Eiro: emocijas un apsvērumi 0
Pēdējā laikā bieži nācies uzklausīt satrauktu lasītāju jautājumus par eiro ieviešanu. Kā tas mūs ietekmēs? Kā mainīsies cenas? Vai sūri grūti krātā naudiņa, kas atlikta nebaltai dienai, pēkšņi nekļūs nevērtīgāka? Kā notiks pāreja uz jauno naudu? Ko no šīs reformas iegūsim un ko – zaudēsim?
Par vai pret
Vai par eiro Latvijā tomēr nebija jārīko referendums? Gan pašmāju, gan ārvalstu eksperti skaidro, ka faktiski par to jau esam nobalsojuši, kad 2004. gadā iestājāmies Eiropas Savienībā. Māstrihtas līgumā skaidri un gaiši ir ierakstīts, ka valstis, kas apvienojušās ES, apņemas stiprināt un tuvināt savas tautsaimniecības un nodibināt ekonomisko un monetāro savienību, kas saskaņā ar šo līgumu paredz arī vienotu un stabilu valūtu. Tātad, iestājoties ES, apņēmāmies ieviest arī eiro. No šāda viedokļa vērtējot, diskusijas par to, gribam vai negribam eiro, tiešām ir liekas.
Jā, Eiropas Savienībā ir dažas vecās valstis (protams, neskaitot jaunuzņemtās), kuras eiro zonai dažādu iemeslu dēļ nav pievienojušās, piemēram, Lielbritānija, Dānija un Zviedrija, taču tas savulaik bijis viņu ceļš. Reizēm eiro skeptiķi mēdz teikt, ka šīs valstis nevēlas vai pat atsakās ieviest eiro, bet tas gluži neatbilst patiesībai.
Lielbritānija un Dānija savulaik tiešām panākušas, ka tām piešķir izņēmuma statusu, taču tās ir īpašas juridiski apstiprinātas izņēmuma tiesības. Zviedrija no eiro ieviešanas nav atteikusies, bet gan atlikusi to uz vēlāku laiku. Arī citas valstis, piemēram, Polija, Bulgārija, Rumānija, Ungārija, vēl tikai gaida savu kārtu uz eiro ieviešanu, turklāt daudzas no tām pagaidām nav izpildījušas Māstrihtas kritērijus (konkrēti rādītāji, piemēram, inflācija, budžeta deficīts u.c., kas apliecina valsts ekonomisko stabilitāti).
Mēs šos kritērijus tagad esam izpildījuši un tāpēc Latviju varēja uzaicināt eiro klubiņā, kurā no 2002. gada ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija; no 2007. gada – Slovēnija; no 2008. gada – Kipra un Malta; no 2009. gada – Slovākija, un no 2011. gada – Igaunija. Tātad mēs esam astoņpadsmitie.
Latvijas situācijā palikšana pie nacionālās valūtas nebūtu labākā izvēle, jo, salīdzinot ar lielajām valstīm, mūsu tautsaimniecība ir ļoti maza un tās attīstība lielā mērā ir atkarīga tieši no panākumiem starptautiskajā tirdzniecībā, ko ietekmē finanšu svārstības.
Lielbritānijas mārciņa, piemēram, ir nesalīdzināmi spēcīgāka un noturīgāka pret dažādiem satricinājumiem nekā lats. Ja gribam tālāk integrēties Eiropas ekonomikā, bez eiro ieviešanas faktiski nevar iztikt. Katram, protams, savs maks ir tuvāks, bet patiesībā jau lielākie zaudētāji nākamgad būs tie, kas nodarbojas ar naudas konvertāciju – bankas un naudas maiņas punkti, kuri zaudēs lielu savas peļņas daļu.
Lielāks maks, vairāk iespēju?
Tobrīd, kad stājāmies ES, iespēju pievienoties eiro drīzāk uztvērām kā privilēģiju, bet tagad situācija ir mainījusies. Mums teorētiski ir viena no priekšzīmīgākajām ekonomikām Eiropas Savienībā ar visnotaļ labiem un stabiliem radītājiem.
Tiem, kam kaut reizi bijusi darīšana ar kādu citu naudu, diez vai sarēķinājuši, cik daudz līdzekļu zaudējuši, konvertējot šo valūtu uz latiem. Peļņā uz ārzemēm aizbraukušie līdz šim ar svešu naudu stutējuši mājās palikušos, un viņi joprojām ir spiesti rēķināties ar konvertācijas izmaksām.
