Eiforija ilga nepilnu diennakti. Kā Latvijas hokeja izlase pēc lieliska čempionāta sākuma atgriezās uz zemes 2
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Boba Hārtlija trenētā Latvijas hokeja valstsvienība pašu mājās notiekošo pasaules čempionātu sākusi ar divējādām sajūtām – pirmo reizi planētas meistarsacīkstēs apspēlēja Kanādu (2:0) un pirmo reizi šāda līmeņa turnīrā zaudēja Kazahstānai (2:3 “bullīšos”).
Nepilnu 24 stundu laikā mūsējie no eiforijas atgriezās realitātē, liekot piesaukt Latvijas hokeja izlases klasiku – pret lielvalstīm cīnāmies kā Lāčplēši, bet pret sava vai zemāka līmeņa pretiniekiem iet kā pa celmiem.
Tiesa, ja pirms turnīra sākuma kāds teiktu, ka mājiniekiem pēc diviem mačiem būs četri punkti, daudzi vien nogrozītu galvu. Tomēr tā nu ir – Latvijas izlase savākusi trešdaļu no 12 punktiem, ko Hārtlijs izvirzījis par mērķi apakšgrupu turnīrā.
Kivlenieka performance
Kanāda līdz piektdienai bija viena no divām komandām, kuru Latvija pasaules čempionātos nebija uzvarējusi (otra ir Čehija), lai gan abas izlases savā starpā spēlējušas 11 reizes.
“Kļavas lapas” Rīgā ieradās, neaizvadot nevienu pārbaudes spēli, tikai pāris treniņus. “Tā bija mūsu priekšrocība, jo Kanāda turnīra gaitā savu sniegumu krasi uzlabos,” uzskata Hārtlijs, kurš uzvarēja savas dzimtenes izlasi.
Varēja redzēt, ka kanādieši tikai meklē savstarpējo ķīmiju, taču Latvija, pragmatiski spēlējot aizsardzībā, nezaudējot divcīņas un izmantojot savas iespējas, pretiniekiem to tā arī neļāva sajust.
Ļoti svarīgi bija pirmie vārti, sporta leksikā sakot, līdzi uz ģērbtuvi – Mikam Indrašim vairākumā rezultātu atklājot 1,5 sekundes līdz pirmā perioda beigām.
Pretinieki bija ātrāki, bieži meta pie pirmās izdevības, bet Matīss Kivlenieks bija nesatricināms, ripas pie sevis lipinot kā plāksterus.
Spēlei sasniedzot ekvatoru, savus pirmos vārtus pasaules čempionātos guva ceturtās maiņas centrs Oskars Batņa, meistarīgi pielabojot Ronalda Ķēniņa mesto ripu. Uzslavu par uzvaru pelnījuši visi, bet jāizceļ Kivlenieks un Ķēniņš.
Matīss ar 38 atvairītiem metieniem kļuva par pirmo Latvijas izlases vārtsargu, kurš pasaules čemponātā debitējis ar “sauso” uzvaru, bet Ķēniņš atdeva divas rezultatīvas piespēles.
“Labas sajūtas. Zinājām, kas jādara. Laukumā devāmies ar lielu enerģiju, spēlējām vienkāršu, bet fizisku hokeju,” uzvaras recepti atklāja Ķēniņš.
“Pirmais vārtu guvums bija ļoti svarīgs, tas deva pārliecību, sajutām, ka varam uzvarēt. Matīss nospēlēja neticami, kanādiešiem nedeva nevienu iespēju. Latvijas izlasei vārtsarga sniegums vienmēr bijis svarīgs. Uzvara pār Kanādu mums ir īpaša – esam maza, bet lepna valsts, pierādījām, ka varam pārspēt arī tādas komandas,” piebalsoja Ralfs Freibergs. “Žēl, ka šo vēsturisko uzvaru izcīnījām bez līdzjutējiem tribīnēs. Esmu pārliecināts, ka viņi ar savām ovācijām būtu “norāvuši” jumtu arēnai. Lepojos ar spēlētājiem, viņi paveica lielisku darbu,” apmierināts bija Hārtlijs.
Līdzjutēju ovācijas hokejisti varēja izbaudīt ārpus arēnas un pie viesnīcas, kur viņus sagaidīja pāris simti uzticīgāko fanu. Vienīgais zaudējums bija Batņas ceļgala trauma, uzbrucējam izkrītot no aprites uz pagaidām nenoteiktu laiku.
Paņēma uz svaigumu
Pēc vēsturiskās uzvaras iztērētās emocijas pagalam pietrūka sestdienas mačā pret Kazahstānu, kas elites dīvīzijā atgriezās pēc piecu gadu pārtraukuma (2016. gadā uz zemāku līmeni kazahus nosūtīja tieši Latvija, izšķirošajā cīņā Maskavā uzvarot ar 2:1).
Atsķirībā no kanādiešu rasola kazahiem ir labi iespēlēts sastāvs, pamatspēkiem jau vairākus gadus pārstāvot KHL klubu Nursultanas “Baris”. Pirms turnīra ironiju izsauca Kazahstānas naturalizētā kanādieša Darena Dīca teiktais, ka viņi Rīgā ieradušies cīnīties par zelta medaļām.
Godalgas varbūt skan par skaļu, bet nervus pakutināt viņi var, to pierādot ne tikai pret Latviju, bet arī vakar pret pasaules čempioniem somiem, sensacionāli uzvarot “bullīšos” ar 2:1.
Mājiniekiem spēle nevedās jau no pirmās minūtes – neprecīzas piespēles, neskaitāmi pārmetieni, problēmas ar viduszonas pārvarēšanu, neizteiksmīgs vairākums, bet visam pa virsu – metienu trūkums.
