Eiro ienāk Latvijā 0
No 2014. gada 1. janvāra mūs sagaida ļoti daudz jaunumu, kas saistīti ar eiro ieviešanu. Paredzams, ka lata nomaiņas process būs ļoti atšķirīgs dažādos aspektos un skars gan iedzīvotājus, gan uzņēmējus. Šoreiz par to, kas būtu jāzina privātpersonām.
Divās valūtās
Jau no šā gada 1. oktobra veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās pie preču cenām jābūt norādītai summai arī eiro izteiksmē pēc Latvijas Bankas vai Eiropas Centrālās bankas noteiktā kursa, kas nemainīsies un pēc standarta paliek 1 eiro = 0,702804 lati vai 1 lats = 1,4228718 eiro.
Tātad, ja pie piena veikalā būs norādīta cena 0,54 lati, tad papildus jābūt cenai arī eiro, kas šajā gadījumā ir aprēķināma šādi: 0,54 : 0,702804 = 0,77 eiro. No 2014. janvāra cenas norādīs eiro ar papildus konvertāciju latos. Tātad atkal kādu laiku tās būs redzamas divās valūtās. Piemēram, piens maksā 0,77 eiro. Tātad latos jānorāda: 0,77 x 0,702804 = 0,54 lati. Cenas ir jānoapaļo, sākot no trešā cipara. Ja trešais cipars aiz komata ir no 5 līdz 9, tad apaļo uz augšu, bet, ja no 1 līdz 4, otrs cipars aiz komata paliek nemainīgs.
Cenu norādīšana divās valūtās līdz nākamā gada 30. jūnijam ir nepieciešama tikai sabiedrības informēšanai, jo izmantot varēs vien to maksāšanas līdzekli, kas tajā brīdī juridiski būs spēkā. Cenas divās valūtās būs arī interneta mājas lapās, kā arī rēķinos par komunālajiem maksājumiem un dažādiem pirkumiem. Toties pavadzīmēs, pieņemšanas – nodošanas aktos, tāmēs, līgumos jānorāda tikai viena cena – tā, kas tobrīd ir spēkā.
Arī gadījumos, kad par preci vai pakalpojumu izsniedz kvīti, piemēram, pašnodarbinātais par kurpju labošanu vai zemnieks par kartupeļu pārdošanu, tajā jāuzrāda kopsumma divās valūtās. Biļetēs cenas ar latiem var būt līdz 2014. gada 30. jūnijam. Taču maksāt gan no nākamā gada 15. janvāra obligāti vajadzēs tikai eiro.
Kases aparāta čekos, kur redzams valūtas nosaukums, turpmāk arī būs kopsumma divās valūtās. Citos čekos, kur nevar redzēt valūtas nosaukumu, pārdevējam var lūgt uzrakstīt uz čeka valūtas konvertāciju vai izrakstīt kvīti.
Maldi un patiesība
Ja pircēji ievēros masu medijos izskanējušo ieteikumu, ka viņiem jāstaigā pa veikaliem ar kalkulatoru, salīdzinot cenas, tad gan iespējami visādi pārpratumi. Saskaitot preču cenas otrajā valūtā (eiro) ar kalkulatoru un pēc tam salīdzinot kases čekā norādīto informāciju, var gadīties starpība par dažiem centiem vai santīmiem, kas rodas noapaļošanas dēļ. Tā notiek arī uzņēmēja grāmatvedībā, kad tas saskaita kases aparāta izdrukās norādīto informāciju atsevišķi pa dienām, piemēram, aizpildot pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju.
Līdzīgas maldinošas ziņas izskanējušas arī par cenu sadārdzinājumu. Skumji, ka bažas vairo pat valsts amatpersonas, cita starpā, – izglītoti ekonomisti un finansisti. Tādēļ vērts atgādināt, ka Latvijas Republikā ir tirgus ekonomika kopš brīža, kad tā atdalījās no PSRS. Tas nozīmē, ka preču un pakalpojumu cenas nosaka tikai un vienīgi pārdevējs un neviens nav tiesīgs tam ko pārmest vai par to sodīt.
