Egles un priedes baro ar pelniem 0
Lai arī pēc desmit gadiem Latvijas kokmateriālus varētu pārdot par konkurētspējīgu cenu, mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieki izstrādā rekomendācijas mežu īpašniekiem priežu, egļu un bērzu mēslošanai ar koksnes pelniem un slāpekļa minerālmēsliem. Mežu mēslošana ļautu, piemēram, egli līdz ciršanas vecumam izaudzēt divas reizes ātrāk nekā tagad: pat 30 – 40 gados, kā arī iegūt lielāku koksnes pieaugumu un līdz ar to peļņu.
Kopumā izmēģinājumi ierīkoti mežaudzēs 221 ha platībā, tajā skaitā egļu un priežu audzēs 182 ha. Latvijā apkures sistēmas un rūpnieciskie patērētāji gadā saražo ap 108 tūkst. tonnu koksnes pelnu, daļu no tiem izmanto lauksaimniecībā, bet lielāko daļu sajauc ar sadzīves atkritumiem un noglabā atkritumu poligonos.
Skuju dzeltēšana signalizē par badu
Latvijas vecajās mežaudzēs barības vielu kļūst arvien mazāk, līdz ar to kādā brīdī var iestāties pat bads, proti, 80 gadu vecumu sasniegusi priede pārstāj augt ne tāpēc, ka būtu pienācis vecums, bet tāpēc, ka tai nav ko ēst un līdz ar to ir jutīgākas gan pret vēju, gan kaitēkļu uzbrukumiem. “Ir prātīgāk iedot papildu barības vielas kokam, pirms tas izbadējies un kļuvis kārns, nevis gaidīt, kad audze sāk brukt. Profilakse vienmēr ir lētāka nekā ārstēšana,” teic “Silavas” mežzinātnieks Andis Lazdiņš. Ideja par pelnu kā mēslojuma izmantošanu mežā nav nekas jauns. Latvijas divdesmito trīsdesmito gadu prese ļoti daudz rakstīja, cik labi ir pelnus kaisīt gan mežā, gan ābeļdārzā, gan visur citur. Tieši tāpat, kā tolaik rakstīja, ka visās kailcirtēs ir jārauj celmi, lai būtu malka un neatkarība no Krievijas.
Ja egļu audzei ir 40 – 50 gadu un tā aug kūdras augsnē, tad gandrīz 100% garantija, ka tai trūkst vai nu kālija, vai fosfora. Piemēram, 2010./2011. gadā Latvijā daudzas egļu audzes papostīja egļu bruņuts – šis kaitēklis ir ļoti labs indikators, kas parāda, kur ir problēmas ar kālija pietiekamību, ko varēja izraisīt gan paaugstinājies gruntsūdens līmenis, gan kālija izskalošanās no nesasalušas augsnes, gan pieejamo barības vielu rezer-vju izsīkšana augsnē. Kad šādās platībās uzbēra pelnus, egles sazaļoja un sāka augt daudz straujāk, neskatoties uz pesimistiskajām prognozēm.
“Ja redzam, ka skujas sāk dzeltēt vai ar katru gadu kļūst arvien īsākas, pelnus var dot jebkurā brīdī, bet, lai nodrošinātu maksimālo ekonomisko efektu, pelnus vislabāk lietot 10 – 15, pat 20 gadus pirms galvenās cirtes. Latvijas apstākļos gan daudz nepieciešamāka profilaktiska pelnu izmantošana vidēja vecuma skujkoku audzēs tūlīt pēc kopšanas cirtēm, lai mazinātu mež-audžu nīkuļošanas un slimību izplatīšanās risku,” secinājis A. Lazdiņš. Lapu koku audzēs šādas pieredzes pagaidām vēl nav.
