Eiro nebūs brīnumnūjiņa 0
Šonedēļ publicētais Eiropas Komisijas Konverģences ziņojums un Eiropas Centrālās bankas secinājumi ļoti būtiski tuvina Latviju eiro ieviešanai, kas, pēc ekspertu un politiķu vārdiem, “nebūs brīnumnūjiņa”, tomēr paātrinās tautsaimniecības izaugsmi un sociālo samezglojumu risināšanu valstī.
Aptaujas un pētījumi rāda, ka Latvijas cilvēkiem patlaban ir nepietiekamas zināšanas par vienotās valūtas ieviešanas norisi, par valūtas kursu, mainot latus pret eiro, kā arī par valsts ieguvumiem un zaudējumiem, kļūstot par 18. eirozonas valsti. Pēc maijā veiktās SIA “Factum” aptaujas, eiro valūtas ieviešanu patlaban par svarīgu atzīst vien puse – 49% – Latvijas cilvēku. Aizvadītajā mēnesī eiro ieviešanu Latvijā neatbalstīja 53% cilvēku, kas vecāki par 15 gadiem. Eiro atbalstītāju daudzums maijā salīdzinājumā ar aprīli kāpa par 2% un sasniedza 38%.
Visvairāk eiro atbalstītāju ir ekonomiski aktīvo, cilvēku ar labu izglītību un jauniešu grupā. Savukārt visvairāk norūpējušies ir budžeta iestāžu darbinieki un pensionāri. Finanšu ministra padomnieks Jānis Platais atzīst – šai iedzīvotāju grupai ir visgrūtāk paskaidrot sagaidāmos labumus no eiro ieviešanas.
Kas rūp visvairāk
“Algu un pensiju saņemšanu eiro ieviešana neietekmēs. Pēc nākamā gada 1. janvāra notiks pārrēķins pēc noteikta kursa un algas vai pensijas maksās eiro. Piemēram, līdzšinējo 100 latu vietā saņems 142,29 eiro,” skaidro Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.
Lata maiņas kurss pret eiro ir otrs sabiedrību visvairāk uztraucošais jautājums. Latvijas Bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs Juris Kravalis teic, ka jau gadiem ilgi lata kurss ir 0,702804 un diez vai to mainīs ES finanšu ministri padomes (ECOFIN) sēdē 9. jūlijā.
Trešais vissvarīgākais jautājums Latvijas cilvēkiem ir par to, kad, kur un cik ilgi notiks pāreja uz eiro. Eiro ieviešanas kārtības likumā ir noteikts, ka bankas kontos glabātie lati pret eiro nomainīsies automātiski. Skaidro naudu pirmajos mēnešos bez komisijas maksas pret eiro varēs mainīt visās bankās un 302 “Latvijas Pasta” nodaļās. Latvijas Banka latus pret eiro mainīs neierobežotu laiku.
74% no 1020 “Factum” aptaujas dalībniekiem norādījuši, ka eiro ieviešanas izmaksas iekļaus cenās un cilvēkiem vajadzēs par to maksāt. Latvijas Bankas eksperts Juris Kravalis teic, ka citās valstīs, kur ieviesta vienotā valūta, cenas uz ieviešanas izmaksu rēķina kāpušas vidēji par 0,3%. Viņš vērš uzmanību – pēc eiro ieviešanas pieaugs konkurence, kas cenas spiež “uz leju”, tomēr risku radot dažādu pakalpojumu cenas. Piemēram, maksa par privātas autostāvvietas izmantošanu, ļoti iespējams, būs noapaļota uz augšu.
D. Kalsone teic, ka saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu visiem tirgotājiem būs jāievēro matemātiskais princips cenu aprēķināšanā no latiem uz eiro.
“Ja precēm vai pakalpojumiem cenas būs ļoti apaļas, tad tas būs signāls par nesenām izmaiņām pagātnē,” tā D. Kalsone. Viņa teic, ka Igaunijā aizvien daudzu pakalpojumu cenām aiz eiro ir lasāmi arī centi. Preču un pakalpojumu cenas vienlaikus abās valūtās būs jānorāda vismaz trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un sešus mēnešus pēc.
