Egils Līcītis: Egilu par prezidentu! Izvēle, kas vainagotu valdības deklarāciju 4
Kaut sekos neapmierinātas iebildes, caurmērā atjaunotās neatkarības prezidentūrā zizli turējuši cienījami, puslīdz pieņemami cilvēki, un blēdīgā Saeima ar savām monopoltiesībām gluži ēzeli un nulli par valsts galvu nav iecēlusi. Vadonim radniecīgais Guntis Ulmanis, nenieka nezinādams, ar ko jānodarbojas valstu pirmajām personām, iedibināja cildena, skaista un dižena amata standartus celties ar gaiļiem un būt nomodā par Latviju.
Kanādas prof. Vaira Vīķe-Freiberga bija pārākā pakāpē par Sauli spožāka mūsu ārpolitikas spīdekle (īpaši izceļami brokāta tērpi). Dr. Valdis Zatlers pašaizliedzīgi nodevās valsts darbam un turpina kalpot, iznīcinoši nesaudzīgi vērtēdams kangarismu eksprezidenta statusā. Pazīstamais pils klusētājs Bērziņtēvs uztverams kā saimnieciska biznesa personība. Amatā pietiekami neatkarīgs vīrs, pateicoties naudas uzkrājumiem privātbaņķiera arodā, un varēja just, ka nītaurietim “visa tā būšana” nepatika. Arī Raimonds Vējonis, kaut cēlies no sistēmas, kas apzīmējama kā “partijiska tukšība”, cenšas godam pildīt amata pienākumus, neatsvešināties no tautas.
Nevienam no viņiem ceļš uz paaugstinājumu nebij rozēm kaisīts un meijām pušķots, bet vijās caur ērkšķiem, dzelkšņiem. Atskaitot VVF, citi nedz no dabas radīti ar varoņu starojumu, nedz vēlāk kļuva par visas tautas mīlestības objektiem. Ne visi mācēja sakāmo ietērpt prezidentam atbilstošā cienīgumā, taču visiem laimējies, ka latviešu tautai ir maksimalizēta pietāte, automātiski cieņpilna attieksme pret augstākā amata ieņēmēju, it kā viņš turētu valsti uz kamiešiem.
Sākotnēji vismaz pāris prezidenta amata kandidātus ieskatīja sienāža izmērā, oligarhu pavadā ejošiem politiskiem kukaiņiem, kas uzpucēti ar kaklasiksnu un efektīgu sasuku. Delegācijas pulcējās pie parlamenta vēlēšanu dienā, saucot – ko, tādu brenci par prezidentu? Bet, kuru vīru vasarā gribēja vilkt caur nātru un dadžu lauku, to pavasarī ieraka sabiedrības atzinības maijpuķīšu kalnā.
Partiju andeles rezultātā prezidenta ievēlēšana katru reizi izvērtusies mokoša un aizdomu pilna. Reti kad ievēlamā biogrāfija atbilda mocekļa vai svētā dzīves aprakstam. Ne vien tauta, bet arī frakciju lejasgala cilvēki tikai pēc trešā zvana un priekškara pacelšanas uzzināja nākamā varas instrumenta vārdu, par kuru šīs pasaules varenie vienojušies zvērudārzā.
Tomēr laika ritējumā prezidenti ievērojami progresēja attīstībā un, uzstājoties ar saprātīgiem slēdzieniem un pārdomātām darbībām, noturējās diezgan suverēni. Viņi nekļuva par nācijas tēviem un morālajiem līderiem, bet pilnvaru bilancē nebija zemē metami kā Latviju izblamierējuši un nezināmā ceļā ieveduši vadītāji. Daļu prezidentālās popularitātes baudīja pat pils mājkustoņi!
Avīžu virsraksti sēroja gan par mūžībā aizgājušo, zem ceriņkrūma paglabāto starptautiski novērtēto Freibergu famīlijas mīluli Fumi, gan par pāragri mirušo Zatleru pundurtrusi Lisi. Astoņu vai četru gadu kopābūšana ar pieciem prezidentiem bijusi vienreizīga pieredze un lielisks piedzīvojums, kas paliks atmiņā uz mūžu.
Pašreizējā brīdī latvieši lutināti ar situāciju, kad pirmās personas amata kandidātu nav jāmeklē ar Hudīni burvju mākslas metodēm, bet līderis ir gatavs un stāv visu acu priekšā. Levita kungs! Vizionārs ar plašu apvāršņu redzējumu un zināšanām, kā atveseļot Latviju.
Egila Levita līdz šim paveiktais Latvijas labā jau ir augstas uzslavas cienīgs, bet tā ir personība, kuras loma, sabiedriskais stāvoklis un vieta jāpadziļina, intelektuālās jaunrades un domātāja spējām jāizpaužas prezidenta amata augstumos. Pirmklasīgais jurists ne tikai dotu iekšpolitiski stabilizējošus orientierus iedzīvotājiem un politiķiem, bet kā nelielas Eiropas valsts vadītājs paceltos ar autoritāti arī diplomātiskajos salonos globusa mērogā.
Nākamās valdības deklarāciju vainagotu solidārs ieraksts par apņemšanos atbalstīt Levita – prezidenta – kandidatūru, kas izpelnītos vēlētāju pozitīvu atsaucību. Valstiski domājošiem cilvēkiem, kuri pulcēsies pie Saeimas Kariņa valdības apstiprināšanas dienā, ieteicams zīmēt nevis plakātus “Gobzemu vajg par premjeru!”, bet “Levits – mūsu tautas prezidents!”.
