Franks Gordons: Ukrainas Maidans atbalsojas Kazahstānā 3
Kaut gan Kazahstāna līdz ar Baltkrieviju iestājusies Krievijas iniciētajā Muitas ūnijā, kas tagad pārtapusi par Eirāzijas Savienību, tās prezidents Nursultans Nazarbajevs, kurš pamatīgi modernizējis savu valsti un bezgalīgas stepes vidū licis uzcelt jaunu, mirdzošu galvaspilsētu – Astanu, nav ar pliku roku ņemams.
ANO Ģenerālajā asamblejā, kad notika balsošana par rezolūciju, kas nosoda Krimas aneksiju, Kazahstāna nebalsoja pret un nepievienojās Putina “ducim”, bet prātīgi atturējās. Un nupat, kad Astanā tika svinīgi parakstīts līgums par Eirāzijas Savienības dibināšanu, Nursultans Nazarbajevs prasīja un panāca, lai šīs alianses nosaukumā – EAS – iespraustu burtu E (ekonomiskā), jo Kazahstāna atsakās uzņemties jebkādas politiskas saistības un ir gatava sadarboties tikai ekonomikas jomā, nemaz jau nerunājot par militāru sadarbību.
Taču Nazarbajeva režīms ir autoritārs, amatu sadalē liek sevi manīt radu būšana, un, kā ziņo “Deutsche Welle”, Kazahstānā sāk atbalsoties Maidans: 31. maijā šīs zemes bijušajā galvaspilsētā Almati tika sasaukta “Visnacionālā pilsoņu sapulce” – tā ir jauna politiska struktūra, kas “aicināta saliedēt demokrātiski domājošus pilsoņus”. Runātāji pauda sašutumu par korupciju un likumības aizskaršanu, prasīja izstrādāt jaunu konstitūciju. Izrādījās, ka Kazahstānas iestāšanās Eirāzijas Savienībā nav visiem pa prātam.
Politologs Dastans Kadiržanovs norāda, ka uz Ukrainas notikumu fona daudzos aug gatavība paust savu personisko nostāju, kam nebūt nav jāsakrīt ar valdības pozīciju.