Tā kā pārdevējs ir ieinteresēts, lai viņa preci nopirktu, jo tad viņš gūst peļņu, kas savukārt valsts budžetam dod nodokļus, cena nevar būt augstāka par pircēja iespējām preci nopirkt. Ja cena būs par augstu, preci neviens nepirks, un pircējs ies uz citu veikalu. Ja cena būs par zemu, pārdevējam nebūs peļņas un valstij – nodokļu. Nav labi abējādi.
Tādēļ vienmēr jāatceras, ka preču cena veidojas no pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara.
Vienīgā joma, kur cenas nosaka nevis uzņēmējs, bet gan valsts (arī pašvaldība), ir cigaretēm un monopolprecēm – gāzei, elektrībai, siltumam, ūdenim, atkritumiem utt. Smēķēšana ir kaitīga izprieca, bez tās cilvēks var iztikt, turpretim siltums vai elektrība ir vajadzīga visiem – šajā gadījumā gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji ir atkarīgi no valsts un pašvaldību struktūrām, kas nosaka tarifus attiecīgajām precēm. Ja, piemēram, siltumam tarifs pieaugs, tad pieaugs cena arī maizei, jo uzņēmējam ir jānopelna nauda, nevis jāstrādā ar zaudējumiem. Šī iemesla dēļ nereti cieš iedzīvotāji un valsts (arī pašvaldību) budžets.
No 2014. gada 1. līdz 14. janvārim vēl drīkstēs norēķināties skaidrā naudā ar latiem, bet no 15. janvāra – vairs ne. Maksājot latus par preci, atlikumu vajadzēs saņemt eiro, izņemot sabiedriskajā transportā. Internetbankā, veicot pārskaitījumus, no 2014. gada 1. janvāra gan lietos tikai eiro.
Iespējamās problēmas
Lai nerastos lieki pārpratumi ar lata izmantošanu, iesaku visiem iedzīvotājiem jau šodien atvērt bankā savu kontu un skaidro naudu, kas glabājas mājās (zeķēs, burkās vai grāmatās), tomēr tur ieskaitīt. No nākamā gada 1. janvāra tā automātiski pārvērtīsies par eiro. Mainīt skaidro naudu pašlaik vēl nav izdevīgi, jo tas nenotiek par velti. Skaidro naudu par velti varēs mainīt tikai no 1. janvāra:
• sešus mēnešus komercbankās vai valūtas maiņas punktos;
• trīs vai sešus mēnešus – Latvijas Pastā;
• bez termiņa – Latvijas Bankā.
Iemaksājot bankā skaidro naudu (atkarībā no summas lieluma un iekšējiem noteikumiem), tā ir tiesīga pieprasīt paskaidrojumu par šo līdzekļu izcelsmi.
Ja informācija šķitīs nepatiesa vai aizdomīga, bankai ir pienākums ziņot par to prokuratūras nodaļai, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma apkarošanu, kā arī valsts ieņēmumu dienestam. To pašu var darīt arī Latvijas Pasta nodaļas vai valūtas maiņas punkti.
Pērn privātpersonām bija jāiesniedz deklarācija par naudas uzkrājumiem, kas pārsniedz 10 000 latu. Ja to neizdarījāt, tagad, naudas reformas laikā visa patiesība par jūsu naudas līdzekļiem nāks gaismā. Veltas arī cerības, ka, iztērējot uzkrāto un nedeklarēto naudu nekustamā vai kustamā īpašuma iegādei, paliksiet nepamanīti, jo Valsts ieņēmumu dienests kontrolē informāciju no dažādiem reģistriem (zemesgrāmata, CSDD u.c.) par cilvēkiem, kuri Latvijā iegādājas kādus īpašumus. Arī veikali var sniegt VID informāciju par personām, kas par skaidru naudu pērk, piemēram, gleznas, dārglietas, mēbeles un citas dārgas mantas.
Vēl viens atgādinājums – tiem, kuri vēlas latus tomēr saglabāt par piemiņu, jāsāk to darīt jau tagad, jo Latvijas Bankai vēlāk lati būs jāiznīcina.