J. Platais aprēķinājis – ja ieviesīs eiro, tad vidējā alga Latvijā pēc 10 gadiem būs par 80 eiro (Ls 56) lielāka, nekā atliekot eiro ieviešanu. “Ir cerība, ka dzīves apstākļu uzlabošanās ļaus lauzt negatīvās tendences migrācijas bilancē un Latvija pietuvosies 75 – 80 procentiem no šodienas vidējā Eiropas ekonomiskās izaugsmes līmeņa,” teic J. Platais. Viņš mūsu valsti salīdzina ar labu sportisko formu sasniegušu sportistu, kurš pēkšņi sāk domāt, vai vispār piedalīties sacensībās.
Eiro svarīgums
Citu valstu pieredze rāda – tik spēcīgas valūtas kā eiro ieviešana rosina naudas ieguldījumus tautsaimniecībā, ceļ valsts kredītreitingu, samazina aizdevumu procentu likmes. Pēc LB aplēsēm, procentu likmju samazinājums valsts parādam nākamajos desmit gados ļaus valstij ietaupīt pavisam Ls 560 milj. Šo naudu varēs novirzīt svarīgu problēmu risināšanai. Eiro ieviešana likvidēs devalvācijas risku – Latvijas cilvēkiem satricinājumu reizēs nebūs jāuztraucas par savu uzkrājumu un naudas ienākumu drošību. Valsts mērogā ir arī daudzi citi ieguvumi, tomēr jārēķinās arī ar papildu izdevumiem.
Piemēram, iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma fondā veidos 200 miljonus eiro piecu gadu laikā. Šā fonda naudu izmantos grūtībās nonākušo valstu atbalstam nepieciešamības gadījumā. Teorētiski arī Latvijai šāda palīdzība kādreiz var būt vajadzīga, tāpēc iepriekš nosaukto naudas iemaksu var vērtēt kā apdrošināšanas polisi.
Emocionāli daudziem cilvēkiem ir grūti atteikties no lata. Ir neliels mierinājums – Latvijas eiro monētas rotās tautumeitas simbols, bet Latvijas centus – Latvijas Republikas ģerboņi – lielais un mazais. Ar Latvijas eiro varēs norēķināties visā eirozonā.
Plašāku informāciju par eiro ieviešanu var iegūt mājas lapā www.eiro.lv. Finanšu ministrija sadarbībā ar citām valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām maijā un jūnijā pilsētās rīko seminārus un diskusijas par eiro ieviešanu. Tikšanās ar Liepājas puses cilvēkiem notiks Liepājā 8. jūnijā, Jelgavā diskusija notiks 11. jūnijā, Madonā – 14. jūnijā, Valmierā – 18. jūnijā, bet Rīgā – 19. jūnijā.
Viedoklis
Burkhards Balcs, Eiropas Parlamenta deputāts, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas pārstāvis: “Es pozitīvi raugos uz eiro ieviešanu Latvijā, kas pēdējos četros gados paveica lielu mājas darbu un nodrošināja uzlabojumu tautsaimniecībā. Latvijā patlaban ir stabila banku nozare, to nevar salīdzināt ar pēdējo gadu notikumiem Īrijā, Grieķijā un Kiprā. Ir vērts diskutēt par NVS valstu rezidentu naudas noguldījumu kāpumu Latvijas bankās, tomēr šī problēma eiro ieviešanu netraucēs. Būtu ļoti labi, ja pēc beigu lēmuma par eiro ieviešanu valdība sabiedrībai skaidrotu, ko praktiski nozīmē pievienošanās eirozonai. Eiro ieviešana Latvijā būtu arī politisks signāls, ka parādu krīzes laikā ievieš Eiropas vienoto valūtu. Eiro un eirozona nākamajos mēnešos kļūs aizvien stabilāka. Zinu arī, ka Latvijā ir cilvēku grupa, kas vēlas rīkot referendumu par eiro ieviešanu. Tā ir valsts iekšējā lieta, es to nekomentēšu. Vizītes laikā Latvijā man radās iespaids, ka valdībai un Finanšu ministrijai ir komunikācijas kampaņas plāns eiro atbalsta palielināšanai.”
