālu, uzlabot dzīves līmeni un stāties pretī milzīgajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras cilvēce.
Mums ir jānodrošina arī fiskālā ilgtspēja, jo mūsu sabiedrība noveco. Saistībā ar mūsu kopīgo budžeta noteikumu pārskatīšanu mums jāgarantē, ka eirozonas fiskālā un ekonomikas politika ir piemērota pašreizējai situācijai un spēj reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem.
Mūsu vienotā valūta ir vēl nebijusi kopēja iniciatīva un apliecinājums vienotībai, kas veido mūsu savienības pamatus.
Pasaulei, atgūstoties no pandēmijas, ir laiks apvienot pūles un resursus, lai izmantotu priekšrocības, kuras paver straujie digitalizācijas procesi pasaulē, kā arī lai risinātu klimata krīzi. Nevienu no šiem jautājumiem valstis nevar atrisināt vienas pašas. Eiro ir pierādījums tam, ko mēs varam sasniegt, ja strādājam kopā – raugoties uz nākamajiem 20 gadiem, padarīsim to par simbolu mūsu apņēmībai nodrošināt pārtikušu, ilgtspējīgu un iekļaujošu nākotni nākamajām paaudzēm.
Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks,
Jānis Reirs, Latvijas finanšu ministrs,
Paskals Donohū, Eirogrupas priekšsēdētājs,
Paolo Džentiloni, Eiropas komisārs,
Mareida Makginesa, Eiropas komisāre,
visi eirozonas finanšu ministri
