Eigims apstrīd lēmumu par valsts valodas prasmi, tā “nobremzējot” mandāta anulēšanu 1
Valsts valodas centrs (VVC) prasības pieteikumu par Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja Riharda Eigima (Mūsu partija) mandāta anulēšanu tiesā sniegs pēc tam, kad būs stājies spēkā galīgais lēmums par viņa valsts valodas lietojumu, aģentūru LETA informēja VVC.
Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā noteikto Valsts valodas centram ir pienākums iesniegt tiesā prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu, ja atkārtoti tiek konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim. VVC ir konstatējis, ka Eigims nelietojot valsts valodu augstākā līmeņa otrajā pakāpē.
Tā kā Eigims ir izmantojis savas tiesības un iesniedzis VVC sūdzību par pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā attiecībā uz viņa valsts valodas lietojumu, VVC prasības pieteikumu par deputāta mandāta anulēšanu tiesā sniegs pēc galīgā lēmuma stāšanās spēkā par valsts valodas nelietošanu nepieciešamajā apjomā.
Sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtu lēmumu vispirms izskata iestādē, pēc tam – tiesā divās instancēs. Līdz ar to nav zināms precīzs termiņš prasības pieteikuma sniegšanai tiesā no VVC puses gadījumā, ja Eigims par centra pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā vērsīsies tiesā.
Kā ziņots, neskatoties uz VVC atzinumu par viņa neatbilstošajām valodas zināšanām Eigims ir noskaņots turpināt pildīt pilsētas mēra pienākumus.
Aģentūrai LETA Eigims atzina, ka ir gatavs cīnīties par savu taisnību arī tiesā. Eigims jau iepriekš paudis pārliecību, ka viņa valsts valodas zināšanas ir pietiekamas, lai viņš varētu pildīt savus amata pienākumus, komunicējot ar iedzīvotājiem un amatpersonām un aizstāvot pilsētas intereses dažādās struktūrās.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja VVC pārstāve Sarmīte Pāvulēna, par valsts valodas nelietošanu augstākā līmeņa otrajā pakāpē VVC plāno vērsties tiesā ar prasību anulēt Daugavpils mēra Eigima deputāta mandātu.
Reaģējot uz kādu iesniegumu, VVC bija konstatējis, ka Eigims nelieto valsts valodu normatīvo aktu paredzētajā kārtībā, proti, augstākā līmeņa otrajā pakāpē. Fiksējot minēto neatbilstību, VVC ļāva Eigimam sešu mēnešu laikā uzlabot savas valodas prasmes, taču pēc pusgada, lai arī valodas prasmes uzlabotas, tās arvien neatbilst prasībām.
“Domes priekšsēdētājam ar valsts valodas zināšanām augstākā līmeņa otrajā pakāpē būtu latviešu valodā jārunā pilnīgi brīvi, taču tā nav,” skaidroja Pāvulēna.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda cerību, ka jautājums par Eigimu nav politizēts.
Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums paredz, ka deputāta pilnvaras var anulēt ar apgabaltiesas spriedumu, ja deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst noteiktajam prasmes līmenim.
Ja VVC konstatē, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam prasmes līmenim, centram rakstveidā jāinformē deputāts un jāaicina apgūt valsts valodu. Deputātam ir pienākums sešu mēnešu laikā apgūt valsts valodu atbilstošā līmenī.
Pēc noteiktā termiņa beigām tiek veikta valsts valodas prasmes pārbaude. Ja deputāts atkārtoti neierodas prasmes pārbaudi vai arī tiek atkārtoti konstatēts, ka valodas zināšanas ir neatbilstošas, VVC ir pienākums iesniegt apgabaltiesā prasības pieteikumu par deputāta pilnvaru anulēšanu.
