Eifeļa tornis paliks Parīzes ikona? Eiropas metropolē aizliedz celt ēkas, kas augstākas par 37 metriem 12
Francijas galvaspilsēta Parīze ir ieviesusi jaunu pilsētvides attīstības plānu “Plan Local d’Urbanisme”, kas ierobežo jaunceļamo ēku augstumu līdz 12 stāviem jeb 37 metriem, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
Neskatoties uz to, ka šeit atrodas viena no pasaules ikoniskākajām augstceltnēm — Eifeļa tornis [300 metrus augsts -red.], Parīze ilgu laiku ir cīnījusies, lai paliktu mazstāvu apbūves pilsēta.
Iespējams, ka Parīzei beidzot ir izdevies sasniegt šo mērķi, jo šomēnes Parīzes padome (Conseil de Paris) ir pieņēmusi jaunu plānu pilsētvides plānošanai – “Plan Local d’Urbanisme”, kas, pēc tā atbalstītāju domām, veicinās videi draudzīgāku būvniecību.
Lai gan daži attīstītāji ir mēģinājuši padarīt Francijas galvaspilsētu vairāk līdzīgu tās Lielbritānijas līdziniecei Londonai, kuras panorāma pēdējos gados ir kļuvusi arvien augstāka, daudzi Parīzes iedzīvotāji ir noraidījuši šādus pilsētas plānošanas risinājumus.
Parīzes La Défense (Paris’ La Défense) biznesa rajons patiesībā lepojas ar vairākiem debesskrāpjiem, un arī pilsētas 13. un 15. apgabalā daudzi cilvēki par savām mājām sauc augstākus dzīvojamos kvartālus, tomēr pilsētas centra apkaime lielākoties tomēr ir palikusi no augstām ēkām brīva zona.
Pēc pretrunīgi vērtētā 209 m augstā Monparnasas torņa (Montparnasse Tower) būvniecības, kas tika pabeigts 1973.gadā, dažās pilsētas daļās jau 1977.gadā tika noteikts 37 metru augstuma ierobežojums jaunām ēkām. Daudzi Parīzes iedzīvotāji jau ilgu laiku ir kritizējuši šo monolīto ēku, jo tā izskatās nevietā – gluži kā traips ikoniskajā ainavā. vēstīja “Euronews”.
1977. gadā noteiktais augstuma ierobežojums palika spēkā līdz 2010.gadam, līdz to atcēla bijušais mērs Bertrāns Delanoē (Bertrand Delanoë), kurš noteica jaunus limitus – 180 metru augstuma ierobežojumu biroju torņiem un 50 metrus dzīvojamo māju blokiem.
Parīze tagad faktiski ir atgriezusies 1977.gadā — aizliegums tika atkārtoti ieviests kā daļa no pašreizējās Parīzes pilsētas mēres Annas Idalgo (Anne Hidalgo) mērķa samazināt Parīzes oglekļa emisiju, ko dēvē arī par “Vietējo bioklimatisko pilsētu plānu” (Local Bioclimatic Urban Plan).
Vēl viens šāda lēmuma iemesls ir Šveices dizaina studijas “Herzog & de Meuron” projektētā “Tour Triangle” torņa pretrunīgi vērtētā konstrukcija. Piramīdas formas torni, kuru sāka būvēt 2021.gadā, bija plānots pabeigt 2026.gadā, taču tā celtniecība ir izraisījusi sabiedrības pretreakciju un tā būvniecība dažādu juridisku un plānošanas batāliju dēļ ir aizkavējusies par veseliem 12 gadiem.
Pēc pabeigšanas “Tour Triangle” būs pilsētas trešā augstākā ēka, un plānots, ka tajā atradīsies viesnīca un biroji, kā arī veikali un restorāni. Ēkai ir trapecveida forma, kas nozīmē, ka raugoties no Parīzes centra puses tā atgādinās šauru celtni, bet no pilsētas austrumiem un rietumiem būs redzams pilns tās platums.
Idalgo izskaidroja savas vadītās Parīzes pilsētas padomes lēmumu, sakot, ka aizliegums ir daļa no plašāka “bioklimatiskā” plāna, kas nodrošinās, ka Parīze turpmākajos gados būs “pievilcīga un patīkama, neskatoties uz temperatūras paaugstināšanos”.
Tiek ziņots, ka šādas izmaiņas lielā mērā atbalstīja Pilsētas padomes loceklis no “Zaļās partijas” Emīls Menjē (Émile Meunier), kurš ir iestājies pret dažu Parīzes varas iestāžu mēģinājumiem “konkurēt” ar Londonas pilsētu (City of London).
Kritiķi saka, ka Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pēdējās desmitgades laikā ir kļūdaini atļāvusi būvēt daudz debesskrāpju, tostarp šobrīd ikonisko “Shard”, kas tika atklāts 2013.gadā un ir 310 metrus augsts, un 224 metrus garo “Leadenhall” ēku, kas tika pabeigta 2014.gadā, raksta “Euronews”.
Parīzē noteiktais aizliegums seko pieaugošajai globālajai tendencei noteikt pilsētās būvējamo ēku augstuma ierobežojumus. Piemēram, Ķīnā valdība nesen ierobežoja debesskrāpju augstumu līdz 500 metriem, bet ēku būvniecība, kuru augstums pārsniedz 250 metri, ir ļoti stingri ierobežota, vienlaikus stiprinot pilsētu galveno arhitektu lomu.