Latvijā organiskajās augsnēs ir salīdzinoši sekls ar skābekli apgādātais augsnes slānis, kur var attīstīties koku saknes, apmēram pusmetrs vai mazāk. Mežam augot, koku lapotne paņem no augsnes visas pieejamās barības vielas, un vienā brīdī koki sāk nīkuļot. Šādā brīdī pelnu izkaisīšana var labi palīdzēt, jo pelni satur gan kāliju, gan fosforu. Turklāt kūdras augsnēs ir samērā mazs barības vielu izskalošanās risks.
“Esam veikuši vairākus izmēģinājumus. Redzam, ka jau pirmajā gadā būtiski pieaug krājas pieaugums. Iedarbība turpinās vismaz 10 gadus, bet Somijā konstatēts, ka arī pēc 50 gadiem ir jūtama jaunaudzē izbērto pelnu ietekme. Salīdzinot skujkoku audzes šaurlapju kūdrenī un ārenī, kurās ir izkaisīti pelni, un kontroles platības, kurās tas nav darīts, redzams, ka pirmo četru gadu laikā iegūts par 15 līdz 20 kubikmetriem uz hektāru lielāks krājas pieaugums un atšķirība krājas pieaugumā vēl arvien turpina palielināties. Krājas pieaugums atkarīgs no tā, cik liels barības vielu trūkums augsnē ir vērojams. Ja barības vielas ir pietiekamā daudzumā vai arī ierobežojošais elements ir slāpeklis, tad pelnu kaisīšana nepalielinās krājas pieaugumu,” par pirmajiem izmēģinājumu rezultātiem stāsta A. Lazdiņš.
Minerālaugsnēs, ja tās ir nabadzīgas, pēc pelnu mēslošanas krājas pieaugums var pat samazināties, jo ar pelniem pabaroti zemsedzes augi noēd slāpekli, kas bija nepieciešams kokiem.
Līdz ciršanas vecumam 30 – 40 gados
Valsts augu aizsardzības dienestā šobrīd astoņi Latvijas uzņēmumi kā kaļķošanas materiālu reģistrējuši koksnes pelnus, vienam uzņēmumam izsniegta atļauja koksnes pelnus izmantot kā mēslojumu. “Līdz ar to pelni, kļūstot par dabiski iegūtu mēslošanas līdzekli, zaudējuši atkritumu vielas statusu,” piebilst zinātniece Dagnija Lazdiņa. Arī mežu sertifikācijas shēmas paredz mēslošanu ar koksnes pelniem, tiesa, tas jāveic mērķtiecīgi, nodrošinot kokiem nepieciešamās barības vielas.
Zinātnieki analizēja 60 pelnu paraugus no Latvijas lielākajām kurtuvēm, lai noskaidrotu, kāds ir barības un piesārņojošo vielu saturs šajos pelnos un salīdzinātu tos ar Zviedrijā un Somijā spēkā esošajiem standartiem. Latvijas pelnos bīstamākais elements ir kadmijs, kam ir samērā zema viršanas temperatūra, tāpēc tas pamatā aizkavējas sodrējos skurstenī. Tāpēc noteikti no skursteņa gan neko nevajadzētu izmantot ne mežā, ne dārzā. Vienīgais metāls, kas tuvojas maksimāli pieļaujamai robežai mūsu pelnos, ir hroms, piebilst A. Lazdiņš.
Lai pelnus varētu izmantot kā mēslošanas līdzekli, tiem pietiekamā daudzumā jāsatur visi makroelementi (izņemot slāpekli, kas izdalījies ar deggāzēm). Tāpēc Latvijā ir nepieciešams koksnes pelnu kvalitātes standarts, kas noteiktu fosfora, kālija un citu elementu minimālo līmeni, kā arī kadmija maksimālo pieļaujamo daudzumu. Izmantojamajiem pelniem jāveic analīzes un atļaujā jābūt pievienotam laboratorijas atzinumam par pelnu piemērotību mēslošanai.
