Ēģiptes konstitucionālā tiesa: lēmums par parlamenta atlaišanu ir galīgs 0
Ēģiptes Augstākā konstitucionālā tiesa pirmdien, 9.jūlijā, paziņoja, ka plāns atjaunot parlamenta apakšpalātas darbību ir pretrunā tās lēmumam par parlamenta apakšpalātas atlaišanu, kas bijis galīgs un saistošs, vēstīja valsts televīzijas kanāls.
Tiesa īsā paziņojumā valsts televīzijā skaidroja, ka tās jūnija vidū pieņemtais lēmums par parlamenta apakšpalātas atlaišanu bija galīgs un saistošs.
“Visi Augstākās konstitucionālās tiesas spriedumi un lēmumi ir galīgi un nav pārsūdzami,” uzsvērts tiesas paziņojumā, piebilstot, ka tie ir “saistoši visām valsts institūcijām”.
Ēģiptes jaunais prezidents Mohameds Mursi svētdien parakstīja dekrētu, ar kuru anulē Augstākās konstitucionālās tiesas lēmumu par parlamenta atlaišanu un atjauno parlamenta darbību, bet parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Saads al Katatni pirmdien paziņoja, ka sasauca parlamenta sēdi otrdien.
Mursi izdotajā dekrētā teikts, ka 60 dienu laikā pēc tam, kad referendumā būs apstiprināta jaunā valsts konstitūcija un pieņemts likums par parlamenta darbību, ir jāsarīko jaunas parlamenta vēlēšanas.
Jau ziņots, ka Ēģiptes Augstākā konstitucionālā tiesa 14.jūnijā nolēma, ka jaunais valsts parlaments, kurā dominēja islāmisti, ir jāatlaiž, jo tas ievēlēts nekonstitucionāli. Tiesa atzina, ka trešdaļa parlamenta deputātu ievēlēti neatbilstoši konstitūcijai. Skaidrojot spriedumu, tiesa norādīja, ka “viss parlamenta sastāvs ir nelikumīgs un līdz ar to tam nav juridiska spēka”.
Valdošā militārā padome 16.jūnijā paziņoja, ka atlaiž parlamentu un uzņemas likumdevēja funkcijas.
Saskaņā ar Augstākās konstitucionālās tiesas lēmumu vienai trešdaļai deputātu, kas pēc vēlēšanām iekļuva parlamentā, mandāts nav likumīgs. Militārā padome bija izstrādājusi sarežģītu sistēmu, kādā proporcionāli tika sadalītas vietas starp deputātiem un politiskajām partijām, kas noteic, ka divas trešdaļas parlamenta deputātu tiek ievēlēti no partiju sarakstiem, bet vienu trešdaļu ievēlē no individuāliem kandidātiem. Bija domāts, ka individuālie kandidāti būs neatkarīgi, tomēr politisko partiju biedriem bija ļauts kandidēt arī individuāli, dodot lielas priekšrocības agrāk aizliegtā mēreno islāmistu grupējuma “Musulmaņu brālība” politiskajam spārnam Brīvības un taisnīguma partijai, kuras kandidāts Mursi uzvarēja 16. un 17.jūnijā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā.
