Eglītis, visticamāk, nepiekritīs rotācijai CSP vadītāja amatā 0
Nākamnedēļ, 11.februārī, Ministru kabinetā plānots lemt par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotiem rīkojuma projektiem, atbilstoši kuriem valsts sekretāra amatā tiktu iecelts ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis, bet līdzšinējais EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis tiktu apstiprināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, kam Eglītis, visticamāk, nepiekritīs.
Eglītis aģentūrai LETA stāstīja, ka šī ir “mulsinoša situācija”, jo viņš šo pirmdien, 3.februārī, ekonomikas ministram Ralfam Nemiro (KPV LV) iesniedza atlūgumu, norādot, ka EM valsts sekretāra darbu pametīs šā gada 15.maijā. Tomēr ministrs uz viņa atlūgumu nav reaģējis, bet tā vietā trešdien, 5.februārī, lēma uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināt Eglīti no ministrijas valsts sekretāra pienākumu pildīšanas, paralēli virzot Eglīti CSP vadītāja amatam. Eglītis ironizēja, ka EM valsts sekretāra amatā viņš neesot bijis gana labs, turpretī CSP vadītāja amatā būs gana labs.
No izskatīšanai valdībā iesniegtā EM pamatojuma izriet, ka ministrija pieņēmusi lēmumu par EM valsts sekretāra Eglīša un CSP priekšnieka pārcelšanu uz citiem amatiem, lai “stiprinātu analītisko kapacitāti EM resorā, īpaši, lai augstā kvalitātē nodrošinātu 2021.gada tautas skaitīšanu, kurā visu nepieciešamo informāciju paredzēts iegūt tikai no administratīvajiem reģistriem, ieskaitot citu ministriju un institūciju uzturētos administratīvos datu avotus”. LETA jau vēstīja, ka CSP ilggadējā vadītāja Aija Žīgure esot piekritusi ieņemt amatu EM Analītiskajā departamentā.
EM norādīja, ka lēmums par Eglīša pārcelšanu CSP vadītāja amatā pieņemts, ņemot vērā viņa pieredzi un zināšanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībā, attīstības projektu vadībā un izaicinošu biznesa mērķu īstenošanā. “Eglīša kandidatūra būtu atbilstoša CSP procesu modernizācijai, attīstībai un līdz ar to efektīvai iestādes uzdevumu nodrošināšanai. Nozīmīga CSP attīstībai ir Eglīša pieredze liela kolektīva vadīšanā, komandas kopējās vīzijas veidošanā, kā arī sadarbības, attīstības un iniciatīvas veidošanā kolektīvā,” pauda EM.
Ministrijā arī piebilda, ka, ievērojot Valsts civildienesta likumu, Eglītim pēc pārcelšanas CSP priekšnieka amatā tiks saglabāta esošā mēnešalga un sociālās garantijas.
Vaicāts, vai Eglītis piekritīs rotācijai, viņš atzina, ka ierēdnim neviens piekrišanu neprasa, tāpēc viņam ir jārīkojas tā, kā liek vadība. Tajā pašā laikā Eglītis patlaban nevar sniegt skaidru atbildi – vai viņš pēc valdības lēmuma ieņems CSP vadītāja amatu.
“Līdz šim esmu izvairījies no tiešas atbildes par palikšanu civildienestā un izvairos arī tagad. Bet par 80% esmu drošs, ka dienestu pametīšu. Man kā CSP vadītājam tiešais darba devējs būs Nemiro, par kura atbilstību amatam man ir negatīvs viedoklis. Es neredzu iespēju, kā mēs varētu produktīvi sastrādāties, ja vien Nemiro nemainīs attieksmi,” pauda Eglītis.
Viņš arī pauda pārliecību, ka gan uz EM valsts sekretāra, gan CSP vadītāja amatiem bija jārīko konkurss, tad Eglītis varētu izlemt – pieteikties tajos vai nepieteikties.
No izskatīšanai valdībā iesniegtajiem EM dokumentiem izriet, ka EM valsts sekretāra amatā plānots iecelt Valanti. Ministrija viņa kandidatūru pamatoja ar Valanta pieredzi darbā valsts pārvaldē, zināšanām un profesionālajiem sasniegumiem ministrijas darbības jomās – Eiropas Savienības fondu apguvē, finanšu instrumentu izstrādē, investīciju piesaistē. EM arī atzinīgi raksturo Valanti par paveikto būvniecības un mājokļu nozarē, kurā pēdējos gados esot īstenotas būtiskas pozitīvas pārmaiņas – ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite, digitalizēts būvniecības process, noslēgta ģenerālvienošanās par darba samaksu nozarē. “Valantis veiksmīgi spējis piedalīties kapitālsabiedrību darbā. Tāpat EM efektīvai darbībai nozīmīga ir Valanta pieredze liela kolektīva vadīšanā, līdera dotības kopējās komandas veidošanā, kā arī sadarbības, attīstības un iniciatīvas veidošanas prasmes,” pauda EM.
Ministriem būs arī jālemj par atļauju Valantam savienot EM valsts sekretāra amatu ar Baldones novada domes deputāta amatu. Valantis Baldones novada domē pārstāv nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un partijas “Vienotība” apvienoto sarakstu.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Eglītis EM valsts sekretāra amatā tika iecelts pirms nepilniem diviem gadiem – 2018.gada aprīlī, kad ekonomikas ministrs bija Arvils Ašeradens (JV). Pirms tam viņš bija Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā vadītājs, bet vēl iepriekš darbojās privātajā uzņēmējdarbībā – bijis “Microsoft” Latvijas filiāles SIA “Microsoft Latvia” vadītājs, kā arī strādājis uzņēmumā “Samsung Electronics”, kurā bijis atbildīgs par telekomunikāciju biznesa virzienu Baltijas valstīs.
LETA jau vēstīja, ka Nemiro šonedēļ no amata atstādināja Eglīti uz disciplinārlietas pārbaudes laiku par iespējamiem pārkāpumiem obligātā iepirkuma komponentes (OIK) uzraudzībā. Eglītis šādu lēmumu saistīja ar savu nevēlēšanos “Latvenergo” padomē iecelt Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku.
Vienlaikus Eglītis šonedēļ iesniedza ministram atlūgumu, plānojot pārtraukt darba attiecības ar ministriju šā gada 15.maijā, kā arī nosūtīja vēstuli politiskās partijas “KPV LV” Ētikas komisijai un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ar lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, ieceļot amatos sev pietuvinātas personas.
Eglītis vēstulē lūdz “KPV LV” Ētikas komisijai un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai izvērtēt Nemiro rīcību, “ministram radot iespējamu apdraudējumu un mēģinot apzināti destabilizēt vienu no vērtīgākajiem Latvijas valsts uzņēmumiem “Latvenergo””. Eglītis arī aicina izvērtēt ekonomikas ministra rīcības atbilstību partijas statūtiem un vispārpieņemtām vērtībām, “bez konkursa virzot ministrijas augstos amatos sev pietuvinātus cilvēkus ar nepietiekamu kvalifikāciju un apšaubāmu profesionālo potenciālu”.
Tāpat Eglītis aicina izvērtēt Nemiro rīcības atbilstību atklātas, caurskatāmas un sabiedrībai saprotamas politikas pamatnostādnēm, bez konkursa izvēloties kandidātus ministrijas pārraudzībā esošo iestāžu vadībā.
Nemiro aģentūrai LETA uzsvēra, viņš ir ekonomikas ministrs, nevis deputāts, tāpēc Eglīša vēršanās pret viņu Saeimas komisijā neesot tiesiska.