Latvijā izmanto lielākoties kustīgo ārdu katlus, un katrā sadedzināšanas efektivitāte gan sezonas griezumā, gan atkarībā no kurināmā kvalitātes atšķiras, līdz ar to katra ražotāja pelniem, lai tos izkliedētu, ir jārada savs adaptēts apstrādes risinājums. A. Lazdiņš rosina kādam uzņēmumam izmantot šo iespēju un gatavot mēslošanas līdzekli, izmantojot vairāku ražotāju koksnes pelnus. Šis uzņēmums varētu sniegt ne tikai pelnu apstrādes, bet arī izkliedēšanas pakalpojumu.
Patentēts oriģināls pelnu kaisītājs
Lai pelnus varētu izmantot mežā, ir jāveic to apstrāde, tie jāsalej ar ūdeni, jānotur un tad iegūtā masa jāsadrupina. Sausi pelni ne vien var apdedzināt augus, bet arī nekur tālu nelido. Putekļveida pelni izveido mākoni, kas vai nu lēnām nosēžas turpat aiz traktora, vai arī lēnām dreifē vēja virzienā. Pelnu apstrādes process atgādina betona izgatavošanu – pelnus sajauc ar ūdeni un atstāj uzglabāties zem nojumes, ideālā variantā sablietējot ar ceļa rulli. Pēc dažiem mēnešiem izveidojušos masu sadrupina un ved uz mežu. Ir arī advancētas granulēšanas tehnoloģijas – pelnus kopā ar mitrumu ripina pa rotējošu galdu, un tie saveļas kā mazas bumbiņas, vai arī tos mehāniski presē kā tabletes. Pelnu apstrādei izmanto arī veltņu preses ar noteiktas formas rievām, ražojot dažāda garuma un izmēra pelnu desiņas.
Pelnu izkliedēšanai mežā var izmantot lauksaimniecības minerālmēslu kliedētājus, ir arī specializēti pelnu kliedētāji. Latvijas meža zinātnieki izstrādājuši paši savu koksnes pelnu kaisītāju. Mūsu pelnu kaisītājs atgādina savulaik ceļu kaisīšanai ar smiltīm izmantotus agregātus. Pelnu konsistence atgādina granti, tajā ir arī gan lieli, gan mazāki akmeņi, tāpēc, izvēloties šāda veida iekārtu, ir diezgan droši, ka pelnus izdosies izkliedēt.
“Somi, tāpat kā zviedru kolēģi, strādā galvenokārt ar pašdarinātām vienā vai dažos eksemplāros izgatavotām iekārtām. Mūsējais atšķirībā, piemēram, no “Ponsse” kaisītāja, ir ievērojami lētāks, jo ir vienkāršāks,” teic A. Lazdiņš. Hektāra apstrādei, lai izkaisītu četras tonnas pelnu, ar Latvijas kaisītāju nepieciešamas divas stundas. “Mūsu agregāts ir domāts samitrinātu (cietinātu) pelnu izkaisīšanai, sausos neesam plānojuši izmantot, lai gan esam izmēģinājuši. Ir obligāti nepieciešams pelnu kliedētājs ar kustīgo grīdu un pietiekami stāviem bortiem, lai pelni neaizķertos.”
Kaisītājs uzlikts uz pievedējtraktora pamatnes, līdz ar to, nomainot kasti pret kūleņiem, to var izmantot arī kā pievedēju. Par pelnu kliedētāju saņemts arī patents.
Ieguvums no mežu mēslošanas: 2,1 miljons eiro gadā
Slāpekļa minerālmēslu izmantošanai valsts mežos piemēroti 217 tūkst. ha, bet koksnes pelniem – 239 tūkst. ha.
Krājas papildpieaugums slāpekļa mēslojuma ietekmē desmitajā gadā ir 32 tūkst. m3, bet pelnu ietekmē – 39 tūkst. m3.
Ietekme uz iekšzemes kopproduktu sasniedz 2,1 milj. eiro vienpadsmitajā gadā pēc projekta uzsākšanas.
Avots: “Silava”
