“Egļu audzē gribu no apakšas izzāģēt zarus.” Kā to paveikt, nekaitējot kokiem? 0
Man ir 3 ha liela divdesmitgadīgu egļu audze. Gribu no apakšas izzāģēt zarus. Cik augstu drīkst zāģēt, lai nekaitētu kokiem? Jautā Ivars Valmierā.
Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Kaspars Liepiņš stāsta, ka augošas egles atzaro, lai uzlabotu iegūstamās koksnes īpašības un paaugstinātu tās vērtību. Tādējādi tiek iegūta bezzaraina egles koksne, ko var izmantot gan mēbeļu ražošanai, gan apdarei.
Ir atšķirīgi viedokļi par skuju koku (egles, priedes) atzarošanas lietderību. Visbiežāk no augstvērtīgas atzarotas koksnes iegūst nažfinieri, ko pēc tam lieto mēbeļu detaļu, durvju un citu virsmu pārklāšanai (finierēšanai). Pēdējos gados ir attīstījušās kokapstrādes tehnoloģijas, kas ļauj iegūt bezzarainu koksni, saaudzējot un salīmējot koksnes fragmentus. Tādā veidā var sagatavot visdažādāko dimensiju materiālus – sākot no brusiņām koka logu ražošanai un beidzot ar masīvām konstrukciju sijām.
Kad sākt
Dažādās valstīs viedokļi par optimālu brīdi koku atzarošanai atšķiras. Klasiskais variants – to darīt ziemā, no decembra līdz februārim, jo tad nelido sēņu sporas un griezuma radītajā brūcē neiekļūst infekcija. Nav lietderīgi atzarot ļoti tievus kokus. Egles sāk atzarot, kad tās ir vismaz 7–8 m augstas. Darbu veic divos vai trijos piegājienos, pirmajā reizē nozāģējot ne vairāk par 1/3 no stumbra kopgaruma (2/3 jāpaliek ar zaļiem zariem). Otrreiz atzaro, kad koku vidējais augstums mežaudzē sasniedzis vismaz 14 m.
Ja plānotais atzarošanas augstums ir vismaz 6 m, trešoreiz atzaro, kad koki ir 18–20 m augsti. Tradicionāli izmanto speciālos atzarošanas zāģus, kas stiprināmi teleskopisku kātu galā. Ar šādiem instrumentiem bez problēmām var atzarot kokus līdz 6 m augstumam un pat vēl augstāk. Strādājot ļoti svarīgi zaru nogriezt precīzi līdz ar stumbra virsmu, neievainojot mizu.
Papildu riski
Zinātnieks brīdina: augošu koku atzarošana tomēr ir riskanta, jo radītās brūces ir papildu iespēja koksnei inficēties ar sakņu trupi. Pētnieki, Latvijā apsekojot atzaroto egļu audzes, konstatējuši, ka eglēm zaru rētas bieži vien ir slikti aizaugušas un stumbri ir sabojāti. Atzarotajiem egļu stumbriem viegli var piekļūt aļņi un brieži, kuri nereti noplēš mizu, tādējādi iznīcinot saimnieka cerības uz kvalitatīvu koksni nākotnē. Pastāv uzskats, ka no dzīvnieku radītajiem bojājumiem var izvairīties, viegli ieskrāpējot atzaroto stumbru mizas virskārtu un ļaujot virsmai sasveķot, kas dzīvniekus atturot no postīšanas. Praksē šī metode gan sevi nav attaisnojusi.
Secinājumi
Plusi
Atzaroto egļu koksne ir augstvērtīgs izejmateriāls nažfiniera ražošanai.
Koksne bez zariem ir pievilcīgāka un vieglāk apstrādājama.
Atzarota koksne ir viendabīgāka, un tai ir labākas mehāniskās īpašības.
Mīnusi
Vietās, kur ir augsts meža dzīvnieku blīvums, atzarotos kokus bieži bojā aļņi un brieži, jo gludie stumbri ir viegli aizsniedzami.
Eglei brūces slikti aizaug, koki kļūst uzņēmīgi pret trupes infekciju.
Augošu koku atzarošanai nepieciešams ieguldīt papildu finanšu līdzekļus, taču pašlaik grūti paredzēt, vai nākotnē būs pieprasījums pēc atzarotas skuju koku koksnes.
