Eglīša tvīts, Šuplinskas atsaukšanas un Rancāna uzstāšanās. Par ko JKP mulsinošājām aktivitātēm saka paši partijas biedri? 15
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) pēdējā laika darbības sabiedrībā izpelnījušās kritiku un pat likušas uzdod jautājumus par partijas nākotni, tomēr paši partijas pārstāvji ar visu ir apmierināti, uzskatot panākto par ieguldījumu politiskā spēka nostiprināšanā.
JKP uzskata, ka tai esot izdevies mazināt negatīvo iespaidu, ko uz partijas tēlu atstājusi Izglītības un zinātnes ministrijas vadības nespēja veidot dialogu ar nozarēm. Deputāta Jura Rancāna uzstāšanās pret Satversmes tiesas spriedumu, kas liedza Varakļānus iekļaut Rēzeknes novadā, tā gandrīz novedot situāciju līdz Saeimas atlaišanai, devusi JKP papildu balsis pašvaldību vēlēšanās Latgalē.
Arī labklājības ministra Gata Eglīša it kā neveiklajam tvītam par to, kā valdības partijas dalīs naudu savām pašvaldībām, ir bijusi dziļāka jēga – raidīt signālu partneriem, kuriem, iespējams, kaut kas tāds bija padomā.
Jaunā konservatīvā partija nevienu pašvaldību, visticamāk, nevadīs, bet arī tās ietekme vietvarā uz kopējā fona nav tā sliktākā. JKP būs pārstāvji 16 pašvaldību domēs, kurās no JKP vai tās kopīgajiem sarakstiem ar citiem politiskajiem spēkiem ir ievēlēti 26 deputāti, kas ir vairāk, nekā tai bija līdz šim. Problēma varbūt bija pirmsvēlēšanu taktikā, cenšoties pārspēt citus iesniegto kandidātu sarakstu skaita ziņā un pieteikt startu 35 pašvaldībās, daļā no tām nespējot izveidot pilnu komandu.
Taču noskaņojums pašā partijā ir dažāds. Sarunās ar JKP politiķiem varēja secināt, ka ir vieni, kuriem ir pa prātam līdera Jāņa Bordāna asais, uzstājīgais tonis, bet daļai ir šaubas, vai tas nāk par labu JKP tēlam. Viņi vēlētos, lai JKP prezentētu sevi mierīgākā un līdzsvarotākā manierē, kā to dara, piemēram, satiksmes ministrs Tālis Linkaits vai Rīgas domes frakcijas vadītāja Linda Ozola.
Taču šī daļa arī apzinoties, ka JKP elite, kas ir diezgan šaurs personu loks, nepieļaus kādas lielas pārmaiņas. Vairāki JKP cilvēki uzskata, ka partiju faktiski vada nevis tieslietu ministra darbā aizņemtais J. Bordāns, bet gan viņa vietnieks Krišjānis Feldmans, kuram ir nepieciešamie dotumi, lai izvirzītos līderos.
Ar Eglīša tvītu likšot pierauties
JKP bija tā, kas uzstāja, lai izmaiņas valdībā notiktu līdz pašvaldību vēlēšanām, nevis pēc tām, kā sākumā bija domāts. Partneri to uztvēra kā JKP centienus nodemonstrēt vēlētājiem savas ietekmes palielināšanos valdībā.
Sociologam Aigaram Freimanim bija cita versija, ko viņš ierakstīja tviterī: “Ja jaunās valdības izveide notiku šodien, nevis 3. jūnijā, tad jaunajā koalīcijā nebūtu Jaunās konservatīvās partijas un tās vietā būtu ZZS.” Pie tvīta bija pielikts “smaidiņš”.
To savukārt pie sava ieraksta tviterī nebija pielicis labklājības ministrs G. Eglītis, kad viņš aicināja Latvijas Reģionu apvienības, Latvijas Zemnieku savienības un “Saskaņas” novadu vadītājus nesapriecāties, jo valdības restarts nozīmējot to, ka ES fondu naudas plūsmas kontrolēšot četras valdības partijas, kas primāri rūpēsies par savām pašvaldībām.
Bija dzirdēts, ka patiesībā šo ierakstu veicis nevis G. Eglītis, bet gan viņa palīgs, taču jebkurā gadījumā jaunais ministrs par to uzņēmās atbildību, neveikli skaidrojot, ka vēlējies uzsvērt, ka šī valdība neatkārtos agrāko Zaļo un zemnieku savienības praksi atbalstīt savas pašvaldības.
Jāatgādina, ka no “Latvijas attīstībai” un Nacionālās apvienības ir ievēlēti vairāki vietvalži, kas agrāk bija ZZS, un, iespējams, cer uz partijas atbalstu savas pašvaldības attīstībā, kas varēja arī motivēt viņus mainīt politisko piederību. Pie atbalsta agrāk ir tikuši arī “Jaunās Vienotības” vietējie līderi. Pirms Saeimas vēlēšanām arī lielajām partijām būs svarīgi parādīt labos darbus reģionos.
Premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) pēc koalīcijas sanāksmes sacīja, ka katram ministram ir jāatbild par saviem vārdiem, taču “ne šī, ne kāda cita valdība nevar šķirot pašvaldības savējās un svešajās, jo visas Latvijas pašvaldības ir savējās”.
Valsts prezidents Egils Levits pat izteicās, ka G. Eglītis to, visticamāk, neesot domājis nopietni un tā bijusi nepārdomāta, spontāna reakcija. Taču bez uzmanības nevar atstāt arī pieņēmumu, ka tas ir bijis diezgan pārdomāts signāls partneriem, ka JKP šādu praksi nepieļaus.
To daļēji otrdien apstiprināja K. Feldmans LTV raidījumā “Šodienas jautājums”, kur viņš teica: “Visi, kas varbūt vēlējās kādas negodīgas prakses veikt, iespējams, tagad pierausies, bet žurnālisti nākotnē pievērsīs lielāku uzmanību šai naudas sadalei.”
Ar Šuplinsku sarunas esot sāktas jau februārī
Ar valdības restartu saistās arī sabiedrībai līdz galam nesaprotamais veids, kādā JKP atsauca izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, kura izstājās no JKP. Reizē ar viņu atkāpās arī parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš, bet viņš paliek partijā un, visticamāk, vadīs Publisko izdevumu un revīzijas komisiju.
JKP pārstāvji gan apgalvoja, ka I. Šuplinskai šis lēmums nevarēja būt pārsteigums, jo sarunas par izmaiņām valdībā ar viņu esot sāktas jau februārī.
Taču, lielā mērā pateicoties I. Šuplinskai, JKP Saeimas vēlēšanās Latgalē ieguva tik lielu vēlētāju atbalstu. Guntis Rasims, kurš no JKP kandidēja nenotikušajās Rēzeknes novada vēlēšanās, kas ir pārceltas uz 11. septembri, “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka viņam ar I. Šuplinsku ir labas attiecības un “to visu varēja daudz solīdāk izdarīt”, bet no partijas viņš neplāno izstāties.
Par nenotikušajām Rēzeknes novada vēlēšanām gan esot vilšanās, jo kampaņā bijis ieguldīts liels darbs. Saeimas deputāti, kas uz Varakļāniem pat nav aizbraukuši un nav parunājušies ar cilvēkiem, nevarot nojaust, cik emocionāli saspīlēta situācija novadā valda, jo veselu gadu turienieši ir vilkti uz visām pusēm. Ar to arī var izskaidrot J. Rancāna emocionālās, ne juridiskos apsvērumos balstītās runas, kuras vietējie saprata.
Ar vēlēšanu rezultātiem Latgalē G. Rasims ir apmierināts – JKP iekļuvusi Rēzeknes pilsētas, Balvu, Krāslavas un Preiļu novadu domēs. Preiļos un Balvos ir izredzes strādāt koalīcijā.
Arī divas trīs vietas ir sasniegums
Jāteic, ka tur, kur JKP saraksta galvgalī bija populāri cilvēki, JKP ir labi nostartējusi, jo dažviet, kur liela konkurence, arī divas un trīs vietas ir sasniegums. Piemēram, Gulbenē no JKP ievēlēti divi deputāti – bijusī novada izpilddirektore Guna Švika un pašvaldības darbā ne mazāk pieredzējušais Ivars Kupčs, kurš ilgus gadus bija “Vienotības” (pirms tam “Jaunā laika”) biedrs.
Bauskas novada domē JKP pārstāvēs tagadējā domniece Inita Nagņibeda, arī Līga Langrāte Alūksnē jau tagad bija novada deputāte. Savukārt Jēkabpils novadā JKP veiksmīgo startu var saistīt ar to, ka sarakstā ar pirmo numuru bija Jēkabpils novada priekšsēdētājs Aivars Vanags, bet Ropažu novadā – vecā Ropažu novada priekšsēdētāja vietniece Renāte Gremze. Te JKP ieguva divas vietas, bet sešas partijas domē vispār neiekļuva.
Bordāns nevienu neatstāj vienaldzīgu
“Mums ir jauna, augoša partija, kas nav ietekmīga pašvaldībās un vēlēšanās startēja no opozīcijas,” “Latvijas Avīzei” paskaidroja satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kurš dzīvoja līdzi JKP reģionu cilvēkiem. Viņam personīgi bijusi sāpe tikai par neiekļūšanu Liepājas domē. JKP ļāvusi saviem vietējiem cilvēkiem startēt visur, kur tie vēlas.
Uz vaicāto, vai T. Linkaits būtu gatavs ieņemt nozīmīgāku vietu partijas vadībā, viņš atbildēja: “Jānis Bordāns ir mūsu DNS. Viņš nevienu neatstāj vienaldzīgu. Viņam ir atbalsts cilvēkos, kas balso par JKP, viņi negaida “Vienotības” tipa vadītāju.” Cits jautājums, ka JKP ir jāpaplašina redzamo personu loks, lai tā neasociējas tikai ar J. Bordānu, kas daļēji ar valdības restartu arī ir izdarīts. “Un arī Gatis Eglītis sevi vēl parādīs,” piebilda T. Linkaits.