Arī kredīti Latvijā lielākoties ir paņemti eiro, nevis latos. Ja dodaties kaut kur ārpus Latvijas, atkal jādomā, kur un kā izdevīgāk samainīt latus. Tātad tie, kuriem ir jebkāda darīšana ar valūtu, ieguvumu manīs jau tūlīt.
Bet kādas izmaiņas sajutīs Latvijas iedzīvotāji, kam ar citu naudu nav bijis nekādu darīšanu? Nu, saņēma cilvēks savu pensiju latos un viss bija skaidrs, bet tagad ieraudzīs eiro… Kādu laiciņu varbūt vajadzēs, lai pie jaunās naudas pierastu, bet citādi jau nekas ikdienā nemainīsies. Tikai prāvākus makus gan būs jāpameklē, jo eiro banknotes ir lielākas nekā latu naudas zīmes. Jā, varbūt būs nostalģija pēc savējām, kas nenoliedzami ir skaistākas, bet vismaz uz piecu eiro metāla monētas taču būs arī mūsu pašu mīļā Milda…
Būtiskākās ir bažas, ka veikalnieki, par spīti aicinājumiem būt godīgiem, tomēr kaut nedaudz uzskrūvēs cenas, izmantojot apmulsumu. Bet tām būs rūpīgi jāseko līdzi! Ja blēdības kaut kur pamanīsim un par tām ziņosim, vainīgie saņemšot sodu.
Jau no 1. oktobra, kad cenas visām precēm būs norādītas gan latos, gan eiro, nevajadzētu kautrēties un uz veikalu ņemt līdzi mazu kalkulatoru, jo, skaidrs, ka galvā jau visu precīzi aprēķināt ir grūti.
Pēdējā laikā esam pieraduši, ka inflācija Latvijā ir ļoti zema. Taču ekonomika pamazām sāk atveseļoties, algas lēnītēm pieaug, arī minimālā nākamgad būs lielāka – 320 eiro (vai 225 lati). Skaidrs, ka arī pirktspēja kļūs lielāka, bet tirgotāji jau sen ir nocietušies cenas celt. Tas nozīmē, ka ar lielāku inflāciju ir jārēķinās tik un tā. Pāreja uz eiro šo inflāciju visdrīzāk paskubinās, bet ne tik būtiski, lai mēs to izjustu ļoti sāpīgi. Igaunijā šī iemesla dēļ cenas paauga par 0,3 procentiem. Jā, arī tā, protams, ir nauda, bet ne tik liela, lai tāpēc attiektos no eiro ieviešanas.
No laiviņas uz kuģi
Eiro skeptiķi brīdina arī par iemaksām dažādos Eiropas parādsaistību krīzē iestigušo valstu glābšanas instrumentos. Jā, mums būs jārēķinās, piemēram, ar tādu valsti kā Grieķija, taču tas nenozīmē, ka šī valsts tagad diktē kopējo eiro politiku. Eiro zonā ietilpst ļoti daudzas valstis, arī tik stabilas un spēcīgas kā, piemēram, Vācija, Francija un citas, kuras patiesībā nosaka, uz kuru pusi un kā tas lielais kuģis tagad peldēs.
Populārs ir salīdzinājums, ka mēs ar savu latu līdz šim esam peldējuši mazā, glītā, bet nedrošā laiviņā pa lielu jūru, kur bīstamas straumes var aiznest nevēlamā virzienā, bet tagad tiekam uz liela kuģa, kas virs ūdens turas tik stabili, ko pat salīdzinoši lielas vētras nespēj būtiski sašūpot. Jā, ar mazu laiviņu ir vieglāk manevrēt, taču liels kuģis tomēr ir daudz drošāks.
Mēs, protams, gribētu, lai vairs nav nekādu risku un varētu dzīvot zaļi, lai citas ES valstis, kuras ir bagātākas, mūs tagad subsidē un dotē, bet pašiem vairs nav nekādu pienākumu un atbildības, lai nevienā fondā nauda nav jāiemaksā, bet varam tik ņemt un ņemt, neko nedodot pretī. Skaidrs, ka tā nekad nenotiks.
Jā, katrai valstij, iestājoties eiro zonā, ir savas ambīcijas, bet eiro galvenā misija tomēr ir saistīta ar tālākās attīstības iespējām.
Reizēm dzirdēts viedoklis, ka mēs, zaudējot savu nacionālo valūtu, zaudējam arī iespēju paši ar savu naudu manevrēt, taču tas atkal ir kārtējais mīts – Latvijas lats taču jau astoņus gadus ir piesaistīts eiro. Var pat apgalvot, ka pa īstam neatkarīgas monitārās politikas mums nemaz nav bijis. Neaizmirsīsim, ka eiro un ar to saistīto stabilitāti un drošību turklāt sašūpot ir daudz grūtāk nekā latu!
