Interesanti fakti par eiro banknotēm un monētām 5
Valūtas nosaukumu “euro” (eiro) izvēlējās 1995. gadā. Tas saistās ar vārda “Eiropa” pirmo zilbi. Simbola € pamatā ir grieķu alfabēta burts epsilons (Σ) – kā atsauce uz Eiropas civilizācijas šūpuli, bet divas eiro simbolu šķērsojošās paralēlās līnijas apzīmē stabilitāti.
Virtuāli eiro valūtu sāka izmantot 1999. gadā (ceļojumu čekos, elektroniskajos pārskaitījumos, starpbanku norēķinos, aizvietojot ECU – ekijus), bet naudas zīmes apgrozībā tika palaistas no 2002. gada 1. janvāra.
Eiro ieviešana ir lielākā naudas maiņas operācija pasaules vēsturē. Pirmās 12 eirozonas valstis sadrukāja 15 miljardus banknošu, 51 miljardu monētu un 2002. gada pirmajās nedēļās apgrozībā laida 8 miljardus banknošu un 38 miljardus monētu 219 tūkstošiem banku un pasta nodaļu, 2,8 miljoniem tirdzniecības vietu un 302 miljoniem iedzīvotāju. Vienlaikus no apgrozības tika izņemti 9 miljardi nacionālo banknošu un 107 miljardi monētu.
Pašlaik pasaulē apgrozībā ir 15,7 miljardi banknošu 913 miljardu eiro vērtībā un 84,3 miljardi monētu 20,7 miljardu eiro vērtībā. Monētas sver ap 400 tūkstošiem tonnu – tikpat, cik 40 Eifeļa torņi. Tam pievienojas Latvijas eiro monētas 160 tonnu smagumā.
Latvijas nauda pēc eiro ieviešanas Latvijas Bankā tiks mainīta mūžīgi. Tā tas noteikts arī Austrijā, Vācijā, Īrijā un Spānijā. Taču lielākajā daļā eirozonas valstu monētu apmaiņa ierobežota laikā. Piemēram, portugāļu eskudo monētas vairs nevarēja apmainīt pēc 2002. gada 1. decembra, kaut banknotes vēl var mainīt līdz 2022. gadam.
Monētu viena puse visās valstīs ir noformēta vienādi, bet otra – katrā valstī izdotajām monētām atšķiras. Taču arī monētu vienādajai pusei – Eiropas kontūrai – ir divi varianti: sākotnēji tajā bija redzama tikai Rietumeiropa. Tad 2007. gadā tika nolemts turpmāk jaunizkaltajās monētās atveidot jau paplašināto ES.
Kaut arī eirozonā Latvija ir 18. valsts, uz monētu otrajām pusēm pavisam ir 21 valsts nacionālie attēli – vēl arī pundurvalstīm Monako, Sanmarīno un Vatikānam. Kopumā ir 71 dažādi attēli uz monētām. Ir valstis, kurās visām monētām ir viens kalums, piemēram, beļģiem – karalis Alberts, īriem – arfa. Turpretim grieķiem, itāliešiem, austriešiem katrai monētai ir savs attēls.
Tā kā eirozonas valstīm ir tiesības izlaist piemiņas monētas divu eiro nominālam, šobrīd apgrozībā jau ir 112 dažādas monētas. Pēdējā izlaista novembrī Somijā. Tā ir jubilejas monēta par godu Nobela prēmijas laureāta rakstnieka Fransa Emīla Silanpā 125. dzimšanas dienai. Gatavojas iznākt Maltas monēta.
Visām eiro banknotēm ir vienāds dizains. Konkursā 1996. gadā no 44 priekšlikumiem uzvarēja Austrijas Nacionālās bankas mākslinieka Roberta Kalinas piedāvājums – septiņi nomināli ar atšķirīgu izmēru, krāsu un attēlojamo objektu.
Banknošu vadmotīvs “Eiropas laikmeti un stili” ataino arhitektūras stilus Eiropas kultūras vēsturē: klasiskais (pelēkais 5 €), romāņu (sarkanais 10 €), gotiskais (zilais 20 €), renesanses (oranžais 50 €), baroka un rokoko (zaļais 100 €), dzelzs un stikla (dzeltenbrūnais 200 €), modernais 20. gadsimta (violetais 500 €). Uz visām zīmēm ir atbilstošā perioda tilti, bet otrā pusē – logi un vārti. Logi un vārti simbolizē Eiropas atklātības un sadarbības garu, tilti – sadarbību un saskarsmi starp eiropiešiem.
Tilti nav nozīmēti no reālās vides un ir stilistisks izdomājums, ko veicis Roberts Kalina. Taču ir noticis pretējais – uz banknotēm attēlotie tilti uzbūvēti reālā vidē Spajkenises mazpilsētā Nīderlandē, ko tādās pašās krāsās uzprojektējis holandiešu dizainers Robins Stams.
Vācijā pētījumā atklāja, ka sarkanajā 10 eiro banknotē izmantoti veselībai kaitīgi krāsu pigmenti. Eiropas Centrālā banka veica pārbaudi un nonāca pie secinājuma, ka veselības riski varot rasties vienīgi, ja vairāk nekā 400 šādas banknotes tiekot apēstas.
Ņemot vērā lielo viltojumu skaitu, 2013. gada maijā klajā laista jaunās Eiropas sērijas 5 € banknote ar jaunām pretviltošanas pazīmēm drukātu izcēlumu hologrammā, Eiropas portretu ūdenszīmē, spīdīgu drošības diegu ar nomināla uzrakstu uz tā. Tāda pati 10 eiro banknote visās eirozonas valstīs parādīsies nākamā gada vasarā. Vēlāk pakāpeniski tiks nomainītas arī lielākās banknotes.
