Ēģiptes daudzgadīgie sīpoli: padomi audzēšanā un kopšanā 0
“Kas ir Ēģiptes sīpoli?” MĀRA Madonas novadā
Tie ir daudzposmu jeb vairākstāvu sīpoli (Allium proliferum). Latvijā ne visai izplatīta kultūra, ko lielākoties audzē mazdārziņos. Augi ir aukstuma un sausuma izturīgi. Lapas (loki) ir tumši zaļas, ar nedaudz zilganu nokrāsu. Pavasarī loki veidojas agri, tiem ir maigāka garša nekā lielloku sīpoliem vai maurlokiem. Daudzposmu sīpoli labi cero, izveidojot spēcīgu ligzdu. Vienam augam var būt vairāk nekā 30 loku. Apakšzemes sīpoli ir iegareni, 20–40 g smagi. Katram jaunajam sīpolam ir sava sakņu sistēma, tāpēc tos var viegli atdalīt citu no cita. Daudzposmu sīpolus vienā vietā audzē 5–7 gadus.
Lielākā daļa augu veido 80 cm garus ziednešus. Ziedkopā veidojas nelieli, iesarkani violeti sīpoli. Tos dēvē par gaisa sīpoliņiem. Reizēm ziedstublāja galā parādās ziedi, bet tie ir sterili un sēklas nedod.
Šiem sīpoliem, tāpat kā pārējiem daudzgadīgajiem sīpoliem, jāizvēlas saulaina vieta, kur pavasaros ātri nokūst sniegs. Augi ir jutīgi pret pārmērīgu augsnes mitrumu. Lai iegūtu labu ražu, rudenī augsnē iestrādā labi sadalījušos organiskos mēslus. Pavasarī augiem dod komplekso mēslojumu – aptuveni 70 g/m². Pavairo ar gaisa sīpoliņiem, retāk ar apakšējiem sīpoliem. Stāda jūlijā–augustā (nav ieteicams to darīt septembrī, jo tad nepagūst labi iesakņoties) 3–5 cm dziļumā, apmēram 10 cm attālumā citu no cita.
Daudzposmu sīpoliem lokus sāk vākt maija sākumā, nogriežot 5 cm augstumā virs zemes. Ja nenogriež, attīstās ziedstublājs. Gaisa sīpoliņus var marinēt vai likt pie gurķiem konservējot. Dažkārt izmanto arī apakšzemes sīpolus.
