Ziemassvētku eglīte – bruncīšos. Tekstildizaineres Irīnas Putincevas ieteikumi 0
Kas tā par eglīti, ja tās apakša ir plika! Nav jau mežs! Lai eglīti ietērptu pieklājīgi, izmanto egles svārciņus, tādus, kā darina tekstildizainere Irīna Putinceva.
Lambrekeni Vīnē
Šūšanas pamatus Irina apguvusi pusaudzes gados kad gribējies greznoties un stilīgu drēbju izvēle padomijā bija tāda pašvaka. Mājās atradās vecs kājminamais “Singer”, un, mātes padoma mudināta, Irīna drīz jau šuva štātes ne tikai sev, bet arī draudzenēm. Pašmācības ceļā iemācījās modelēt un konstruēt piegrieztnes, arī tagad to brīvi dara “no rokas”. Aizkarus gan privātajiem, gan sabiedriskajiem interjeriem šuj vēl līdz šai dienai.
Aizkari ir nenovērtēta, bet nozīmīga interjera daļa, kas ienes mājīgumu. Tā ir reizē izteikti dekoratīva un izteikti funkcionāla. Vēlams, lai aizkari telpā saskanētu ar krēslu vai dīvānu pārvalkiem, tāpat gultas pārsegu vai galdautu. Tā ir vesela faktūru, krāsu un apdruku simfonija, kas ļauj vienkāršiem līdzekļiem iegūt gaumīgu telpu.
Kad apdarītas aizkara malas un izveidots krokojums, tiek pasūtīts stienis ar dekoratīviem uzgaļiem. Sānos aizkarus satur dekoratīva aukla, kas tiem piešķir formu. Auklu tur rozete, kas jāsaskaņo ar aizkara stieni. Dabūt aizkara krokojumam vajadzīgo formu palīdz nemanāmi iestrādāta divpusējā līmlente un citas šuvēju dekoratoru viltības. Augšdaļā aizkariem bieži veido šauru, horizontālu auduma jostu – lambrekenu, kas piesedz aizkara stieni.
“Viens no pēdēja laika interesantākajiem pasūtījumiem bija kādā Vīnes savrupmājā, kur veidoju visam telpām aizkarus. Tur bija arī garš un garlaicīgs koridors, kuru ar krokotu aizkaru un lambrekenu, kas piesedz aizkara stieni, pārlikta drapējuma veidā uzreiz padarīju mājīgu. Man vienmēr ir īpaši interesanti strādāt, kad pasūtītājam ir pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu pilnībā realizēt dizainera ieceres,” spriež Irīna.
Atgriezumi – dāvanām
Ar laiku darbnīcā bija sakrājies liels daudzums interesantu audumu atgriezumu, un Irīna sāka tos lietderīgi izmantot mazo lietu gatavošanai. Vieni no pirmajiem tapa auduma kosmētikas maciņi un dāvanu iepakojumi, kuru rotāšanai izmanto visu tekstilrotu atribūtiku – mežģīnes, dekoratīvas apdares lentes, pērlītes un citus vizuļus. Īpaši meistare ir iecienījusi lentes ar mazām, rotaļīgām bumbiņām. Ja tādā iepakojumā ietin kaut vai šokolādīti, uzreiz veidojas jauka dāvaniņa. Dāvanu iesaiņojumam sekoja kāzu komplekti, kur ietilpa dekoratīvs spilventiņš, uz kā novietot gredzenus, un līgavas kājas lente. Tam tagad ir pievienojušies īpašie cimdi un galvas apsējs.
Tomēr vissmalkākais darbs ir eglīšu mantiņas, kuru materiāls var būt visdažādākais, sākot no askētiskā lina un beidzot ar noslēpumaino samtu. Tās rotā ar mežģīnēm, dekoratīvajam pērlītēm un lentēm. Mantiņām ir smalka piegrieztne un nepieciešams sevišķi rūpīgs nostrādājums. Pēc sašūšanas tas ir jāizgriež uz āru, jāizlīdzina un jāpiepilda ar sintaponu. Pat aukliņas eglīšu rotām dizainere pin pati, jo tad tās ir izskatīgākas. Komplektā ietilpst desmit priekšmeti – zābaciņi, zeķītes, cimdiņi, zvaigznītes, sirsniņas un zvaniņi, kas kopā maksā ap 40 eiro.
Svārki eglītei
Eglītes svārciņi ir populāri Viduseiropā, un uz Latvijas pusi šī mode vēl tikai nāk. Svārki svētku eglītei kalpo trejādi. Vispirms tie nosedz eglītes kāju, kuras stiprinājums parasti ir tīri funkcionāls un nav estētisks. Otrkārt, svārki izplešas zem eglītes, veidojot lielu dekoratīvu apli, uz kura var salikt Ziemassvētku dāvanas. Treškārt, uz auduma var uzdrukāt vēstījumu. Vai nu tas būs ģimenes ģerbonis, vai laimīga jaunā gada vēlējums, jautras bildes vai ģimenes locekļu vārdi – tas ir katra paša ziņā.
Svārkus šuj no auduma apļa, atkarībā no nepieciešamības tas var būt no 90 līdz 150 cm diametrā. Tomēr biežāk izmanto 100–130 cm lielus. Apļa sānā ir iegriezums, kas ļauj svārciņus eglītei aplikt. Svārciņus gatavo no dažādiem materiāliem, sākot ar apdrukātu linu un beidzot ar dabisko kažokādu. Tos rotā ar apdruku, mežģīnēm, dekoratīvajām lentēm vai arī atstāj askētiski vienkāršus. Pēc Jaungada svinībām atliek svārkus kārtīgi nopurināt un noglabāt līdz nākamajiem Ziemassvētkiem. Pirmie svārciņi aizceļoja uz Austrāliju, kur, tāpat kā ASV, tie ir topa prece.
“Es vēlos, lai arī Jaunajā gadā manu darbu sērijas neatkārtojās, lai katrreiz varu pievienot ko jaunu, lai mani pircēji smaida arvien laimīgāk!” saka Irīna.
