Cik gadi ir jānostrādā, lai varētu saņemt valsts garantēto minimālo pensiju? 221
“Valstī noteiktā minimālā pensija, ko garantē valsts, ja ir vismaz 15 gadu darba stāžs, ir 172 eiro,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” sacīja VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā.
“Tā tiešām ir maza,” viņa atzīst, piebilstot, ka ir arī pensija, kas ir tikai 20 eiro liela.
Viņa aicina ņemt vērā, ka mazās pensijas bieži vien ir saistītas ar to, ka to saņēmējiem ir piešķirta citu valstu pensija.
VSAA pārstāve skaidro, ka ir situācijas, kad Latvija maksā tikai par savu darba stāžu. Ja ir 15 gadu darba stāžs Latvijā, tad valsts var nodrošināt pensijas izmaksu minimālā apmērā.
“Summēšanas rezultātā mēs nosakām tiesības uz pensiju, bet Latvija maksā tikai un vienīgi par saviem darba stāža gadiem, un pensiju aprēķinā tie tiešām varētu būt 20 eiro. Tāpēc ir jādomā, vai tiešām šie mazie pensiju saņēmēji tik tiešām ir ar tik maziem iztikas līdzekļiem,” Garā norādīja.
Viņa atzīst, ka, protams, ir arī tādas situācijas, kad dzīvojot visu mūžu Latvijā, ir tikai 15 gadu darba stāžs. Te viņa aicina padomāt, kāpēc ir tik mazs darba stāžs, ja Latvijā iemaksu sistēma reģistrēšana ir jau no 1996. gada.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar likumu par valsts pensijām Latvijā katru gadu rudenī – 1.oktobrī – tiek pārskatīts pensiju apmērs, veicot pensiju indeksāciju.
Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu. Šoruden tiks palielinātas pensijas vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 609 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas apmērs, ja tas nepārsniedz 609 eiro. Savukārt tām pensijām, kuras ir lielākas par 609 eiro, indeksēs tikai daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 609 eiro.
Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.
Indekss, pēc kura tiek pārrēķinātas pensijas, veidojas no inflācijas un daļas no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Apdrošināšanas iemaksu algu summa ir finanšu jēdziens, bet, vienkāršāk sakot – tā ir summēta visa nauda, no kuras gada laikā bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, skaidroja LM.
Lai noteiktu iemaksu algas summas faktiskās izmaiņas konkrētajā gadā, konkrētā gada iemaksu algu summa tiek attiecināta pret iepriekšējā gada iemaksu algu summu. Šādi ir redzams, kādas te notikušas izmaiņas beidzamajā gadā. Līdz ar to tā tiek iegūts iemaksu algu summas indekss jeb indekss, kas raksturo algu summas faktiskās izmaiņas.
Tomēr tajā klātesoša ir arī inflācijas ietekme. Bet, lai noteiktu iemaksu algas summas reālās izmaiņas jeb reālo pieaugumu konkrētajā gadā, no iemaksu algu summas indeksa inflācijas ietekme ir jāizslēdz. Lai to izdarītu, Ministru kabineta noteikumos ietvertā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma aprēķina formulā iemaksu algu summas indekss tiek dalīts ar patēriņa cenu indeksu.
Šajā gadā izdienas, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijām tiks piemērots indekss -1,0640.
LM skaidro, ka šogad netiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Tā kā pagājušā gada augstās inflācijas rezultātā apdrošināšanas iemaksu algu summas reālais pieaugums 2022.gadā ir bijis mazāks par nulli jeb ir negatīvs, tad indeksa aprēķinā tas ir ietverts kā koeficients “0”. Tāpēc šogad indeksu veido tikai faktiskais patēriņa cenu indekss, kas noteikts par laikposmu no 2022.gada 1.augusta līdz 2023.gada 31.jūlijam. Tādējādi arī vecuma pensiju indeksācijā, neatkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža, tiks piemērots viens indekss – faktiskais patēriņa cenu indekss.
Indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, piemērojot indeksu 1,0640. Indeksējot piemaksu, 2023.gada 1.oktobrī attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,43 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim un piemaksas apmēram 2,14 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995.gada 31.decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996.gada 31.decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996.gada 31.decembrim.
Tas nozīmē, ka cilvēki, kas saņēma 1,43 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada beigām, turpmāk saņems 1,52 eiro, bet tie, kas saņēma 2,14 eiro – turpmāk saņems 2,28 eiro.
Piemēram, senioram, kura piešķirtā vecuma pensija ir 450 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās ir noteikta piemaksa 35,75 eiro (par 25 darba gadiem līdz 1995.gada beigām), no šī gada oktobra vecuma pensija – 478,80 eiro un piemaksa pie pensijas – 38,00 eiro.
LM aicina ņemt vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Tas ir tāpēc, ka laikā, kad cilvēks vēl strādāja un veica sociālās apdrošināšanas iemaksas, no tām iedzīvotāju ienākumu nodokli neieturēja.
Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā “www.latvija.lv” vai vēršoties jebkurā Valsts sociālās apdrošināšānas aģentūras nodaļā.
Pensiju indeksācija attiecas uz visiem vecuma pensiju, invaliditātes pensiju, izdienas pensiju un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, kuriem tās ir piešķirtas vai pārrēķinātas līdz šī gada 30.septembrim.
1.oktobrī tiks indeksētas arī atlīdzības par darbspēju zaudējumu un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu, kas piešķirtas saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”, piemērojot tādus pašus nosacījumus indeksācijā kā pensijām.