Skaidrs, ka cilvēkam jebkuras naudas reformas rada bažas, bet ekonomiskā sistēma jau nemainās. Vienkārši sākumā, norēķinoties par dažādiem pakalpojumiem vai precēm, būs uzmanīgāk pašiem jārēķina. Visi eiro maksājumi no 1. janvāra noteikti būs ātrāki un lētāki. Līdz ar to arī valsts budžetā paliks vairāk naudas.
UZZIŅA Eiro ieviešanas plusi un mīnusi, ko fiksējusi Latvijas Banka un Finanšu ministrija: + Aptuveni 25 % no pasaules finanšu rezervēm ir eiro valūtā. Pasaules finanšu rezervju valūtas statuss nozīmē, ka pat nopietnu ekonomisku satricinājumu gadījumā eiro saglabās savu vērtību. + Eiro ieviešana likvidēs devalvācijas risku. + Pievienošanās eiro vairos Latvijas finanšu sektora stabilitāti un mazinās valsts iespējamo saistību apjomu. + Pievienojoties eiro zonai, mēs iekļausimies arī kopējā lēmumu pieņemšanas procesā, nevis dzīvosim pēc citu diktētiem spēles noteikumiem. + Latvijas Bankas aprēķini liecina, ka procentu likmju samazinājums turpmākajos desmit gados ļaus ietaupīt vidēji 80 miljonus eiro gadā. Šos līdzekļus būs iespējams novirzīt algām, pensijām un sociālo pakalpojumu izdevumiem. + Privātā sektora aizņemšanās izmaksas būs zemākas. + Samazināsies konvertācijas izmaksas. Par konvertāciju samaksātā summa paliks kredītņēmēju rīcībā. + Samazināsies arī procentu maksājumi par latos ņemtajiem kredītiem (Rigibor likmes pārvērtīsies Euribor likmēs).
– Iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma fondā veidos aptuveni 200 miljonus eiro, kas pakāpeniski būs jāsamaksā piecos gados. – Iespējams, ka, atliekot pievienošanos eirozonai, Māstrihtas kritērijus izpildīt drīz vairs nevarēsim vai arī ar to vien iestājai būs par maz. – Lats ir viens no atgūtās neatkarības simboliem, tā ir valūta, kuru iedzīvotāji ir pieņēmuši un iemīļojuši. – Latvijas Bankai pēc pievienošanās eirozonai vairs nebūs iespēju noteikt savai valstij pieskaņotu procentu likmju politiku – uz mums attieksies visai eirozonai pieņemtie lēmumi.
SVARĪGI • Lai gan sarunvalodā jau sen iegājies eiro nosaukums, taču oficiālās sarunās un dokumentos tomēr nāksies pierast pie nedaudz svešādā euro. • “Euro ieviešanas kārtības likums” paredz nodrošināt efektīvu un caurskatāmu euro ieviešanu Latvijas Republikā, nosakot, ka latu konvertācijā uz euro izmantos ES Padomes noteikto maiņas kursu. Naudas summas un vērtības naudas izteiksmē pēc latu konvertācijas uz euro noapaļos līdz tuvākajam centam, ņemot vērā trešo zīmi aiz komata. Ja trešā zīme aiz komata ir no 0 līdz 4, centa vērtība nemainās. Ja trešā zīme aiz komata ir no 5 līdz 9, centu noapaļo par vienu vienību uz augšu. • Konvertējot preču un pakalpojumu vienas vienības cenu, tās vērtībai euro aiz komata norādīs tikpat zīmes, cik noteiktajai vienas vienības cenas vērtībai latos. Šajā gadījumā noapaļojot tāpat ņems vērā nākamo zīmi aiz pēdējās atstājamās zīmes aiz komata. • Konvertējot ieguldījumu fondu līdzekļus, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu un privāto pensiju fondu pensiju plānu līdzekļus, ievēros šo fondu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto zīmju skaitu līdzekļu vērtības izteikšanai. Šajā gadījumā noapaļojot arī ņems vērā nākamo zīmi aiz pēdējās atstājamās zīmes aiz komata. • Lata un euro vienlaicīgas apgrozības periods būs divas nedēļas, sākot ar euro ieviešanas dienu. Vienlaicīgas apgrozības periodā, saņemot maksājumu latos, atlikumu izdos euro, izņemot atsevišķus gadījumus. • Latu skaidras naudas nomaiņas periods pret euro Latvijas bankā būs bez termiņa un naudas apmaiņu veiks bez maksas. |
Konsultēja PL finanšu eksperts Jānis Zeibots.