Speciālisti uzskata, ka Kazahstānas lielākais mīnuss ir nepieredzējusī vārtsargu līnija, taču ja 22 gadus vecajam debitantam Ņikitam Bojarkinam 65 minūšu laikā ir jāatvaira vien 14 metieni, tad arī viņš spēj būt “karalis”.
Pretinieki bija izstrādājuši pareizu taktiku, presējot mūsējos pie pirmās izdevības, cenšoties paņemt uz svaigumu. Par spīti smagām kājām un lēnām galvām, mūsējie divas reizes bija vadībā, izceļoties Laurim Dārziņam un Rihardam Bukartam, taču beigās varējām priecāties kaut vai par punktu.
Sāpīgi, ka “bullīšos” nenoturējām 3:1 vadību, taču jāatzīst, kazahi uzvaru bija pelnījuši vairāk. Arī viņiem tā ir vēsturiska, jo pasaules čempionātos Latvija uzvarēta pirmo reizi piecos savstarpējos mačos.
“Pretinieki bija svaigāki un labāk slidoja, mūs bieži iespiežot aizsardzības zonā. Kazahstānai ir laba komanda, kas vairāku gadu laikā saspēlējusies KHL čempionātā. Lai arī viņiem bija pārsvars, mēs nedevām pārāk daudz iespēju, labi atkal spēlēja Kivlenieks, kurš šajos divos mačos, iespējams, bijis labākais mūsu spēlētājs. Vēl neesam nostabilizējuši spēli vairākumā. Sekos kļūdu analīze,” solīja Hārtlijs.
“Kazahi izdarīja ļoti lielu spiedienu. Aizsargiem būtu ātrāk ripa jādabū ārā no zonas, bet mēs to neizdarījām. Cīnījāmies un beigās varējām dabūt divus punktus. Gājām pēc uzvaras, taču nedaudz pietrūka, jo uzvarā pret Kanādu bija daudz emociju, arī kājas šodien bija pasmagas,” tā Oskars Cibuļskis, kurs atdeva ļoti labu piespēli Riharda Bukarta vārtu guvumā.
Šodien plkst. 16.15 (tiešraide LTV7) Latvijas hokejisti tiksies ar B grupas neapšaubāmi vājāko komandu Itāliju, kas turnīrā piedzīvojusi divus zaudējumus – 4:9 pret Vāciju un 1:4 pret Norvēģiju.
Jāņem trīs punkti, jo itāļiem nedēļu pirms turnīra bija masveida saslimšana ar kovidu, no ierindas izkrītot vairākiem vadošiem spēlētājiem un arī galvenajam trenerim, kas komandu vada attālināti.
Par kadru trūkumu liecina kaut vai tas, ka itāļi uz Rīgu kā trešo vārtsargu atveduši 16 (!) gadus veco skolnieku Damianu Klaru, kurš līdz ar to kļuvis par visu laiku jaunāko ripu ķērāju, kas jebkad pieteikts pasaules čempionātam. Klara gan ir trešais vārtsargs un diezin vai kādā spēlē dosies laukumā.
Kuri pelnījuši cepumus
Pret Kanādu
lll Matīss Kivlenieks – fantastiska debija pasaules čempionātā ar 38 atvairītiem kanādiešu metieniem
ll Ronalds Ķēniņš – aktīvākais uzbrucējs laukumā, izkārtojot partneriem divus vārtu guvumus
l Oskars Batņa – ceturtās maiņas centrs guva klasiskus vārtus, meistarīgi mainot ripas lidojuma virzienu
Pret Kazahstānu
lll Lauris Dārziņš – nodemonstrēja roku veiklību laukumā un paškritiku TV intervijā spēles pārtraukumā
ll Rihards Bukarts – pēc muļķīgas kļūdas uzreiz reabilitējās ar realizētu izgājienu vienatnē pret vārtsargu
l Kristaps Zīle – pašaizliedzīgi metās zem ripas un turpināja spēlēt arī ar salūzušu slidas asmeni
l – mediju centrā žurnālistiem kā uzkodas piedāvā auzu cepumus
Rezultāti. HOKEJS
Pasaules čempionāts
* Latvija – Kanāda 2:0 (1:0, 1:0, 0:0), 19:58 Indrašis (Ķēniņš, Freibergs, vair.) 1:0, 28:39 Batņa (Ķēniņš) 2:0. Metieni: 17:38.
* Latvija – Kazahstāna 2:3 B (0:0, 1:1, 1:1, 0:0, 0:1), 27:44 Dārziņš (Daugaviņš) 1:0, 38:59 Šins (Starčenko, Dīcs, vair.) 1:1, 45:25 Ri. Bukarts (Cibuļskis) 2:1, 45:37 Blekers (Svedbergs, Sagadejevs) 2:2, 65:00 Rimarevs (uzvaru nesošais “bullītis”). Metieni: 14:32.
A grupa
* Krievijas Olimpiskās komitejas izlase (ROC) – Čehija 4:3, Slovākija – Baltkrievija 5:2, Dānija – Zviedrija 4:3, ROC – Lielbritānija 7:1, Šveice – Čehija 5:2, Slovākija – Lielbritānija 2:1, Baltkrievija – Zviedrija 1:0. Kopvērtējums: ROC 6, Slovākija 6, Šveice 3, Dānija 3, Baltkrievija 3, Zviedrija 0, Čehija 0, Lielbritānija 0.
B grupa
* Vācija – Itālija 9:4, Vācija – Norvēģija 5:1, Somija – ASV 2:1, Norvēģija – Itālija 4:1, Kazahstāna – Somija 2:1 B. Kopvērtējums: Vācija 6, Kazahstāna 4, Latvija 4, Somija 4, Norvēģija 3, ASV 0, Kanāda 0, Itālija 0.
