Ēģiptē prezidenta, armijas un tiesas pretstāve 0
Ēģiptes jaunais prezidents Muhameds Mursi anulējis Konstitucionālās tiesas pēc armijas spiediena pieņemto lēmumu atlaist parlamentu un aicinājis tautas ievēlētos deputātus izmantot savas pilnvaras, lai nepieļautu likumdošanas varas nonākšanu militārās huntas rokās.
Aicina pulcēties likumdevējus
Ēģiptes parlamenta apakšpalātas spīkers Saads Katatni, kurš līdz ar prezidentu Mursi pārstāv partiju “Musulmaņu brālība”, kam ir vairākums parlamentā, aicinājis likumdevējus šodien Kairā pulcēties uz sēdi, lai apliecinātu tautas priekšstāvju apņēmību likt militārpersonām ievērot brīvās vēlēšanās pausto tautas gribu, ziņo aģentūra MENA. Ēģiptes Augstākā konstitucionālā tiesa vakar paziņoja, ka “visi tās lēmumi ir saistoši”, arī spriedums, ar kuru parlaments tika atzīts par nelikumīgu.
Analītiķi tuvākajā laikā paredz spraigu sāncensību starp militārpersonām, kas tradicionāli noteikušas Ēģiptes politisko kursu, un prezidenta Mursi pārstāvēto “Musulmaņu brālību”, islāma politisko strāvojumu, kas Mubaraka varas gados bija izslēgts no politiskā procesa. Būdams viens no “Musulmaņu brālības” līderiem, Mursi iestājas par Ēģiptes attīstību, balstoties uz islāma principiem, kā arī par plašāku rūpniecības privatizāciju un valsts regulējošās lomas mazināšanu. Viņš solījis arī prezidenta amatā neaizmirst revolūcijas mērķus, dalīties varā ar citām partijām un rūpēties arī par laicīgo iedzīvotāju un kristiešu interesēm. Musulmaņu brālības izveidotā Brīvības un taisnīguma partija (BTP) kopā ar sabiedrotajiem vēlēšanās ieguva absolūto vairākumu parlamenta apakšpalātā.
Mursi grib aktīvi sekmēt Ēģiptes jaunās konstitūcijas veidošanu, taču analītiķi atzīmē šā uzdevuma sarežģītību, jo valsts aparātā joprojām ir daudz gāztā prezidenta Mubaraka piekritēju, kas var bloķēt reformas.
Lai gan prezidentam šobrīd nav ne atlaistā parlamenta atbalsta, ne konstitucionāli apstiprinātu pilnvaru amata pienākumu veikšanai, Mursi apliecinājis apņēmību stāties pretī armijas spiedienam, raksta žurnāls “Foreign Policy”. Pārejas posmā valsts galva grib izveidot prezidentāli parlamentāro sistēmu, lai pēcāk atjaunotu parlamenta kā augstākā likumdevēja pilnvaras.
Mursi vēlas izveidot konstitūciju, kas balstītos uz islāma principiem, taču nebūtu ne teokrātija, ne autokrātija; aizsargātu cilvēktiesības, darot galu “jebkādai diskriminācijai ticības, tautības vai dzimuma dēļ”. Apstiprinot savu apņēmību būt visu ēģiptiešu prezidents un stiprināt nacionālo vienotību, Mursi iecēlis par viceprezidentiem pārstāvjus no koptu kristiešu kopienas un sieviešu vidus. Analītiķi atzīmē, ka Ēģiptes sabiedrībā saglabājas dziļas pretrunas un islāmistu pārstāvja uzvara prezidenta vēlēšanās ar četru procentu pārsvaru pār armijas ģenerāli negarantē politisko, reliģisko un sociālo problēmu drīzu atrisinājumu.
Mursi ģimene ir pieticīga
Ēģiptes piektais prezidents, bet pirmais, kurš ievēlēts atklātās vēlēšanās, Muhameds Mursi dzimis 1951. gadā Šarkas apgabalā Nīlas deltā zemnieku ģimenē. Viņa tēvam zeme tika iedalīta par aktīvu piedalīšanos monarhijas režīma gāšanā 1952. gadā. Mursi mācījies Kairas universitātē, kur 1975. gadā ieguvis inženiera diplomu un 1978. gadā maģistra grādu. Papildinājies Dienvidkalifornijas universitātē ASV, kur 1982. gadā ieguvis inženierzinātņu doktora grādu. Bijis mācībspēks ASV un Ēģiptes universitātē. Kopš 1991. gada darbojies Mubaraka režīma laikā aizliegtajā grupējumā “Musulmaņu brālība”, bet 2011. gadā kļuvis par jaunizveidotās Brīvības un taisnīguma partijas vadītāju. Bijis Ēģiptes parlamenta deputāts no 2000. līdz 2005. gadam, kur ievēlēts kā neatkarīgais kandidāts.
Sieva Najla, meita Alšaima, dēli Ahmeds, Osama, Omars un Abdulla, trīs mazbērni. Divi no viņu pieciem bērniem ir dzimuši Kalifornijā, tāpēc viņiem ir arī ASV pilsonība.
Prezidenta dzīvesbiedre Najla intervijā Kanādas laikrakstam “The Globe and Mail” izteikusies, ka nevēlas, lai tiktu dēvēta par “pirmo lēdiju”, bet drīzāk par (Ēģiptes sabiedrības) “pirmo kalponi”. Līdzīgās domās ir valsts galva, solot “vienlīdzīgi izturēties pret ikvienu un būt ēģiptiešu tautas kalps”. Atšķirībā no Mubaraka klana greznā dzīvesveida Mursi ģimene ir pieticīga.
Uzziņa “Musulmaņu brālība” Organizācija izveidota 1928. gadā, lai pretotos Lielbritānijas valdīšanai Ēģiptē un vērstos pret Rietumu materiālismu un netikumiem. 2010. gadā “MB” bija simtiem atzaru Ēģiptē, Libānā, Sīrijā un citās arābu valstīs. “MB” dibinātājs Hasans al Banna uzskatīja islāma mācību par alternatīvu Rietumu laicīgumam. Otrā pasaules kara laikā Lielbritānija te vērsās pret “MB”, te netieši to atbalstīja kā pretsvaru cīņā ar islāmistu spēkiem un komunistu partiju Ēģiptē. 1949. gadā, kad “MB” aktīvisti nogalināja tiesnesi, kas bija piespriedis cietumsodu islāmistam par britu karavīra nogalināšanu, Ēģiptes valdība aizliedza “MB”. “MB” tika turēta aizdomās par atentāta rīkošanu pret Ēģiptes prezidentu Gamalu Naseru 1954. gadā, taču kopš tā laika atteikusies no vardarbības savu politisko mērķu sasniegšanā. 2000. gada vēlēšanās tās kandidāti ieguva 17 vietas Ēģiptes parlamentā, bet 2005. gadā, “MB” kandidātiem juridisku iemeslu dēļ piedaloties vēlēšanās kā neatkarīgajiem, organizācija ieguva 88 mandātus. Parlamenta vēlēšanās pērn “MB” kopā ar sabiedrotajiem ieguva absolūto vairākumu. Ēģiptes prezidents Mursi, būdams viens no “MB” līderiem, organizācijas manifestā raksturojis to kā islāma “renesanses projektu”, kas balstoties uz islāma “centrisko izpratni”. “MB” sākotnējais aicinājums uz džihādu (svēto karu) sava dieva un ticības aizstāvībai pēdējos gados aizstāts ar atbalsta izteikumu reformām, demokrātijai, pulcēšanās un vārda brīvībai. |
