Eiro grupa noraida Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmas pagarināšanu 4
Eiro zonas valstu finanšu ministru grupa (eiro grupa) sestdien, 27.jūnijā, noraidīja Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmas pagarināšanu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas lēmumu rīkot referendumu par šīs programmas nākotni, pavēstīja ziņu avoti eiro grupā.
Ministri “noraidīja palīdzības programmas pagarināšanu”, tiekoties eiro grupas sanāksmē Briselē, sacīja ziņu avoti.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible sestdien pirms šīs eiro grupas sanāksmes paziņoja, ka Grieķija ar lēmumu rīkot referendumu 5.jūlijā par starptautiskā aizdevuma programmas nākotni ir “vienpusēji” aizgājusi no sarunām ar kreditoriem par sava parāda problēmas atrisinājumu.
Neilgi pirms tam arī eiro grupas vadītājs Jerūns Deiselblūms paziņoja, ka Grieķijas lēmums rīkot šo referendumu ir “bēdīgs” lēmums, kas aizvēris durvis tālākām sarunām.
Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīna Lagarda sestdien paziņoja, ka SVF turpinās darbu Grieķijas ekonomikas stabilitātes atjaunošanai, neraugoties uz valdības lēmumu par referenduma rīkošanu.
“Mērķis tam, ko mēs darījām, patiesībā ir atjaunot ekonomikas stabilitāti Grieķijā, un mēs to turpināsim darīt. Mēs turpināsim strādāt,” Lagarda sacīja reportieriem, ierodoties uz eiro grupas sanāksmi.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs sestdienas rītā paziņoja, ka Grieķija 5.jūlijā rīkos referendumu par starptautiskā aizdevuma programmas pagarināšanu, kas valstij tiek piedāvāta sarunās ar starptautiskajiem kreditoriem.
Ciprs nāca klajā ar negaidīto paziņojumu televīzijas uzrunā Grieķijas tautai pēc viņa valdības ārkārtas sēdes. Valdības amatpersonas aicina tautu referendumā noraidīt starptautisko kreditoru priekšlikumu.
“Grieķijas valdība ir aicināta pieņemt priekšlikumu, kas uzliek jaunus nepanesamus slogus grieķu tautai. Tieši tagad mums ir vēsturiska atbildība par .. mūsu valsts nākotni. Un šī atbildība uzliek mums pienākumu atbildēt uz [kreditoru] ultimātu, pamatojoties uz grieķu tautas suverēno gribu,” teica Ciprs.
Lēmums par referenduma rīkošanu radikāli paaugstina likmes Grieķijas konfrontācijā ar tās starptautiskā aizdevuma kreditoriem – Eiropas Komisiju (EK), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko valūtas fondu (SVF), kurus Ciprs apsūdz jaunas pensiju samazināšanas, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšanas un darba tirgus reformu pieprasīšanā.
Sestdien Briselē tiek rīkota eiro zonas valstu finanšu ministru sanāksme, kas tiek uzskatīta par pēdējo mēģinājumu panākt vienošanos starp Grieķiju un starptautiskajiem kreditoriem. Ja šāda vienošanās netiks panākta, Grieķijai drīz pietrūks naudas savu parāda saistību izpildei pret SVF, un tas draud ar Grieķijas defoltu un iespējamu haotisku aiziešanu no eiro zonas.
Grieķijas valdība piektdien noraidīja kreditoru piedāvājumu pagarināt starptautiskā aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, uzsverot, ka piedāvājums nevar tikt pieņemts, jo aizdevēju pieprasītās reformas novedīšot pie recesijas un piedāvātā summa esot nepietiekama.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt palīdzības programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai šajā nedēļas nogalē ir jāpanāk vienošanos.
Aizdevēji ir gatavi ātri izmaksāt Grieķijai 1,8 miljardus eiro no Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīcībā esošo Grieķijas obligāciju peļņas, lai tā varētu otrdien, 30.jūnijā, atmaksāt 1,6 miljardus eiro Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), ja Grieķijas parlaments apstiprinās reformas, liecina aģentūras AFP rīcībā nonācis aizdevēju priekšlikums.
Tālāk finansējums Grieķijai tiktu piešķirts no eiro zonas krīzes finansējuma fonda – Eiropas stabilitātes mehānisma – un līdzekļiem, kas šobrīd veltīti Grieķijas banku atbalstam.
Kopā Grieķija piecu mēnešu laikā saņemtu 12 miljardus eiro.
Eiro grupas (eiro zonas valstu finanšu ministru) sanāksme Briselē Grieķijas parāda jautājumā ceturtdien beidzās bez rezultātiem. Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands piektdienas naktī brīdināja, ka Grieķijai jāpanāk vienošanās ar kreditoriem “izšķirošās” sarunās sestdien jaunas eiro grupas sanāksmes laikā.
Grieķija un tās starptautiskie kreditori – Eiropas Komisija (EK), ECB un SVF – piecus mēnešus ilgās sarunās ir mēģinājuši panākt vienošanos, kas ļautu Grieķijai saņemt pēdējo starptautiskā aizdevuma maksājumu 7,2 miljardu eiro apmērā.
Ja netiks panākta vienošanās, Grieķija, visticamāk, nespēs izpildīt savas saistības pret Starptautisko Valūtas fondu 1,6 miljardu eiro apmērā, kuru termiņš ir 30.jūnijs. Ja saistības netiks izpildītas, Grieķijai draud maksātnespēja un haotiska izstāšanās no eiro zonas.
